Mēs visu dzīvi meklējam atbildes uz būtiskākajiem eksistences uzdotajiem jautājumiem. Senie ķīnieši uzskatīja, ka atbildes nav jāmeklē ārpusē – tās dzimšanas brīdī iešifrētas mūsos. Ķīniešu metafizika ir kā lēna un sarežģīta spēle, ar kuras palīdzību tiek vērtas vaļā Visuma vēstules, kas adresētas tieši mums.
Līgas Pommeres dzīvē ķīniešu metafizika ienāca pirms sešiem gadiem, kad viņa satikās ar savu metafizisko zvēru. Tas visu apgrieza kājām gaisā un draudēja izjaukt laulību. Tagad, atskatoties pagātnē, Līga secina, ka nekas viņas mūžā nav noticis nejauši – jau kopš paša sākuma ceļš likumsakarīgi veda pretim seno ķīniešu metafiziskajām gudrībām.
Un atnāca zvērs...
Līga auga skolotāju ģimenē, un viss liecināja, ka meitene kļūs par valodnieci vai literatūras skolotāju. Tomēr pēc vidusskolas viņa pēkšņi saspurojās un, še tev, iestājās Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē. “Mācījos bināro matemātiku – vieninieks, nullīte, atkal nullīte, vieninieks, un prātoju, kāpēc man tas vajadzīgs, kur gan tas var noderēt,” stāsta Līga. Tolaik viņa pat nenojauta, ka binārā matemātika ļoti līdzinās ķīniešu iņ-jan, balts un melns principam, bet prasme veikt sarežģītus aprēķinus ļaus vieglāk piekļūt ķīniešu metafiziskajai zināšanu sistēmai, kas balstās matemātiskos aprēķinos.
“Studiju gados piestrādāju institūta grāmatvedībā. Kad tuvojās piektā kursa beigas, saskumu. Kad galvenais grāmatvedis jautāja, kas noticis, atbildēju, ka negribu iet prom no darba un kļūt par inženieri. Viņš brīdi padomāja, aizgāja un atgriezās ar papīra lapiņu, uz kuras bija rakstīts, ka esmu norīkota strādāt tepat ar grāmatvedības lokālajām sistēmām. Es no prieka palēcos. Toreiz sapratu: ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, vajag tikai no sirds paprasīt, un tas piepildīsies.”
Ikdiena ritēja rāmi – Līga visu laiku darbojās ar skaitļiem, arī vēlāk, strādājot ostas grāmatvedībā. Un te pēkšņi... “Nē, nē, pēkšņi nekas nenotiek. Ik pēc desmit gadiem mūsu dzīvē ienāk jauns zvērs. Tas ir viņš, kas rada pārmaiņas,” iesaucas Līga. Viens no ķīniešu metafizikas elementiem ir tā sauktie Zemes zari – zvēri, kas staigā pa zemi, katrs ar savu enerģiju. Dzīvniekiem nosaukumi piemeklēti atbilstoši katra pārvaldītajai enerģijai un saistībai ar stihijām. “Piedzimstot katram cilvēkam tiek iedoti četri zvēri, kas kopā ar viņu staigā pa dzīvi. Ik pēc desmit gadiem zvēru pulciņam pievienojas vēl kāds. Var gadīties, ka jaunpienācējs ar pārējiem labi saprotas, ir neitrāls vai arī konfliktē. Mani pavadoņi bija ūdens zvēri, un te kopā ar jaunu desmitgadi atnāca ugunīgs suns.”
Un tad tikai sākās! Līga kopā ar dzīvesbiedru metās biznesā – Pārdaugavā atvēra krodziņu ar atraktīvu nosaukumu Gaiss tīrs, sievasmāte laukos, lai gan no ēdināšanas neko daudz nesaprata. Kad pēc gadiem krogs pilnībā izdega, Līga nesūrojās, bet notikušo skaidroja ar metafiziskā zvēra klātbūtni viņas dzīvē un noteica: “Nu ko, jāsāk no jauna!” Līga atceras, kā jutās: “Tu, cilvēks, visu laiku ej pa dzīvi vienā ritmā – no astoņiem līdz pieciem, un te ne no šā, ne no tā izdomā, ka brauksi uz Itāliju. Jutu, ka tas ir šķērsām, bet tik un tā vienatnē aizbraucu slēpot. Man gribējās izmēģināt kaut ko jaunu – sāku vadīt grāmatvedības kursus, iesaistījos sieviešu uzņēmēju biedrībā Tīne. Pirms tam tekalēju klusu kā žurciņa, bet nu gribēju, lai mani pamana. Sākumā vīrs bija neizpratnē, bet tad atmeta ar roku – lai jau izplosās!” Tā nu Līgas dzīvē bija sācies jauns posms – viņa studēja pie klasiskā fenšui konsultantes Lindas Meškovas. Drīz pēc tam zināšanu alkas Līgu saveda kopā ar Krievijā atzīto austrumu gudrību speciālisti Lizu Liu.
