Lai atrastu otru pusīti, vispirms jāatrod pirmo – sevi. Attiecības sākas no mums nevis no tā otra. Tas nozīmē iepazīt sevi, savus tikumus, trūkumus, tarakānus, vērtības, vajadzības un pat savu ķermeni. Jā, jo attiecībās mēs ejam viens vesels – apziņa, zemapziņa un ķermenis ar visām tā vajadzībām un īpatnībām. Tādējādi sanāk, ka jāatrod savu veselumu un otras pusītes nemaz nav – ir otrs cilvēks, arī veselums, kuru vēlamies satikt un būt ar viņu kopā. Otrs, ...protams, var kompensēt to, kā mums pašiem nepietiek un arī mīlestībai ir vajadzīgs otrs, bet viņš nevar kalpot par mūsu otro kāju vai roku.
Sevi iepazīt nozīmē pārbaudīt vērtības, kas dzīvo mūsu galvā. To, kas tiešām ir mans, to atzīt un pieņemt, to, kas svešs un traucējošs, to arīdzan atzīt, bet izskaust. Lai pārbaude notiktu, ir vajadzīgs laiks un pieredze, kas paredz arī aplaušanos jeb neveiksmi. Pieredze - tas ir pētīt sevi nevis vainot otru. Protams, var gadīties, ka tas otrs ir ķēms, maita utt. Tomēr būtiskais jautājums ir – kāpēc tu viņu satiki, nevis kāpēc viņš tāds ir?
Normas, noteikumi, ģimenes tradīcijas ir nekas, iekams neesam pārbaudījuši, vai tas mums der, vai tas ir mans un atbilst manām personīgajām vajadzībām un mērķiem. Kas ir man piemērots, ar ko esmu gatavs samierināties un ar ko nē? Ir jātiek vaļā no priekšstatiem, kas mums “pielīp” no tuviniekiem, sabiedrības, filmām, literatūras un sazin vēl no kurienes.
Dažiem satikt dvēseles radinieku izdodas ātrāk, citiem meklējumu jeb pieredzes ceļš ir ilgāks. Ar pirmo reizi, šķiet, nesanāk nevienam. Tas ir normāli. Ja nesanāk ilgstoši, tad gan ir jāuzdod sev jautājumu – “Ko man vēl jāsaprot un sevī jāmaina?” Svarīgākais te ir nepadoties – nečīkstēt, nevaidēt un nepazust “man jau nemaz nevajag” praksē. Arī pauzes jeb vienatnes periodi meklējumos ir vērtīgi, jo ved pie svarīgām atziņām par sevi un savu veselumu.
Tas, kuru Tu meklē, meklē arī Tevi! Viss izdosies!
Cieņā,
Didzis Jonovs
spogulosana@gmail.com
Normas, noteikumi, ģimenes tradīcijas ir nekas, iekams neesam pārbaudījuši, vai tas mums der, vai tas ir mans un atbilst manām personīgajām vajadzībām un mērķiem. Kas ir man piemērots, ar ko esmu gatavs samierināties un ar ko nē? Ir jātiek vaļā no priekšstatiem, kas mums “pielīp” no tuviniekiem, sabiedrības, filmām, literatūras un sazin vēl no kurienes.
Dažiem satikt dvēseles radinieku izdodas ātrāk, citiem meklējumu jeb pieredzes ceļš ir ilgāks. Ar pirmo reizi, šķiet, nesanāk nevienam. Tas ir normāli. Ja nesanāk ilgstoši, tad gan ir jāuzdod sev jautājumu – “Ko man vēl jāsaprot un sevī jāmaina?” Svarīgākais te ir nepadoties – nečīkstēt, nevaidēt un nepazust “man jau nemaz nevajag” praksē. Arī pauzes jeb vienatnes periodi meklējumos ir vērtīgi, jo ved pie svarīgām atziņām par sevi un savu veselumu.
Tas, kuru Tu meklē, meklē arī Tevi! Viss izdosies!
Cieņā,
Didzis Jonovs
spogulosana@gmail.com
