Reiz notika kādas dīvainas sacensības. Varžu sacensības.
Vardēm bija jāuzkāpj augstā tornī. Sapulcējās milzīgs cilvēku pūlis, kas
grasījās atbalstīt vardes. Sacensības sākās. Bet patiesībā cilvēki neticēja
tam, ka vardes spētu uzkāpt pašā torņa augšā. Stāvēdami un skatīdamies, tie sāka
apšaubīt notiekošo un pie sevis teica:
“Kādas iedomas! Vardes taču nespēj to izdarīt!”
Vardes rāpās un rāpās augšup. Bet cilvēki turpināja arvien
skaļāk un skaļāk:
“Tas ir pilnīgi neiespējami! Vardes to nevar!”
Viena pēc otras vardes padevās un izstājās no sacensībām, piekrītot
savai sakāvei un zaudējumam. Izņemot vienu. Bet skatītāji tik turpināja:
“Vardes to nespēj!”
Palikusi bija tikai tā viena, kura turpināja rāpties augšup.
Ar milzīgām pūlēm varde uzrāpās torņa pašā augšā. Cilvēki bija pārsteigti, ka
par spīti valdošajai negatīvajai un neatbalstošajai gaisotnei kādai vardei
tomēr bija izdevies sasniegt torņa virsotni.
Kāds vīrs piegāja pie vardes un gribēja noskaidrot uzvaras
noslēpumu... un tad atklāja, ka varde ir... kurla!
Mums visapkārt ir pūlis. Pūlis tāpat ir mūsu iekšienē, mūsu
domās. Mēs varam būt kurli pret apkārtējās pasaules kritiku un negatīvo
attieksmi... bet visbiežāk šis negatīvais nāk no mums pašiem.
Vai iespējams kļūt kurlam pašam pret savām domām? Nē.
Jo
vairāk cenšamies tās atgrūst, jo ar lielāku spēku tās atgriežas.
Vienīgais risinājums ir apzināt tās!