Brīnumi neeksistē, ir tikai zināšanas
Kas īsti ir ķīniešu metafizika? “Kaut kas tāds, ko var mācīties mūža garumā,” saka Līga. Daudzās formulas un shēmas ir tik sarežģītas, ka es smagi nopūšos – neiedvesmo. Lai to visu izprastu, jābūt austrumniekam vai arī, kā smejas Līga, pagāniskam latvietim, jo, tāpat kā ķīniešiem, arī mums ir labi pazīstami četri gadalaiki un pieci dabas elementi: ūdens, koks, uguns, zeme un metāls.
Metafizika jeb pirmfilozofija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “aiz fizikas”, arī “aiz dabas un maņām”. 1. gadsimtā pirms mūsu ēras radusies filozofijas nozare izzina sfēras, kas atrodas ārpus fizisko parādību robežām, tomēr eksistē un ietekmē mūs. Savukārt ķīniešu metafizika ir vienīgā sistematizētā un praktiski lietojamā metafiziskā sistēma pasaulē. Tā ir zinātne, kas pēta enerģētisko plūsmu ietekmi uz cilvēka dzīvi, balstītu četros likumos, formulās un principos. Ķīniešu metafizikas dvēsele ir Dao – vienlaikus filozofija, skola, reliģija, garīgā prakse un kaujas māksla. Sistēmas būtību izsaka jēdziens Ci, ko reizēm interpretē kā enerģiju, lai gan tā jēga ir daudz plašāka. Var sacīt, ka Ci ir tīrā enerģija, kas visu uz pasaules padara dzīvu. Tā darbojas laikā, telpā un mūsos.
Un atnāca zvērs...
Līga auga skolotāju ģimenē, un viss liecināja, ka meitene kļūs par valodnieci vai literatūras skolotāju. Tomēr pēc vidusskolas viņa pēkšņi saspurojās un, še tev, iestājās Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē. “Mācījos bināro matemātiku – vieninieks, nullīte, atkal nullīte, vieninieks, un prātoju, kāpēc man tas vajadzīgs, kur gan tas var noderēt,” stāsta Līga. Tolaik viņa pat nenojauta, ka binārā matemātika ļoti līdzinās ķīniešu iņ-jan, balts un melns principam, bet prasme veikt sarežģītus aprēķinus ļaus vieglāk piekļūt ķīniešu metafiziskajai zināšanu sistēmai, kas balstās matemātiskos aprēķinos.
“Studiju gados piestrādāju institūta grāmatvedībā. Kad tuvojās piektā kursa beigas, saskumu. Kad galvenais grāmatvedis jautāja, kas noticis, atbildēju, ka negribu iet prom no darba un kļūt par inženieri. Viņš brīdi padomāja, aizgāja un atgriezās ar papīra lapiņu, uz kuras bija rakstīts, ka esmu norīkota strādāt tepat ar grāmatvedības lokālajām sistēmām. Es no prieka palēcos. Toreiz sapratu: ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, vajag tikai no sirds paprasīt, un tas piepildīsies.”
Ikdiena ritēja rāmi – Līga visu laiku darbojās ar skaitļiem, arī vēlāk, strādājot ostas grāmatvedībā. Un te pēkšņi... “Nē, nē, pēkšņi nekas nenotiek. Ik pēc desmit gadiem mūsu dzīvē ienāk jauns zvērs. Tas ir viņš, kas rada pārmaiņas,” iesaucas Līga. Viens no ķīniešu metafizikas elementiem ir tā sauktie Zemes zari – zvēri, kas staigā pa zemi, katrs ar savu enerģiju. Dzīvniekiem nosaukumi piemeklēti atbilstoši katra pārvaldītajai enerģijai un saistībai ar stihijām. “Piedzimstot katram cilvēkam tiek iedoti četri zvēri, kas kopā ar viņu staigā pa dzīvi. Ik pēc desmit gadiem zvēru pulciņam pievienojas vēl kāds. Var gadīties, ka jaunpienācējs ar pārējiem labi saprotas, ir neitrāls vai arī konfliktē. Mani pavadoņi bija ūdens zvēri, un te kopā ar jaunu desmitgadi atnāca ugunīgs suns.”
Un tad tikai sākās! Līga kopā ar dzīvesbiedru metās biznesā – Pārdaugavā atvēra krodziņu ar atraktīvu nosaukumu Gaiss tīrs, sievasmāte laukos, lai gan no ēdināšanas neko daudz nesaprata. Kad pēc gadiem krogs pilnībā izdega, Līga nesūrojās, bet notikušo skaidroja ar metafiziskā zvēra klātbūtni viņas dzīvē un noteica: “Nu ko, jāsāk no jauna!” Līga atceras, kā jutās: “Tu, cilvēks, visu laiku ej pa dzīvi vienā ritmā – no astoņiem līdz pieciem, un te ne no šā, ne no tā izdomā, ka brauksi uz Itāliju. Jutu, ka tas ir šķērsām, bet tik un tā vienatnē aizbraucu slēpot. Man gribējās izmēģināt kaut ko jaunu – sāku vadīt grāmatvedības kursus, iesaistījos sieviešu uzņēmēju biedrībā Tīne. Pirms tam tekalēju klusu kā žurciņa, bet nu gribēju, lai mani pamana. Sākumā vīrs bija neizpratnē, bet tad atmeta ar roku – lai jau izplosās!” Tā nu Līgas dzīvē bija sācies jauns posms – viņa studēja pie klasiskā fenšui konsultantes Lindas Meškovas. Drīz pēc tam zināšanu alkas Līgu saveda kopā ar Krievijā atzīto austrumu gudrību speciālisti Lizu Liu.
