Es nestrādāju rūpnīcā un man nav jābūt “pie virpas” 5:00. Esmu uzņēmējs un man pat nav priekšnieka, kas ar hronometru gaida pie durvīm. Man nav arī jānopelna prēmija, jo pats sevi algoju. Varētu pat vispār neiet uz darbu. Tas, protams, ietekmētu manu pārticību un uzņēmumu sasniegumus, bet tas ir iespējams. Taču es ceļos un ierodos darbā daudz agrāk par kolēģiem un agra celšanās ir mana brīva izvēle. Turpmāk pakomentēšu, kāpēc
Pirmkārt, man nenormāli patīk tas klusums un miers, kas no rīta ir visapkārt. Braucot ar velosipēdu uz darbu vēl pirms saullēkta, man uzspīd pirmie saules stari, mostas putni un sāk čivināt savas pirmās dziesmas. Sētnieki sāk ar savām slotām švīkāt asfaltu, pa ielām slinki un lēnītēm sāk braukāt pirmās automašīnas. Daba un pilsēta mostas. Arī smaržas ir īpašas un svaigas, kuras vēl nesmacē autogāzes. Ar savu velosipēdu varu braukt kaut pa ielas vidu un nevienam netraucēt, arī man nekas netraucē un varu teju bez apstājas aizbraukt visus 15 kilometrus uz darbu. Ceļā, es izbaudu katru šo maģisko rīta mirkli, tas ir fantastiski un vārdos grūti aprakstāms. Jūs teiksiet- bet, ja līst lietus, ir apmācies u.tml. Nu, vēl man kaut kā nav gadījies, ka rīta agrumā līst. Un, ja pat lītu – vasaras lietus man patīk, jo tas ir silts un, vismaz man, īpaši netraucē, savukārt, priekš aukstāka laika esmu sagādājis dažus mitrumu aizturošus apģērba gabalus.
Jautāsiet – bet, kā es varu piecelties tik agri tīri fiziski? Daudzi nespēj piecelties pat deviņos un desmitos, varbūt gulētu pat visu dienu, ja vien varētu. Nu, man tādu problēmu nav. Vienmēr, jau kopš bērnības, esmu cēlies ar pirmo modinātāja pīkstienu, bet vēl vieglāku un patīkamāku piecelšanās procesu es esmu izveidojis, izmantojot kādu iPhone aplikāciju, kas ir bez maksas un kura analizē miega fāzes. Tā (it kā) prot modināt tad, kad esi tam vislabāk piemērotā miega fāzē. Kā tas strādā – nezinu, bet pamosties varu diezgan labi. Vienīgi, tā nepamodina konkrētā laikā, bet laika intervālā, kādu izvēlies, piemēram, kaut kad 30 minūšu posmā pirms vēlamā piecelšanās laika. Kas visvairāk man patīk, ka tai lietotnei ir ļoti foršs zvanu tonis – tāds maigs un pozitīvs nevis kā “iebūvētās” iPhone skaņas. Ja vēlies, vari pamēģināt, to lietotni sauc – “Sleep Cycle alarm clock” un tā ir vadošā savas sfēras lietotne daudzās, jo daudzās pasaules valstīs. Pēc gulēšanas tā pat piedāvā izmērīt pulsu un māk ieteikt, kā uzlabot miegu. Es gan to visu neizmantoju, bet varbūt Tev noder. Un, protams, es cenšos pēc iespējas ātrāk iet gulēt. Ap desmitiem vakarā es cenšos būt gultā un, ja uzreiz neaizmiegu, tad vēl palasu kādu grāmatu savā “Kindle”. Taču, ja Tu regulāri celsies tik agri un vēl brauksi uz darbu ar velosipēdu, domāju, varēsi aizmirst par bezmiegu un grūtībām aizmigt. Nu, tā vismaz vajadzētu būt. Un vēl viens mans “ierocis” ir tas, ka es jau kādu laiku nelietoju alkoholu (nemaz) un tāpēc man nav “smagu” rītu vai “nogurdinošu” vakaru, kā arī vienmēr no rītiem ir “skaidra” galva. Bet par šo tēmu plašāk uzrakstīšu kādā citā reizē
No rīta man, šķiet, ir ideāli apstākļi domāšanai, kā arī darīšanai. Neviens man netraucē, nekas nenovirza domas. Varu 100% koncentrēties uz to, ko gribu. Man liekas, no rīta es varu izdarīt vismaz 3 reizes vairāk, kā sākot darba dienu deviņos, desmitos vai vienpadsmitos – kad manu dienas kārtību jau nosaka citi notikumi. Manā darbā ļoti liela nozīme ir domāšanai. Es varu darīt daudz ko, bet to, ko varu izdarīt es, parasti var izdarīt arī mani kolēģi vai jebkurš cits. Tāpēc visvērtīgākais mans resurss ir tieši domāšana, lēmumu pieņemšana un izvēļu izdarīšana, ko man vislabāk izdodas izdarīt rīta stundās. Savukārt, pēc pusdienām, kuras ēdu ap divpadsmitiem, pāreju “komunikāciju” režīmā – tiekos ar cilvēkiem, runāju pa telefonu, organizēju darbu citiem, rakstu un atbildu uz e-pastiem u.t.t.
Esmu sapratis, ka, ja sāku strādāt tik agri, tad ilgāk par 15:00 man aktīvi strādāt varbūt arī nevajag – zūd produktivitāte, parādās nogurums un, vispār, cik tad var strādāt Dienas nobeigumā es cenšos ieplānot ko savādāku, piemēram, apmeklēju kādas apmācības, seminārus vai konferences, tiekoties ar draugiem vai pat dažreiz apmeklēju pirtis, baseinus u.tml. Šodien arī biju vienā apmācībā un man paveicās – tā bija tik aizraujoša, ka, laiku īsinot, uzrakstīju šo rakstiņu
Iesaku arī Tev pamēģināt piecelties kādu dienu agrāk, izbaudīt rīta saullēkta gaismu, pavisam minimālos urbānos trokšņus, satiksmi, kuras gandrīz nav, un brīvību, ko tas viss dod domām un darbiem. Un, pilnīgi noteikti, šī, Tava agrā diena, būs pavisam savādāka kā pārējās. Tu to atcerēsies vēl ilgi.
