ceturtdiena, 2013. gada 9. maijs

Akašas hronikas dvēseles līmenī



Natālija Koteļņikova
Akašas Hronikas dvēseles līmenī
27.04.13.

Dārgais Tēvs, es klausos Tevi.
Akašas Hronikas eksistē katrā plānā. Fiziskā plāna cilvēkiem viņas ir astrālajā plūsmā, astrālajiem cilvēkiem viņas ir dvēseles plānā, bet tālāk nav individuālu iemiesojumu. Dvēsele sāk uzkāpšanu un zaudē hronālismu, tas ir, laiks apstājas uz visiem laikiem.
Klau, izmantosim Hronikas vienu plānu augstāk, nekā tu vienmēr izej, pacelies un svētajā sirds telpā ieej tieši šeit, dvēseles plānā.
Šeit negaidīti skatam pavērās visa planēta ar visiem cilvēkiem.
Jā, manu meitiņ, tā arī ir. Nākošais plāns – tā ir visa planēta, taču vēl arvien saglabājas arī cilvēka loma uz tās. Paskatāmies uz Zemi no šejienes.
Šeit ir planētu ķēde, aizejoša tālumā, tas ir, man blakus planēta ir liela, bet tālāk pa ķēdi – mazākas un mazākas. Viņas ko, patiešām ir maza izmēra jeb tas ir skats uz attālinošos perspektīvu? Es pagaidām neredzu nākotnes astrālo formu... it kā ķēde būtu pārtrūkusi pie mums...
Tu taču esi uz astrālās Zemes, bet iepriekšējā lodīte – fiziskā. Salīdzini divus planētas veidus no šejienes, no dvēseles augstuma.
Planētas fiziskais aspekts
Planētas astrālais aspekts
Tumšāka par astrālo planētu, blīvāka un pelēkāka
Apkārt planētai it kā mākoņi mirdz, iekšienē, aiz mākoņiem, planēta ir maiga un laimīga
Mazāka par astrālo pēc apjoma
Pusotras, divas reizes lielāka par fizisko
Enerģija vienkāršāka, trūcīga, darbīgāka, bargāka
Enerģija maigāka, smaržīgāka un saldāka, tas ir, daudz pievilcīgāka
No planētas nāk spriedze, saspiešanās, skarbums – paspēt!
Planēta ir vieglāka un siltāka, brīvība, cilvēcība, daudz gaismas un prieka
Vibrāciju apakšējā oktāva
Vibrācijas ir augstākas par oktāvu
Laiks šeit un tagad
Es nezinu, kas ir laiks
Ir mērķi un kustība uz tiem, enerģijas ir savērptas ciešā spirālē, atsperē. Cīņas un darba spriedze
Laiskums un atslābinātība, ja nav mērķa, tad nav arī kurp tiekties. Atpūta zemākos astrāla slāņos; nirvāna un miers, iziešana no astrāla augšējos slāņos
Attīstības, evolūcijas, revolūcijas lozungi, planētas kari un cīņa par varu un naudu
Sirds atvēršana un mīlestība, nemierīgās dvēseles nomierināšanās, sevis kā dvēseles un planētārās dvēseļu vienotības sevis iekšienē atpazīšana
Dvēselei ir sarežģīti dzīvot uz planētas, tā kā dvēsele ne vienmēr var apzināti sazināties ar cilvēku
Dvēsele iegūst atvēršanos un apmierinājumu, uzplaukst un nomierinās
Planētas daba ir barga, cilvēks ir strīdā ar dabu un izdzīvo, nodarot kaitējumu visam dzīvajam, tai skaitā arī sev
Planētas daba vairāk atbilst cilvēka dabai. Cilvēks ir iemācīts klausīties planētu un veicināt viņas attīstību kā vienota cilvēce
 