Brīnumi neeksistē, ir tikai zināšanas
Kas īsti ir ķīniešu metafizika? “Kaut kas tāds, ko var mācīties mūža garumā,” saka Līga. Daudzās formulas un shēmas ir tik sarežģītas, ka es smagi nopūšos – neiedvesmo. Lai to visu izprastu, jābūt austrumniekam vai arī, kā smejas Līga, pagāniskam latvietim, jo, tāpat kā ķīniešiem, arī mums ir labi pazīstami četri gadalaiki un pieci dabas elementi: ūdens, koks, uguns, zeme un metāls.
Metafizika jeb pirmfilozofija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “aiz fizikas”, arī “aiz dabas un maņām”. 1. gadsimtā pirms mūsu ēras radusies filozofijas nozare izzina sfēras, kas atrodas ārpus fizisko parādību robežām, tomēr eksistē un ietekmē mūs. Savukārt ķīniešu metafizika ir vienīgā sistematizētā un praktiski lietojamā metafiziskā sistēma pasaulē. Tā ir zinātne, kas pēta enerģētisko plūsmu ietekmi uz cilvēka dzīvi, balstītu četros likumos, formulās un principos. Ķīniešu metafizikas dvēsele ir Dao – vienlaikus filozofija, skola, reliģija, garīgā prakse un kaujas māksla. Sistēmas būtību izsaka jēdziens Ci, ko reizēm interpretē kā enerģiju, lai gan tā jēga ir daudz plašāka. Var sacīt, ka Ci ir tīrā enerģija, kas visu uz pasaules padara dzīvu. Tā darbojas laikā, telpā un mūsos.
Seno ķīniešu metafiziskās zinātnes galvenie principi saistīti ar Ci pilnību, tīrību un savlaicīgumu. Tieši Ci nosaka cilvēka enerģētiku – viņa izskatu, raksturu, veselības krājumus mūža garumā un dzīves kvalitāti. Starp citu, Ci atspoguļojas arī sejā – ādas nokrāsā, acīs, dzimumzīmēs, rētās, lūpās un ausīs. Labs ķīniešu metafizikas meistars spēj noteikt Ci enerģētisko viļņu virzienu, kuriem sekojot cilvēka dzīve piepildās ar harmoniju un prieku. Senie ķīnieši uzskatīja, ka nav labu vai sliktu notikumu – ir tikai spirālveida laika kustība, kas cikliski atkārtojas. Ja zinām, kam gatavoties, varam ietekmēt un vadīt savu dzīvi. Turklāt dzīves ritējumu nosaka likteņa un brīvas gribas sajaukums.
Jāteic, ka ķīniešu metafizika nav burvju nūjiņa, kas vienā mirklī ķirbi spēj pārvērst par karieti un Pelnrušķīti – par princesi. Tomēr tā ir reāls instruments, kas ļauj ietekmēt konkrētus notikumus un situācijas. Ķīniešu meistari saka: “Brīnumi neeksistē, ir tikai augstāka vai zemāka līmeņa zināšanas. Ja kaut kas nedarbojas, jūs vienkārši nepareizi lietojat zināšanas.” Ķīnieši uzskata, ka problēmas ienāk pa trim ceļiem: debesu dotā likteņa, apkārtējās vides (fenšui) un mūsu darbību (uzvedības stratēģijas).
Ķīniešu metafizikā nekas netiek izdomāts, parauts no gaisa, viss balstās smalkos matemātiskos aprēķinos, kas izriet no dabas norišu likumsakarībām. Visuma enerģija tiek izteikta ar īpašiem hieroglifiem, kas satur informāciju par noteiktu enerģiju klātesamību vai neesamību, to daudzumu, proporcijām un citām niansēm. Senie ķīnieši uzskatīja, ka brīdī, kad cilvēks piedzimst, Visuma enerģija viņā atstāj raksturīgu nospiedumu, kas satur gan debesu, gan zemes komponentus. Šajā enerģiju tandēmā cilvēks pavada visu dzīvi. Lai visu informācijas daudzumu varētu izmantot cilvēka dzīves raksturošanai, tā apkopota četros pīlāros – dzimšanas gadā, mēnesī, dienā un stundā. Tie atklāj enerģiju izvietojumu dažādos aspektos, piemēram, attiecībās ar citiem, spējā izpausties un gūt panākumus, sociālajā statusā un ietekmē, tieksmē pēc varas un naudas, veidā, kādā saņemt atbalstu. Četri pīlāri palīdz rast atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, ar ko nodarboties, kāpēc šobrīd neveicas, kā veidot attiecības ar laulāto, kur atrast partneri utt. Tā, lūk, pamazām ķīniešu metafizika ver vaļā Visuma vēstules, ko esam saņēmuši dzimšanas mirklī. Mūsdienās dzimšanas karti izrēķina datorprogramma, izveidojot tabulu, kurā speciālists redz dažādas ietekmes.
