Helsus piedāvā:Lekcija
"Slēptā vēsture: Pierādījumi cilvēces senatnei. Vai šī civilizācija nav pirmā uz mūsu planētas? Kāpēc zinātne par to klusē?"
Pēdējo divu gadsimtu laikā arheologi ir atraduši kaulu fragmentus, pirkstu nospiedumus un citus artefaktus, kuri liecina, ka cilvēki kā mēs uz zemes ir eksistējuši jau vairākus miljonus gadu. Taču vēl joprojām vairāki zinātnieki šos vienreizējos faktus piemirst vai ignorē. Kāpēc? Galvenokārt tādēļ, ka tie ir pretrunā ar valdošajie...m evolūcijas uzskatiem par cilvēka pirmsākumiem un senumu. Saskaņā ar šo viedokli cilvēki ir eksistējuši tikai aptuveni 100,000 vai 200,000 gadu un pirms tam bija sastopami tikai primitīvi cilvēku priekšteči. Šī evolūcijas paradigma, kuru ir pieņēmusi lielākā daļa valdošo zinātnieku grupu, ir darbojusies kā “zināšanu filtrs”. Filtrēšana, tīša vai netīša, ir radījusi radikāli nepilnu faktu kopumu, liedzot veidot patiesu konceptu par cilvēka pirmsākumu. Īstenības meklējumi mūs ved fascinējošā ekspedīcijā caur pieciem pasaules kontinentiem un to arheoloģisko atradumu vietām – gan esot ilgi aizmirstām, gan atrodoties ilgstošu pretrunu epicentrā. Pieejamo faktu kopums saskan ar viedokli, kas tiek atspoguļotos Purānās (Senās Indijas vēsturiskie raksti) un citos seno tradīciju rakstos.
Maikls A. Kremo ir neatkarīgs arheoloģijas vēsturnieks no ASV. Pētnieks ir Pasaules Arheoloģijas kongresa un Eiropas Arheologu asociācijas biedrs. M. Kremo ir galvenais autors grāmatai “Aizliegtā arheoloģija” – visaptverošam vēsturisko arheoloģisko anomalitāšu pārskatam. Kremo apskata arheoloģijas vēsturi no alternatīvu pasaules uzskatu skatupunkta, īpaši no Senās Indijas vēstījuma. Par savu pētījumu vēsturnieks ir sniedzis lekcijas Londonas Karaliskajā institūtā, Krievijas Zinātņu akadēmijā, Ukrainas Zinātņu akadēmijā, kā arī citās zinātniskās institūcijās. M. Kremo ar savu darbu ir iepazīstinājis arī vairākas universitātes visā pasaulē. Viņš ir biežs viesis radio un televīzijas programmās, ir izveidojis plāšu materiālu bāzi tiešsaistē.
"Slēptā vēsture: Pierādījumi cilvēces senatnei. Vai šī civilizācija nav pirmā uz mūsu planētas? Kāpēc zinātne par to klusē?"
Pēdējo divu gadsimtu laikā arheologi ir atraduši kaulu fragmentus, pirkstu nospiedumus un citus artefaktus, kuri liecina, ka cilvēki kā mēs uz zemes ir eksistējuši jau vairākus miljonus gadu. Taču vēl joprojām vairāki zinātnieki šos vienreizējos faktus piemirst vai ignorē. Kāpēc? Galvenokārt tādēļ, ka tie ir pretrunā ar valdošajie...m evolūcijas uzskatiem par cilvēka pirmsākumiem un senumu. Saskaņā ar šo viedokli cilvēki ir eksistējuši tikai aptuveni 100,000 vai 200,000 gadu un pirms tam bija sastopami tikai primitīvi cilvēku priekšteči. Šī evolūcijas paradigma, kuru ir pieņēmusi lielākā daļa valdošo zinātnieku grupu, ir darbojusies kā “zināšanu filtrs”. Filtrēšana, tīša vai netīša, ir radījusi radikāli nepilnu faktu kopumu, liedzot veidot patiesu konceptu par cilvēka pirmsākumu. Īstenības meklējumi mūs ved fascinējošā ekspedīcijā caur pieciem pasaules kontinentiem un to arheoloģisko atradumu vietām – gan esot ilgi aizmirstām, gan atrodoties ilgstošu pretrunu epicentrā. Pieejamo faktu kopums saskan ar viedokli, kas tiek atspoguļotos Purānās (Senās Indijas vēsturiskie raksti) un citos seno tradīciju rakstos.
Maikls A. Kremo ir neatkarīgs arheoloģijas vēsturnieks no ASV. Pētnieks ir Pasaules Arheoloģijas kongresa un Eiropas Arheologu asociācijas biedrs. M. Kremo ir galvenais autors grāmatai “Aizliegtā arheoloģija” – visaptverošam vēsturisko arheoloģisko anomalitāšu pārskatam. Kremo apskata arheoloģijas vēsturi no alternatīvu pasaules uzskatu skatupunkta, īpaši no Senās Indijas vēstījuma. Par savu pētījumu vēsturnieks ir sniedzis lekcijas Londonas Karaliskajā institūtā, Krievijas Zinātņu akadēmijā, Ukrainas Zinātņu akadēmijā, kā arī citās zinātniskās institūcijās. M. Kremo ar savu darbu ir iepazīstinājis arī vairākas universitātes visā pasaulē. Viņš ir biežs viesis radio un televīzijas programmās, ir izveidojis plāšu materiālu bāzi tiešsaistē.
Lekcija angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu un krievu valodā
Biļetes:www.ekase.lv no 18.07.
Biļetes:www.ekase.lv no 18.07.
