“Jā! Arī tas ir Dieva plāns, kas ļāvis cilvēkam aizmirst
saistību ar Dievu. Reiz sen senos laikos cilvēks bija atmodināts, bija
apgaismots un viņā nebija atdalītības (separācijas) sajūtas no Dieva. Arī patlaban
maziem bērniem līdz diviem vai trim gadiem dažkārt nav šīs atdalītības sajūtas.
Tā veidojas tikai vēlāk. Aiz tā visa pavisam noteikti ir dievišķais plāns. Bet patiesība
ir šāda - kad skatāmies, tad nedzirdam, kad dzirdam, tad neredzam, kad
sasmaržojam, tad nesataustām, kad sataustām, tad nejūtam garšu.
Jo sajūtas patiesībā strādā neatkarīgi. Tikai tāpēc, ka tās
koordinējas (saskaņojas) tik ātri, tad cilvēkam šķiet, ka tās visas funkcionē
vienlaikus. Tieši šī sajūta arī rada atdalītības ilūziju. Atmodas procesos šī
ātrā koordinācija pamazām palēninās. Brīdī, kad tā palēninās, tad Pats (Es) ir
prom. Tas nozīmē, ka atdalītības sajūta ir prom. Un tad paliek vienotības sajūta.
Vienotība nenozīmē, ka cilvēks paliek viens. Nepavisam nē.
Cilvēks kļūst viens ar To. Tas arī viss. Procesos, kad saņemat un dodat dikšu,
kad kaismīgi vēlaties sasniegt atmodu, tas galu galā noved pie sensoro
koordināciju palēnināšanās (slowing down sensory coordination). Tad ar to esat
Viens un, ja tā notiek septiņu minūšu ilgumā, tad nekad vairs nebūsiet tāds kā agrāk.
Tad viss ir beidzies. To arī cenšamies sasniegt.
Pieņemsim, ka cilvēks dzīvotu bez šīs sensorās koordinācijas
un visu laiku justos kā Viens. Tad visticamāk neeksistētu šī civilizācija un
mēs joprojām dzīvotu Akmens laikmetā.
Dabai jeb Dievam ir cits plāns. Tāpēc arī tika ieviesta šī
sensorā koordinācija, atdalītības sajūta, tad ego, tad cīņa un tas viss ir
radījis savu vēsturi, nācijas, sabiedrību, dažādās kultūras, zinātni,
tehnoloģijas utt. Un, nu pienācis laiks tam mainīties – nolūkā izdzīvot.
Cilvēkam nu ir jānoņem šīs Pats sajūtas, kas radījušas šo
vareno civilizāciju. Cilvēkam ir datori un citas tehnoloģijas. Tagad tuvojas
laiks, kad cilvēks var izdzīvot bez Pats un ego, un turpināt attīstīties.”
Šrī Bagavāns
Facebook SAULES TEMPLIS