Stāstīšu kā latviete
Līga uz galda noliek lapu, uz kuras uzzīmēts aplis ar tā sauktajiem Debesu stumbriem, kas parāda ietekmi no augšas. Tā darbojas neatkarīgi no mūsu rīcības un nodomiem. Apli veido ūdens (ziema, ziemeļi, nakts), koks (pavasaris, austrumi, rīts), uguns (vasara, dienvidi, diena), zeme un metāls (rudens, rietumi, vakars). “Stāstīšu kā latviete. Viss sākas ziemā, ziemeļos un naktī, kad ūdens lāses pil uz koka sēklu. Process virzās uz pavasari, austrumiem un rītu, kad no sēklas izdīgst koks. Cilvēki, kas dzimuši jan Koka dienā, ir atbildīgi un stabili: “Es esmu imperators, es te stāvu!” Tālāk seko sievišķā koka enerģija. Koks zied un vijas ka liāna. Cilvēki, kas dzimuši šajā enerģijā, uz priekšu vijas vijīgi un viegli. Vasaru raksturo uguns un spoža Saule. Šīs enerģijas izpausmi redzam skolotājos un māksliniekos. Kad viņi ienāk telpā, visi apkust, jo “es, Saule, esmu ienācis!”.
Tālāk aplis virzās uz tumsu, kuras centrā ir svece – gaismiņa, uz kuru visi tiecas. Tomēr vējš maigo sveces liesmu spēj pārvērst varenās liesmās. Maigi, gaiši, bet spējīgi uzliesmot ir cilvēki, kas dzimuši iņ Uguns dienā. Kad uguns pārvēršas pelnos, rodas zeme. Zemes cilvēki ir tie, ko varam sastapt bankās vai valsts iestādēs. Tūkstošiem uzdod vienu un to pašu jautājumu, bet viņi saglabā mieru un klints nesatricināmību. Laikā, kad zemes enerģija iet mazumā, pasaulē nāk tie, kas ir vienlīdz uzņēmīgi gan pret labu, gan ļaunu. Tā teikt, stādi šajā zemē, ko gribi, viss augs griezdamies. Šādi cilvēki spēj jūsmot gan par izcilām personībām, gan kriminālām autoritātēm, tāpēc var izvēlēties nepareizo dzīves ceļu. Metāla cilvēki ir asi, griezīgi un mērķtiecīgi. Viņi kā bulta tiecas noteiktā virzienā. Ūdens enerģijas apvītie ir plaši un dziļi kā okeāns. Viņi ir domīgi un daudz laika pavada sevis meklējumos. Viņi pasmeļ sevī kā okeānā: “Kas tas tāds? Ak, tās ir dūņas! O, bet tas ir gliemežvāks! Mm, tā ir pērle.” Nereti ūdens cilvēki ir zinātnieki, kas visā iedziļinās. Savukārt rakstniekiem vajadzīgs koks (radošums) un metāls, kas ļauj rīkoties,” plaši žestikulējot, stāsta Līga.
Jāteic, ka ķīniešu metafizika nav burvju nūjiņa, kas vienā mirklī ķirbi spēj pārvērst par karieti un Pelnrušķīti – par princesi. Tomēr tā ir reāls instruments, kas ļauj ietekmēt konkrētus notikumus un situācijas. Ķīniešu meistari saka: “Brīnumi neeksistē, ir tikai augstāka vai zemāka līmeņa zināšanas. Ja kaut kas nedarbojas, jūs vienkārši nepareizi lietojat zināšanas.” Ķīnieši uzskata, ka problēmas ienāk pa trim ceļiem: debesu dotā likteņa, apkārtējās vides (fenšui) un mūsu darbību (uzvedības stratēģijas).
Ķīniešu metafizikā nekas netiek izdomāts, parauts no gaisa, viss balstās smalkos matemātiskos aprēķinos, kas izriet no dabas norišu likumsakarībām. Visuma enerģija tiek izteikta ar īpašiem hieroglifiem, kas satur informāciju par noteiktu enerģiju klātesamību vai neesamību, to daudzumu, proporcijām un citām niansēm. Senie ķīnieši uzskatīja, ka brīdī, kad cilvēks piedzimst, Visuma enerģija viņā atstāj raksturīgu nospiedumu, kas satur gan debesu, gan zemes komponentus. Šajā enerģiju tandēmā cilvēks pavada visu dzīvi. Lai visu informācijas daudzumu varētu izmantot cilvēka dzīves raksturošanai, tā apkopota četros pīlāros – dzimšanas gadā, mēnesī, dienā un stundā. Tie atklāj enerģiju izvietojumu dažādos aspektos, piemēram, attiecībās ar citiem, spējā izpausties un gūt panākumus, sociālajā statusā un ietekmē, tieksmē pēc varas un naudas, veidā, kādā saņemt atbalstu. Četri pīlāri palīdz rast atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, ar ko nodarboties, kāpēc šobrīd neveicas, kā veidot attiecības ar laulāto, kur atrast partneri utt. Tā, lūk, pamazām ķīniešu metafizika ver vaļā Visuma vēstules, ko esam saņēmuši dzimšanas mirklī. Mūsdienās dzimšanas karti izrēķina datorprogramma, izveidojot tabulu, kurā speciālists redz dažādas ietekmes.
