piektdiena, 2013. gada 17. maijs

Dienas doma


http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
8. maijs
Kad tu pēdējo reizi aplūkoji lapu?
Kad tu pēdējo reizi baudīji puķes vai augļa smaržu?
Kad tu pēdējo reizi klausījies strauta čalā?
Tu nevari teikt, ka dzīvo, ja ne ar aci, ne ar ausi negribi uztvert dabu.
Daba ir pilnīga. Atveries tai, un tev būs arvien lielāka līdzdalība radības pilnībā.
Un kā vislabāk tu izjūti dabu? Uzņemot kontaktu. Runā ar kokiem un augiem. Pamēģini saprast, ko strauts grib tev teikt.
Sapņo kādas puķes smaržā.
Domā par mūžīgo atjaunošanos dabā. Ieelpo to, un tava dzīve čalos priecīgi kā strauts, kas tev mīlestības pilns pamāja, kad tu gāji.

9. maijs
Tavs uzdevums ir būt laimīgam un apmierinātam.
Ja tu tāds neesi, tu neizpildi savu cilvēka uzdevumu.
Būt laimīgam pieder pie cilvēka būtības tāpat kā prāts un vertikāla gaita.
Un kā tu kļūsi laimīgs? Atverot savu sirdi.
Un kā tu atvērsi savu sirdi? Atrodot atslēgu un atslēdzot.
Kā tālāk bija pasakā? Varonim vai varonei bija daudzi piedzīvojumi, no kuriem viņi mācījās to, kas beigās bija vajadzīgs laimei.
Tieši tā notiek ar sirds atvēršanu.
Pirmais izšķirīgais solis ir tad, kad tu vispār saproti, ka tava sirds ir noslēgta.
Tas ir izšķirīgais pirmais solis, bez kura tu nekā nevari sasniegt.
Tad seko mācību process. Tanī tu visu, bet patiešām visu, ko piedzīvo, uzskati par soli, meklējot savas sirds atslēgu.
Pateicīgi pieņem prieku un sāpes. Mācies gan no viena, gan otra, cik daudz vien vari. Tas nozīmē - saproti ar prātu un jūti ar sirdi. Izturi pretrunu, kas vienmēr no jauna celsies starp abām uztverēm. Paradokss bieži vien ir sirds loģika.
Ja kaut kas tev sevišķi sāp, tad piepūli savu prātu, lai tas izprot pamatā esošās sakarības. Šis ieskats palīdz tavai sirdij. Tā tad var palikt vaļēja vai pat vēl vairāk atvērties.
Un kas tev jāsaprot?
Ka Dievs tevi mīl un ka Viņa mīlestība izpaužas visā, ar ko tev jāsastopas.
Šī zināšana atver sirdi.