Stipri Savā Mīlestībā
28.01.2017 … Eņģeļi caur Ann Albers
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …
--------------------------------------
Dzīve ir jūsu izvēle. Tā bija izvēle, kuru jūs izdarījāt jau pirms savas piedzimšanas, un tā ir izvēle, kuru jūs izdarat katru rītu no jauna pamozdamies un drosmīgi sākot nākamo dienu savā dzīves skolā uz Zemes. Jūs izvēlējāties visu nepieciešamo mācībām, kuras jūsu Dvēsele bija vēlējusies iziet. Jūs izvēlējāties savu ģimeni, savu dzimteni, un svarīgākos cilvēkus, kas jums jāsatiek. Jūs izvēlējāties savu ķermeni, savu veselību, un daudzas citas lietas.
Un tad jūs nodevāties šai esībai, kuru bijāt paši sev izvēlējušies, cerot atcerēties savu Gaismu, savu Būtību, un savas izejamās Mācības. Jūs devāties uz pašu sarežģītāko skološanās klasi visā Visumā. Jūs devāties uz Zemi, apgūt savu Mīlestības meistarību. Kad jums izdodas atcerēties Mīlestības Gaismu sevī un citos uz Zemes – uz planētas, kur atšķirtības ilūzija šķiet tik ļoti reāla – tad jums ir iespējams šeit apgūt Mīlestību tik dziļi, tik stipri un patiesi, kā nekur citur visā Visumā.
Jūs esat stipri, ja spējat veikt pārgājienu skaidrā saulainā dienā, bet cik nesalīdzināmi stiprākiem jums ir jābūt, lai paveiktu to nežēlīgā vējā. Jūs esat attapīgi, ja varat izplānot savlaicīgu nokļūšanu galapunktā, bet cik nesalīdzzināmi gudrākiem jums jābūt, lai paveiktu to, par spīti negaidītiem šķēršļiem. Jūs esat stipri savā Mīlestībā, ja spējat Mīlēt savu tuvāko, bet cik nesalīdzināmi vairāk jūs panākat, kad spējat Mīlēt arī savu ”pretinieku” tāpat.
Kādēļ gan nepieciešams mācīties Mīlēt tik skaudros apstākļos, jūs vaicājat? Kādēļ gan nepalikt pie Debesu ērtībām, un nebaudīt tās tur? Mēs varam jums atbildēt, ka tad, kad beigu beigās jūs aptverat, ka jebkuros apstākļos esat patiesībā ne vairāk ne mazāk, kā VIENS ar Mīlestību – un visi citi tāpat, tad – palikt Debesīs, vai atgriezties tur kā apgaismotai būtnei, kas lēmusi iemiesoties un iziet šo visu pieredzi sava prieka un ieguldījuma dēļ – tā ir jūsu katra personīgā izvēle.
Kad jūs pārstājat raudzīties uz sevi un dzīvi, kā nožēlojamu – kad visā tanī jūs ieraugat skaisto un nevainojamo – tad dzīve kļūst Debešķīga. Vētra nepārstāj, taču jūs tanī virzaties stingri un noturīgi. Šķēršļi nav pazuduši, taču šķiet, ka priekš jums tie ir pārstājuši būt par šķēršļiem. Dzīve jums ir pārtapusi par Mīlestības Deju.
Mēs novēlam katram izjust šo prieku – prieku, kā bērnam savā Mīlestībā apskaut Zemi, lai kas arī uz tās nenotiktu. Jūs varat iziet vējā, lai sajustos stiprāks. Jūs varat viegli apiet šķēršļus savā dzīvē, un lepoties ar savu saprātīgumu. Tāpat kā bērns, jūs varat Mīlēt visus, pat ja citi to nespēj.
Jo tas patiesi tā ir – būdami kā bērni, jūs ienāksiet, jeb pareizāk būtu teikt – atradīsiet sevi Debesu Valstībā.