Stāstīšu kā latviete
Līga uz galda noliek lapu, uz kuras uzzīmēts aplis ar tā sauktajiem Debesu stumbriem, kas parāda ietekmi no augšas. Tā darbojas neatkarīgi no mūsu rīcības un nodomiem. Apli veido ūdens (ziema, ziemeļi, nakts), koks (pavasaris, austrumi, rīts), uguns (vasara, dienvidi, diena), zeme un metāls (rudens, rietumi, vakars). “Stāstīšu kā latviete. Viss sākas ziemā, ziemeļos un naktī, kad ūdens lāses pil uz koka sēklu. Process virzās uz pavasari, austrumiem un rītu, kad no sēklas izdīgst koks. Cilvēki, kas dzimuši jan Koka dienā, ir atbildīgi un stabili: “Es esmu imperators, es te stāvu!” Tālāk seko sievišķā koka enerģija. Koks zied un vijas ka liāna. Cilvēki, kas dzimuši šajā enerģijā, uz priekšu vijas vijīgi un viegli. Vasaru raksturo uguns un spoža Saule. Šīs enerģijas izpausmi redzam skolotājos un māksliniekos. Kad viņi ienāk telpā, visi apkust, jo “es, Saule, esmu ienācis!”.
Tālāk aplis virzās uz tumsu, kuras centrā ir svece – gaismiņa, uz kuru visi tiecas. Tomēr vējš maigo sveces liesmu spēj pārvērst varenās liesmās. Maigi, gaiši, bet spējīgi uzliesmot ir cilvēki, kas dzimuši iņ Uguns dienā. Kad uguns pārvēršas pelnos, rodas zeme. Zemes cilvēki ir tie, ko varam sastapt bankās vai valsts iestādēs. Tūkstošiem uzdod vienu un to pašu jautājumu, bet viņi saglabā mieru un klints nesatricināmību. Laikā, kad zemes enerģija iet mazumā, pasaulē nāk tie, kas ir vienlīdz uzņēmīgi gan pret labu, gan ļaunu. Tā teikt, stādi šajā zemē, ko gribi, viss augs griezdamies. Šādi cilvēki spēj jūsmot gan par izcilām personībām, gan kriminālām autoritātēm, tāpēc var izvēlēties nepareizo dzīves ceļu. Metāla cilvēki ir asi, griezīgi un mērķtiecīgi. Viņi kā bulta tiecas noteiktā virzienā. Ūdens enerģijas apvītie ir plaši un dziļi kā okeāns. Viņi ir domīgi un daudz laika pavada sevis meklējumos. Viņi pasmeļ sevī kā okeānā: “Kas tas tāds? Ak, tās ir dūņas! O, bet tas ir gliemežvāks! Mm, tā ir pērle.” Nereti ūdens cilvēki ir zinātnieki, kas visā iedziļinās. Savukārt rakstniekiem vajadzīgs koks (radošums) un metāls, kas ļauj rīkoties,” plaši žestikulējot, stāsta Līga.
Jautāju, vai var sacīt, ka, piemēram, rudenī dzimušie cilvēki ir stabili un vasarā – ugunīgi? Nav tik vienkārši – tikai katra individuālajā dzimšanas kartē redzamas dabas elementu proporcijas un kombinācijas, skaidro ķīniešu metafizikas konsultante. Ķīniešu sistēmā viss nepārtraukti riņķo, plūst un mainās, tāpēc šie elementi izpaužas noteiktos mēnešos, dienās un stundās. Līdzīgi arī Zemes zari – zvēri mūsu dzīvē no jauna ienāk ik dienu, ik mēnesi, ik gadu. Jaunu zvēri mūs apciemo ik pēc divām stundām. Cilvēks, kas nepārzina metodi, nespēj izsekot dabas elementu ietekmes maiņai. “Tas vēl nav viss – ik pēc sešdesmit mēnešiem atgriežas konkrētā mēneša enerģētika, bet gadi virzās sešdesmit gadu ciklā. Tas nozīmē: ja jums kāds mēnesis ir nesis īpašu veiksmi, ziniet, pēc pieciem gadiem, būs tikpat superīgs mēnesis. Vai esat pamanījuši, ka septiņdesmit gadu veci cilvēki mēdz uzvesties kā bērni? Tas tāpēc, ka ir atgriezies viņu bērnības cikls,” ķīniešu brīnumus atklāj Līga.
Trūkstošie elementi
Ir labi, ja katrā ir pa druskai no visa, bet, ja kāda elementa trūkst, dzīve sāk spiest kā šaura kurpe un cilvēks nespēj sevi pilnībā realizēt, turpina Līga. Piemēram, satiekas draudzenes un spriež, kur katra bijusi, ko redzējusi un baudījusi. Viena sēž sakņupusi: “Es nekur netieku, tikai darbs un mājas, bet man tā gribētos kaut kur aizbraukt...” Pārējās nesaprot: “Milda, bet kas tev liedz mesties dzīvē? Nopērc biļeti, sakrāmē čemodānu un aidā!” Draudzenes Mildai velti skaidro elementāras patiesības. Sievietei pietrūkst metāla elementa, bet zeme ierobežo ūdens tecējumu, tāpēc viņa dzīvo koordinātās “darbs – mājas”. Viņa nesaprot, kā draudzenes spēj tik viegli un brīvi uztvert dzīvi. Turpretī, ja cilvēkā nav zemes, bet ir uguns un metāls, viņš ir ekspansīvs kā ugunīga bulta, un tas ir par traku.
