piektdiena, 2016. gada 19. augusts

Kā rast dzīvē prieku?


“Lai kāds cilvēks jūs būtu, vienkārši to pieņemiet. Kad pieņemsiet to, tad konflikta vairs nebūs. Un, kad nav konflikta, tad ir daudz enerģijas. Kad cilvēkam ir enerģija, tad tas spēj redzēt to, kas notiek iekšienē. Un atnāk prieks. Tieši tāpēc visā pilnībā pieredziet sāpes. Sirsnīgi pieredziet visas psiholoģiskās sāpes. Kad tās pilnībā izdzīvotas, tās kļūst par prieku. Nebēdziet. Ja cilvēks cenšas paglābties no sāpēm, tad paliek tās zem paklāja. Un, pēc kāda laika, sāk nelabi ost. Un lielākā cilvēku daļa dara tieši tā. Tie nekad neieskatās acīs savām sāpēm. Cilvēki bēg no sāpēm, skatoties TV, filmas, ejot ciemos, veicot kādus rituālus. To mēs saucam par “bēdu menedžmentu”. Tas viss ir labi līdz kādai noteiktai pakāpei, bet neatbrīvo no sāpēm.

Un tā, cilvēkam ir jāiemācās ieskatīties sāpēs. Piemēram, jūs esat ļoti greizsirdīgs cilvēks. Greizsirdība jau pati ir sāpes. Jūs taču zināt, cik sāpīga tā ir. Jūs sev sakāt: ”centīšos vairs nebūt greizsirdīgs cilvēks, turpmāk būšu laipns un mīlošs”. Tas ir kļūdaini un nestrādā. Jūs esat tāds, kāds esat. Jums ir greizsirdība, vardarbība, naids. Jūsos ir visas došas (prāta un ķermeņa tipi). Konfrontējiet to. Es nesaku jums būt tādam vai citādam. Nē. Esiet tas, kas esat. Ramana jautāja: “Kas es esmu?” Atklājums būs citāds nekā sagaidiet. Jūs patiesībā sev atklāsiet, ka esat Ravana (hindu mitoloģijā dēmonu karalis). Un tam nemaz nevajag daudz laika. Tikai cilvēkiem tas nemaz nepatīk. Viņiem labāk patīk domāt par sevi jaukas lietas. Viss ir skaisti piesegts. Bet, ja raktu, tad ieraudzītu tikai atkritumus. Ja te tagad būtu Buda, tad viņš vienkārši ietu un runātos ar Vīrapanu kā viņš runājās ar Angulimalu (ļaunu slepkavu, ko pievērsa budismam), jo viņam nebija baiļu. Bet jums ir bail pašiem no sevis, jo nemīlat sevi. No otras puses jūs sakāt: “man jāpārvar bailes, man taču kāds ir jāmīl.” Bet reālā situācija ir - jūs sevi nemīlat. Tiklīdz ieiesiet sevī, tā atklāsiet, kas esat.

Un tā, saskatiet tos atkritumus. Tie tur ir. Un tā kā tas tur viss ir, tad pieņemiet to. Kā gan jums no tā aizbēgt? Tas ir sāpīgi, bet izturiet un pēkšņi būs prieks. Laimīgs cilvēks nespēj radīt sāpes citiem. Tikai nelaimīgs vīrs vai nelaimīga sieva var sāpināt sievu vai vīru. Nelaimīgi bērni sāpina vecākus, nelaimīgi darbinieki sāpina darba devējus. Nelaimīgi cilvēki izplata bēdas un ciešanas. Laimīgi cilvēki nevar izraisīt sāpes. Ja cilvēki ir laimīgi, tad nevar izdarīt neko nepareizi. Tie ir laimīgi, tāpēc nevar izdarīt greizi. Tikai nelaimīgi cilvēki nonāk problēmās, kļūst par zagļiem, noziedzniekiem utt. Tātad pamatā jābūt kaut minimālai laimei; un patiesa laime atnāk tad, kad konfrontējiet sevi. Ja tā darīsiet, tad jūsu ģimene būs lieliska. Tajā brīdī, kad ieraudzīsiet savu vīru vai sievu, tūlīt būsiet arī priekā. Kad viņš vai viņa redzēs jūs, tad būs prieks. Un jūsu mājas kļūs par tempļiem.”

Šrī Bagavāns
Facebook Saules templis