Baltu Krivule 2013

BALTU KRIVULE

Baltu tradicionālo garīgo kopienu ikgadējais saiets 2013.

Sūduva (Polija), Jātvingu un prūšu ciems Ožkine (Oszkinie) 42, Punskas pagasts, Seinu apriņķis

2011. gadā notika pirmais Baltu tradicionālo garīgo kopienu saiets “Baltu Krivule” Kurtuvēnos (Lietuvā). Otrais notika Trikātā, Beverīnas novadā (Latvijā), kur kopā nolēmām trešo Baltu Krivuli sasaukt Polijā, Sūduvas novadā. Tādēļ šogad 7., 8. un 9. jūnijā Krivule notiks Polijā, Jātvingu un prūšu ciematā Ožkinē.

Baltu Krivules 2013. rīkotāji:

·     Punskas pagasts

·     Jātvingu un prūšu kopiena

·     Polijas Prūšu savienība

·     Prūšu kopiena (Prusa Pira)

2013. gada Baltu Krivules tēma – SVĒTĀ UGUNS un VALODA

Krivules darba valoda būs lietuviešu valoda, tulkošana – latviešu, prūšu un poļu valodās. Krivules materiālus paredzēts publicēt īpašā izdevumā.

Krivules programma
(pēc Polijas laika; Lietuvas un Latvijas laiks ir par 1 stundu uz priekšu, proti, ja Polijā ir plkst. 12:00, tad Latvijā pulksteņi rāda 13:00.)    

Piektdiena, 7. jūnijs

14⁰⁰ – 16⁰⁰ – dalībnieku reģistrācija, iekārtošanās;

17³⁰ – Baltu Krivules atklāšana, uguns rituāls Upurkalniņā (Alkas);

18³⁰ – kopīgas vakariņas Latviešu mājā;

19⁰⁰ – Jātvingu un prūšu ciemata apmeklējums;

20⁰⁰ – kopīga vakarēšana pie ugunskura ar dziesmām un dejām.

Sestdiena, 8. jūnijs

 7³⁰ – brokastis;

 8⁴⁰ – svinīga karogu pacelšana, Prūsijas, Lietuvas, Latvijas himnu dziedāšana, oficiālas runas pie  Durbes kaujas pieminekļa;

 9³⁰ – 12³⁰ – konference – ziņojumi;

13⁰⁰ – 14⁰⁰ – pusdienas;

14⁰⁰ – 15⁰⁰ – Prūšu apaļā galda lēmumi (piedaloties latviešiem un lietuviešiem);

15⁰⁰ – 17⁰⁰ – konference – ziņojumi, atziņas, viedokļi;

17⁰⁰ – 17³⁰ – vakariņas;

17³⁰ – 20⁰⁰ – Sūduvas pilskalnu, kapukalnu un upurkalnu loka apmeklējums (tagadējās Polijas teritorijā);

20⁰⁰ – Baltu Krivules slēgšanas un Tradīcijas stiprināšanas rituāls, vakarēšana pie ugunskura.

Svētdiena, 9. jūnijs

Izbraukšana

2013. gada Baltu Krivules tēma:

 SVĒTĀ UGUNS un VALODA

Trešais baltu saiets Prūsijā turpina jau aizsākto tradīciju – par tēmu izvēlēties kādu no svētumiem –, tāpēc šo Krivuli mēs veltām Gaismai, Ugunij un Valodai.

Lai top Gaisma! – tā mēs sakām brīžos, kad dzīvi aptumšo bezcerības ēna un apziņa ieslīgst neziņas tumsā. Tādos brīžos baltu zintnieki iededz uguni ugunsaltārī – aukurā, ļaudis iekur ugunskuru vai aizdedz sveci, lai Dzīvā Uguns spirdzinātu un ticībā stiprinātu dvēseli.

Pasaule un mēs esam dzīvi tikai tāpēc, ka ir gaisma, ko izstaro Saule, zvaigznes un Svētā Uguns, pie kuras vēršamies, uzrunājot to Dievu vārdos: prūši – Pannike, lietuvieši – Gabija, latvieši – Uguns. Valoda ir nesaraujami saistīta ar izziņu un apziņas gaismu. Vārdi vēstī par mūsu spēcīgo saikni ar gaismu un uguni. Prūšu valodā gaisma ir swāigstan, Gaismas Dievs – Swaikstiks. Lietuvieši to pazīst kā Švaistikas vai Žvaigždikis. Gaismas Svaikstika zīme pašlaik ir arī Lietuvas baltu ticības kopienas “Romuva” simbols.

Prūši ir saistīti ar zināšanām par Svēto Uguni, par to, cik nozīmīga uguns ir cilvēkam. Diena un daina ir gaismas zīmes mūsu jūtās. Tie, kuri zināja, kā valodas vārdi nes prieku, ticību un cerību, tika dēvēti par skolotājiem. Lietuviešiem ir arī vārds išprusęs, kas nozīmē mācītu, izglītotu cilvēku. Šīs atbilstības mums atgādina par senajiem zintniekiem, kuri mācījuši Pasaules kārtības likumus un šo likumu atkarību no dieviem.

Uguns baltiem vienmēr ir bijusi pamats: tā dega Mūžīgajos altāros (aukuros) pie svētajiem ozoliem, sildīja ļaudis mājās un ārpus tām, ar uguni saņēma piedzimušos un pavadīja mirušos.

Tāpēc mūs dēvēja par uguns pielūdzējiem.

Gaisma vienmēr ir saistīta ar svētumu, arī vārds svēts ir cēlies no vārda gaisma (lietuviski – šviesa). Gaišā, baltā krāsa ir pretstats melnajai krāsai un tumsai. Gaisma vienmēr nozīmē cerību un ticību. Baltās drānās svētkos ietērpās gan priesteri, gan citi ļaudis.

Bez savas valodas atjaunošanas atdzimstošā baltu cilts prūši nespētu sevi pazīt kā prūšus, tāpat lietuvieši un latvieši bez savas valodas nesauktu sevi par lietuviešiem un latviešiem... Mūsu baltu valodas ir līdzīgas, tām ir senas kopīgas saknes. Mums, baltiem, valoda ir pirmais un galvenais svētums, caur kuru mēs iepazīstam pasauli, mācām bērniem pazīt Tikumu un Krietnumu (liet. Dora) un atšķirt to no nederīgā; valoda māca mūs dzīvot saskaņā ar Dieviem, cilvēkiem un Dabu. Bieži mēs kopību vislabāk izjūtam, sēdot pie ugunskura: uguns savieno visus kopīgā lokā, padara rāmus un stiprina dvēseles.

Lai šīs trešās Baltu Krivules aplis vieno baltu tautas tā, kā Uguns vieno pie tās sanākušos. Lai atdzimst, stiprinās un izplešas baltu valodas! Kā uguns izkliedē tumsu, tā baltu vienības gaisma kliedē neuzticēšanos un pārrada to kopīgā ticībā!

Lai top Gaisma!