Kā gan var būt, ka cilvēkā nav ne kripatas kāda elementa? “Ja dzimšanas brīdis neiekrīt ne zemes gadā, ne mēnesī, ne dienā, ne stundā, cilvēkā nav zemes enerģijas,” paskaidro Līga. “Piemēram, ūdens bērns ir kustīgs – burtiski mutuļo pa dzīvi, turpretī zemes bērns ir smags, piezemēts. Ja mamma nevērīgi izmetusi: “Atgriezies sešos”, bērnam neienāks prātā neklausīt – viņš visaizraujošākajā brīdī pametīs rotaļu biedrus un precīzi sešos steigsies mājās. Ja kādā metāls savienojas ar koku, viņš dzīvo pastāvīgā stresā, jo visu laiku ir sajūta, it kā metāla cirvis triektos kokā. Meitene, kurā ir daudz uguns un ūdens, ienākusi pa durvīm, kliedz: “Autovadītājs mani apšļāca ar dubļiem! Es viņu tiesā iesūdzēšu!” Pārējie nesaprot, kāpēc tāds tracis, ja uz mēteļa ir gandrīz neredzams ūdens traips. Meitene tā uzvedas, jo viņā nav radošās, rāmās koka enerģijas. Nav divu vienādu cilvēku! Tas ir bezgala interesanti – saskatīt sakarības un izprast iemeslus, kāpēc cilvēks rīkojas tā un ne citādi,” stāsta Līga.
Ko darīt, ja trūkst kādas no Debesu stumbru enerģijām? “Jākompensē! Ja trūkst koka, jāpievēršas radošām nodarbēm. Var gleznot, nodarboties ar dekupāžu, tamborēt eņģeļus. Ja nav liesmu, jāizdara tā, lai apkārtējie tevi pamana un apbrīno, tātad jānonāk uzmanības centrā. Ja trūkst zemes, vienkārši jāpasēžas un jāpadomā. Zemi raksturo smagas, senlaicīgas mēbeles, ko var iegādāties, ja trūkst šā elementa. Ja vajadzīgs metāls, jādzied. Ūdens ir gan fiziska, gan garīga kustība.”
Trūkstošie elementi
Ir labi, ja katrā ir pa druskai no visa, bet, ja kāda elementa trūkst, dzīve sāk spiest kā šaura kurpe un cilvēks nespēj sevi pilnībā realizēt, turpina Līga. Piemēram, satiekas draudzenes un spriež, kur katra bijusi, ko redzējusi un baudījusi. Viena sēž sakņupusi: “Es nekur netieku, tikai darbs un mājas, bet man tā gribētos kaut kur aizbraukt...” Pārējās nesaprot: “Milda, bet kas tev liedz mesties dzīvē? Nopērc biļeti, sakrāmē čemodānu un aidā!” Draudzenes Mildai velti skaidro elementāras patiesības. Sievietei pietrūkst metāla elementa, bet zeme ierobežo ūdens tecējumu, tāpēc viņa dzīvo koordinātās “darbs – mājas”. Viņa nesaprot, kā draudzenes spēj tik viegli un brīvi uztvert dzīvi. Turpretī, ja cilvēkā nav zemes, bet ir uguns un metāls, viņš ir ekspansīvs kā ugunīga bulta, un tas ir par traku.
Kā gan var būt, ka cilvēkā nav ne kripatas kāda elementa? “Ja dzimšanas brīdis neiekrīt ne zemes gadā, ne mēnesī, ne dienā, ne stundā, cilvēkā nav zemes enerģijas,” paskaidro Līga. “Piemēram, ūdens bērns ir kustīgs – burtiski mutuļo pa dzīvi, turpretī zemes bērns ir smags, piezemēts. Ja mamma nevērīgi izmetusi: “Atgriezies sešos”, bērnam neienāks prātā neklausīt – viņš visaizraujošākajā brīdī pametīs rotaļu biedrus un precīzi sešos steigsies mājās. Ja kādā metāls savienojas ar koku, viņš dzīvo pastāvīgā stresā, jo visu laiku ir sajūta, it kā metāla cirvis triektos kokā. Meitene, kurā ir daudz uguns un ūdens, ienākusi pa durvīm, kliedz: “Autovadītājs mani apšļāca ar dubļiem! Es viņu tiesā iesūdzēšu!” Pārējie nesaprot, kāpēc tāds tracis, ja uz mēteļa ir gandrīz neredzams ūdens traips. Meitene tā uzvedas, jo viņā nav radošās, rāmās koka enerģijas. Nav divu vienādu cilvēku! Tas ir bezgala interesanti – saskatīt sakarības un izprast iemeslus, kāpēc cilvēks rīkojas tā un ne citādi,” stāsta Līga.
