“Lai kāds cilvēks jūs būtu, vienkārši to pieņemiet. Kad pieņemsiet
to, tad konflikta vairs nebūs. Un, kad nav konflikta, tad ir daudz enerģijas. Kad
cilvēkam ir enerģija, tad tas spēj redzēt to, kas notiek iekšienē. Un atnāk
prieks. Tieši tāpēc visā pilnībā pieredziet sāpes. Sirsnīgi pieredziet visas
psiholoģiskās sāpes. Kad tās pilnībā izdzīvotas, tās kļūst par prieku. Nebēdziet.
Ja cilvēks cenšas paglābties no sāpēm, tad paliek tās zem paklāja. Un, pēc kāda
laika, sāk nelabi ost. Un lielākā cilvēku daļa dara tieši tā. Tie nekad neieskatās
acīs savām sāpēm. Cilvēki bēg no sāpēm, skatoties TV, filmas, ejot ciemos, veicot
kādus rituālus. To mēs saucam par “bēdu menedžmentu”. Tas viss ir labi līdz kādai
noteiktai pakāpei, bet neatbrīvo no sāpēm.
Un tā, cilvēkam ir jāiemācās ieskatīties sāpēs. Piemēram, jūs
esat ļoti greizsirdīgs cilvēks. Greizsirdība jau pati ir sāpes. Jūs taču zināt,
cik sāpīga tā ir. Jūs sev sakāt: ”centīšos vairs nebūt greizsirdīgs cilvēks, turpmāk
būšu laipns un mīlošs”. Tas ir kļūdaini un nestrādā. Jūs esat tāds, kāds esat. Jums
ir greizsirdība, vardarbība, naids. Jūsos ir visas došas (prāta un ķermeņa
tipi). Konfrontējiet to. Es nesaku jums būt tādam vai citādam. Nē. Esiet tas,
kas esat. Ramana jautāja: “Kas es esmu?” Atklājums būs citāds nekā sagaidiet. Jūs
patiesībā sev atklāsiet, ka esat Ravana (hindu mitoloģijā dēmonu karalis). Un tam
nemaz nevajag daudz laika. Tikai cilvēkiem tas nemaz nepatīk. Viņiem labāk
patīk domāt par sevi jaukas lietas. Viss ir skaisti piesegts. Bet, ja raktu,
tad ieraudzītu tikai atkritumus. Ja te tagad būtu Buda, tad viņš vienkārši ietu
un runātos ar Vīrapanu kā viņš runājās ar Angulimalu (ļaunu slepkavu, ko pievērsa
budismam), jo viņam nebija baiļu. Bet jums ir bail pašiem no sevis, jo nemīlat
sevi. No otras puses jūs sakāt: “man jāpārvar bailes, man taču kāds ir jāmīl.” Bet
reālā situācija ir - jūs sevi nemīlat. Tiklīdz ieiesiet sevī, tā atklāsiet, kas
esat.
Un tā, saskatiet tos atkritumus. Tie tur ir. Un tā kā tas
tur viss ir, tad pieņemiet to. Kā gan jums no tā aizbēgt? Tas ir sāpīgi, bet
izturiet un pēkšņi būs prieks. Laimīgs cilvēks nespēj radīt sāpes citiem. Tikai
nelaimīgs vīrs vai nelaimīga sieva var sāpināt sievu vai vīru. Nelaimīgi bērni
sāpina vecākus, nelaimīgi darbinieki sāpina darba devējus. Nelaimīgi cilvēki
izplata bēdas un ciešanas. Laimīgi cilvēki nevar izraisīt sāpes. Ja cilvēki ir
laimīgi, tad nevar izdarīt neko nepareizi. Tie ir laimīgi, tāpēc nevar izdarīt
greizi. Tikai nelaimīgi cilvēki nonāk problēmās, kļūst par zagļiem,
noziedzniekiem utt. Tātad pamatā jābūt kaut minimālai laimei; un patiesa laime
atnāk tad, kad konfrontējiet sevi. Ja tā darīsiet, tad jūsu ģimene būs
lieliska. Tajā brīdī, kad ieraudzīsiet savu vīru vai sievu, tūlīt būsiet arī
priekā. Kad viņš vai viņa redzēs jūs, tad būs prieks. Un jūsu mājas kļūs par
tempļiem.”
Šrī Bagavāns
Facebook Saules templis
