Sirds un prāts
“Vienīgā realitāte ir sirds. Tikai tas, ko saka sirds, ir
patiesība. Sirds var teikt: palīdzi tam cilvēkam, tā ir pareizi. Sirds var
teikt: nepalīdzi viņam. Ja tā, tad arī nepalīdzi. Un tā būs perfekta rīcība. Un
kāpēc sirds vienā gadījumā saka: palīdzi, bet otrā – nē - tas nav zināms un
saprotams. Tā ir kosmiskās apziņas vadība, kas nāk no paša Dieva. Cilvēks
nespēj saprast, kāpēc Dievs saka tā vai citādi. Ieklausīšanās savā sirdī nozīmē
ieklausīties Dievā.
Daļa pakļaujas visam veselumam. Cilvēks ir daļa. Līdz
brīdim, kad tas kļuvis par Dievu, kad cilvēks ir apjautis Dievu, kad tas kļuvis
par vienu veselu ar Dievu. Viss veselums manifestē sevi sirdī un cilvēkam nākas
tam klausīt. Tas ir Dievs vai arī sirds. Ja sirds saka ko darīt, tad tas ir arī
jādara. Ja tā saka – nedari - lai kas tas būtu, tad nedariet. Tas nozīmē -
pakļauties sirdij.
Bet cilvēki mūsdienās neklausa veselumam. Tie neseko savas
sirds teiktajam. Cilvēki klausa tikai savam prātam. Tieši tāpēc pasaule
patlaban ir tādā sajukumā. Ja cilvēki kļūtu apgaismoti, un tas nozīmē, ka viņu
sirdis atplauktu, tad spētu klausīt sirdij, un tas nozīmē, ka tad tie seko
dievišķajai gribai.
Kad ikviens sekos dievišķajai gribai, tad uz zemes nebūs ne
mazāko problēmu. Ja nesekojam dievišķajai gribai, bet savai gribai, tad tā ir
ilūzija.”
Šrī Bagavāns
Facebook SAULES TEMPLIS