Ko darīt, ja trūkst kādas no Debesu stumbru enerģijām? “Jākompensē! Ja trūkst koka, jāpievēršas radošām nodarbēm. Var gleznot, nodarboties ar dekupāžu, tamborēt eņģeļus. Ja nav liesmu, jāizdara tā, lai apkārtējie tevi pamana un apbrīno, tātad jānonāk uzmanības centrā. Ja trūkst zemes, vienkārši jāpasēžas un jāpadomā. Zemi raksturo smagas, senlaicīgas mēbeles, ko var iegādāties, ja trūkst šā elementa. Ja vajadzīgs metāls, jādzied. Ūdens ir gan fiziska, gan garīga kustība.”
Līga uzskata, ka neesam nemaz tik tālu no senajām ķīniešu gudrībām, ko spējam uztvert intuitīvā līmenī, jo dzīvojam četru gadalaiku ciklā un mums ir zināmi visi dabas elementi. “Āfrikā ir tikai uguns un zeme, tāpēc viņiem grūtāk izjust koka un ūdens enerģētiku. Dienvidnieki ir ugunīgi, jo pie viņiem viss ir sakarsis. Mēs, latviešu sievietes, esam pagāniskas, tāpēc bez īpašām zināšanām jūtam, ja bērnam trūkst kāda elementa. Tad mēs nemanot to ieplūdinām viņa dzīvē. Ja skolā mācītu ķīniešu metafiziku, konfliktu nebūtu. Bērni vienkārši zinātu, kuru īpašību klasesbiedram trūkst, un spētu pareizi izprast viņa reakciju. Reiz pie manis atnāca sieviete. Viņa bija izmisumā, pēc ilgiem kopdzīves gadiem gribēja šķirties no vīra. Konflikta iemesls bija triviāls. Pāris bija iegādājies māju, pagalmā sieviete gribēja stādīt dālijas un krūmus, bet vīrs iecirtās: būs gluds zāliens, un viss. Izrādījās, ka vīrietis ir dzimis koka dienā, tāpēc stāvēja kā zemē iemiets un palika pie sava. Viņš negribēja citus kokus savā tuvumā. Turpretī sievietes kartē koka bija maz un viņa ilgojās, lai apkārt būtu koki.”
Lidojošās zvaigznes un Plūmju zieda paredzēšana
Plašajā ķīniešu metafizikas sistēmā ietilpst daudzas metodes, piemēram, Plūmju zieda paredzēšana. “Tā ir ļoti interesanta metode, ko var raksturot kā tauriņa spārna kustību, kas rada zemestrīci otrā pasaules malā. Respektīvi, situācija, kas radīsies noteiktā laikā un vietā, izraisīs citu notikumu. Reiz kāda meitene ļoti gribēja strādāt vēstniecībā par pavāri. Konkurss bija milzīgs, bet meitenei trūka atbilstošas izglītības. Kad viņa pateica, kurā dienā un stundā ies uz pārrunām, es norādīju, kas viņai jāvelk mugurā. Meitene uzvarēja konkursā, vēlreiz apliecinot, ka sistēma darbojas,” stāsta Līga.
Viņa telefonā rāda sīkus, dažādās krāsās iezīmētus kvadrātiņus. “Kas tie par spēļu klucīšiem?” brīnos. Izrādās, tās ir stundas – katra citā krāsā. “Ir stundas, kad enerģiju tērējam, bet nekas neizdodas, citas ir draugu stundas. Lūk, šajā stundā situāciju kontrolē tu, bet, piemēram, šobrīd, kamēr sarunājamies, mūs kāds kontrolē. Es vīram parasti saku: “Neiedziļinies! Izdari, kā lieku, izskaidrošu pēc tam.” Viņš devās uz valsts iestādi nodot atskaites. Sākumā viss gāja ka pa diedziņu. Te negaidīti darbiniece atrada kādu sīkumu, kam piesieties; vajagot vēl tādu un šitādu pārbaudi. Kad uzzināju, cikos notika saruna, man viss bija skaidrs. Problēmas sākās brīdī, kad beidzās veiksmīgā stunda un sakās nākamā – nelabvēlīgā,” stāsta Līga.
Ar laika un telpas lidojošās zvaigznes metodi var noteikt, kāda gaisotne valda telpā, un atrast veidu, kā to mainīt. “Kad mums bija kafejnīca, sapratu, ka vienu no telpām pārņēmusi zemes enerģētika. Tā asociējās ar vecu, izplūdušu sievu, kas kunkst un vaid. Tieši tā, kā vecas sievas, uzvedās pircēji – te ēdiens par treknu, te par sāļu, te atkal krēsls spiež. Mēs pārkrāsojām sienu gaišos, gaisīgos toņos, un notika brīnums. Nebija mainījusies ne ēdienkarte, ne pavāres, bet cilvēki sāka prasīt papildporcijas.”