Un tā, no vienas puses uz fiziskās planētas dvēsele neatrod apmierinājumu un cieš, meklē, strādā un virzās uz priekšu, dzīvo pilnīgi, taču maz apzināti cilvēku vairumam.
Astrālā dzīve dod mums atpūtu, atjaunošanos, lielāku saikni ar dvēseli, un dvēseles vispārībā savā vairumā ne pārāk grib iet fiziskajā ķermenī. Pirms inkarnācijas dvēselē ir pilnīga skolnieka sajūta: brīvdienas beidzas, atkal vajag iet mācīties. Tev pat īpaši nejautā, esi atpūtusies – un atkal uz darbu un mācībām. Dvēseles pamatā ir lojālas, paklausīgas, vadāmas, astrālā dzīve ir sakārtota un vairāk pakļauta dvēseles attīstībai: ir beigusies patīkamā atpūta, un darbdiena sākas ar dzimšanu ķermenī uz fiziskās planētas.
“Jaunāko klašu” skolnieki sastrādā rakstura iezīmes, strādā ar savām problēmām, kuras atklājušās citās dzīvēs, slīpē raksturu un atklāj savas stiprās puses, noslieces un priekšrocības, talantus.
Izglītotas dvēseles ir vērstas uz kalpošanu un atdevi. Tādu dvēseļu mērķis bieži ir: attīrīt no tā, ko reiz “sasmērējušas”, tas ir, sakopt aiz sevis un citiem, veikt ģenerālo tīrīšanu uz skolas beigšanas sliekšņa. Kā arī iemācīties mīlēt planētu un cilvēkus, mīlēt sevi un citus sevī.
Kā attīstās cilvēks no pozitīvās sistēmas?
Redzu savu dzīvju virkni: rakstnieki, garīdznieki, mūki, alķīmiķi, filozofi, klejotāji, priesteri. Ir arī pavisam vienkāršas dzīves, ir arī korsārs, tirgonis, konkubīne...
Bet ko dara uz planētas negatīvās sistēmas locekļi?
Man rāda:
Tumšais mags, karavīrs, krustnesis, garīdznieks, slepena ordeņa loceklis, muižnieks, galma intrigants, sazvērnieks, ārsts, strādnieks, augļotājs, sapņotājs, riska cilvēks, dārgumu mednieks, triku meistars...
Pozitīvā sistēma: sirds atvērta, paļāvīga, pat naiva, prieks un tiekšanās pēc mīlestības. Iekšējs miers un pārliecība, dzīves grūtību pārvarēšana un veiksmju un neveiksmju virkne. Laimes kā mīlestības un prieka sapratne.
Negatīvā sistēma: pastāvīga neapmierinātība, nav miera un pārliecības, dzīšanās pēc laimes, kuru saprot kā labklājību un baudu, panākumus sabiedrībā un bagātību. Cīņa par izdzīvošanu, izgrūstīšana ar elkoņiem kā ceļš uz laimi. Laimes pastāvīga neesamība dvēselē. Laime ir kaut kur blakus...
Tēvs, kāpēc laime nav pastāvīgs lielums?
Tāpēc ka vairumā cilvēku ķermeņu sēž vienas un otras puses gēni. Ķermeņi tiek radīti uz visa uz šodienu esošā ģenētiskā materiāla pamata, un ķermeņos ieiet, nevis ievērojot savas Debesu Ģimenes ģenētisko neaizskaramību, bet gan saskaņā ar inkarnācijas zemes uzdevuma uzstādījumu.
Kāpēc daži ieiet “nolādētas” dzimtas ķermeņos?
Uz šodienu šis uzdevums ir viens no pašiem vienkāršākajiem – noņemt lāstu. Uz planētas ir tik daudz magu un burvju, ka šis uzdevums – lāsta noņemšana, neaptur nevienu no ķermeņos lejup-noejošajiem. Tas ir atrisināms, bet tādā cilvēku dzimtā jūs sastrādājat to, ko neesat sastrādājuši citās inkarnācijās, bet, iespējams, jūs nostājaties savu darbību pretējā pusē. Dvēselei ir jāstrādā, un tādos bargos apstākļos viņai vienkārši nav citas izejas, kā tādā vai citādā veidā pārvarēt savus trūkumus.
Es pateicos Tev, Tēvs, par ekskursiju un pacentīšos pabūt šeit vēl daudz reižu.
 
Pievienots 28.04.2013
Tulkoja Jānis Oppe