Kādas vien izpriecas vai baudas varat iedomāties- ēšanas
prieku vai fizisko attiecību prieku, tās visas ir dabiskas vēlmes, tās ir
ielikusi daba. Jums tās ir pilnībā jāizpauž, jābauda tās, bet vienlaikus arī
jāsaprot- ko darāt. Ja baudāt saldējumu, tad baudiet to patiešām. Apziniet to. Ja
dodaties vakariņās, tad izbaudiet tās, priecājieties par tām. Ja dodaties uz
dejām, tad apziniet to un baudiet deju. Ja sevī apspiediet šīs lietas, tad
nekļūsiet garīgs cilvēks, jūs netapsiet atmodināts. Varbūt jūs kļūsit svētais.
Bet mēs te netiecamies kļūt par svētajiem. Mēs cenšamies
kļūt atmodināti. Mēs neceram, ka jūs tapsit par svētajiem, mēs to no jums
negaidām. Pavisam nē. Svētais var būt neatmodināts. Svētais var būt
neapgaismots. Mēs te runājam par atmodinātām un apgaismotām būtnēm. Tas ir pavisam
kas cits.
Atmodināta būtne, atmodināts cilvēks ir normāls cilvēks,
kurš dzīvo normālu dzīvi. Viņš var sadusmoties, var uzkliegt, dažkārt var saniknoties,
bet viņā ir noteikta apjauta un apziņa par to, ko viņš dara un viņā nav
nožēlas. Šodien viņš var izglābt čūsku, rīt- vardi. Ja glābs čūsku, tad varde
mirs. Ja glābs vardi, tad čūska mirs. Viņš vienkārši rīkosies. Viņš neskatīsies
atpakaļ un nedomās- kā ir darīt pareizi. Viņš vienkārši rīkosies. Darbība sākas
kādā brīdī un tad tā beidzas. Tā funkcionē apgaismots cilvēks. Jums ir reāli
jādzīvo dzīve. Tāpēc- ja baudiet ēdienu, tad baudiet to. Ja patīk braukt ar
auto, tad baudiet braukšanu. Tā ir jādzīvo. Dziļi apziniet to, kas notiek. Jums
nav jādomā kāpēc nācāt uz šo planētu. Lai kādas ir jūsu vēlmes, piepildiet tās.
Ja tā darāt, tad it kā apslāpējat šos
jautājumus… ar apziņu, bet ļoti dabīgā veidā uzziniet, kāpēc te atrodaties. Bet
cenšoties apzināti uzzināt, kāpēc te atrodaties, nekad to neuzzināsiet.
Noliedzot sevi, nekad negūsiet šo atbildi. Izpaudiet sevi, baudiet, sevi,
priecējiet sevi. Ar apziņu apziniet visu ko darāt un gūsiet visas atbildes.