Līga neslēpj, ka ar ķīniešu metafizikas palīdzību var tulkot arī politiskus lēmumus un notikumus. “2010. gadā – Tīģera gadā – tika pieņemts likums par mikrouzņēmuma nodokli. It kā jau labi, jo Tīģeris ir pavasara dzīvnieks, kā radīts, lai veidotu ko jaunu un progresīvu. Tāpēc gluži kā asni pēc lietus radās daudzi mikrouzņēmumi. Ja gads būtu Ūdens Tīģera, mikrouzņēmumi strauji attīstītos, bet 2010. gadu pārvaldīja Metāla Tīģeris, kas kā zobens karājās virs sazēlušajiem asniem. Pērtiķa gadā, kad metāla zobens laidās lejup, cirtiens skāra daudzus uzņēmējus. Tomēr pozitīvi, ka 2016. bija Uguns Pērtiķa gads. Uguns liek aktīvi iesaistīties cīņā, tāpēc daudzi protestēja pret dzelžaino likumu. Līdzīgā noskaņojumā aizritēs arī 2017. gads. 2018. gads – Zemes Suņa gads – gan būs smags. Sekos gadi, kas paies ūdens ietekmē. Uzplauks ēnu ekonomika, nelegālā nodarbinātība, tā teikt – visi gali ūdenī. Tomēr ceru, ka 2022. gadā – Ūdens Tīģera gadā – mēs atkal būsim saulītē.”
Lidojošās zvaigznes un Plūmju zieda paredzēšana
Plašajā ķīniešu metafizikas sistēmā ietilpst daudzas metodes, piemēram, Plūmju zieda paredzēšana. “Tā ir ļoti interesanta metode, ko var raksturot kā tauriņa spārna kustību, kas rada zemestrīci otrā pasaules malā. Respektīvi, situācija, kas radīsies noteiktā laikā un vietā, izraisīs citu notikumu. Reiz kāda meitene ļoti gribēja strādāt vēstniecībā par pavāri. Konkurss bija milzīgs, bet meitenei trūka atbilstošas izglītības. Kad viņa pateica, kurā dienā un stundā ies uz pārrunām, es norādīju, kas viņai jāvelk mugurā. Meitene uzvarēja konkursā, vēlreiz apliecinot, ka sistēma darbojas,” stāsta Līga.
Viņa telefonā rāda sīkus, dažādās krāsās iezīmētus kvadrātiņus. “Kas tie par spēļu klucīšiem?” brīnos. Izrādās, tās ir stundas – katra citā krāsā. “Ir stundas, kad enerģiju tērējam, bet nekas neizdodas, citas ir draugu stundas. Lūk, šajā stundā situāciju kontrolē tu, bet, piemēram, šobrīd, kamēr sarunājamies, mūs kāds kontrolē. Es vīram parasti saku: “Neiedziļinies! Izdari, kā lieku, izskaidrošu pēc tam.” Viņš devās uz valsts iestādi nodot atskaites. Sākumā viss gāja ka pa diedziņu. Te negaidīti darbiniece atrada kādu sīkumu, kam piesieties; vajagot vēl tādu un šitādu pārbaudi. Kad uzzināju, cikos notika saruna, man viss bija skaidrs. Problēmas sākās brīdī, kad beidzās veiksmīgā stunda un sakās nākamā – nelabvēlīgā,” stāsta Līga.
Ar laika un telpas lidojošās zvaigznes metodi var noteikt, kāda gaisotne valda telpā, un atrast veidu, kā to mainīt. “Kad mums bija kafejnīca, sapratu, ka vienu no telpām pārņēmusi zemes enerģētika. Tā asociējās ar vecu, izplūdušu sievu, kas kunkst un vaid. Tieši tā, kā vecas sievas, uzvedās pircēji – te ēdiens par treknu, te par sāļu, te atkal krēsls spiež. Mēs pārkrāsojām sienu gaišos, gaisīgos toņos, un notika brīnums. Nebija mainījusies ne ēdienkarte, ne pavāres, bet cilvēki sāka prasīt papildporcijas.”
Līga neslēpj, ka ar ķīniešu metafizikas palīdzību var tulkot arī politiskus lēmumus un notikumus. “2010. gadā – Tīģera gadā – tika pieņemts likums par mikrouzņēmuma nodokli. It kā jau labi, jo Tīģeris ir pavasara dzīvnieks, kā radīts, lai veidotu ko jaunu un progresīvu. Tāpēc gluži kā asni pēc lietus radās daudzi mikrouzņēmumi. Ja gads būtu Ūdens Tīģera, mikrouzņēmumi strauji attīstītos, bet 2010. gadu pārvaldīja Metāla Tīģeris, kas kā zobens karājās virs sazēlušajiem asniem. Pērtiķa gadā, kad metāla zobens laidās lejup, cirtiens skāra daudzus uzņēmējus. Tomēr pozitīvi, ka 2016. bija Uguns Pērtiķa gads. Uguns liek aktīvi iesaistīties cīņā, tāpēc daudzi protestēja pret dzelžaino likumu. Līdzīgā noskaņojumā aizritēs arī 2017. gads. 2018. gads – Zemes Suņa gads – gan būs smags. Sekos gadi, kas paies ūdens ietekmē. Uzplauks ēnu ekonomika, nelegālā nodarbinātība, tā teikt – visi gali ūdenī. Tomēr ceru, ka 2022. gadā – Ūdens Tīģera gadā – mēs atkal būsim saulītē.”
Evija Hauka, žurnāls “Patiesā Dzīve” / Foto: no privātā arhīva, Shutterstock
