Gaišreģe Agnese Ziediņa-Zariņa atklāj, ka garīgums nebūt nenozīmē būt svētajam, aizliegt visas laicīgās baudas un pievērsties tikai sevis izzināšanai un attīstībai. Garīgums ir cilvēka attieksme pret sevi un citiem.
Daudz tiek runāts par garīgumu un cilvēka dzīvesveidu. Kādam tam jābūt un kas ir aizliegts. Patiesībā jau nav tāda drīkst vai nedrīkst. Tas viss ir sabiedrības izdomāts veids kā ierobežot indivīdu! Kamēr mēs nevienam nekaitējam ar savu rīcību, neradām ciešanas, atļauts ir viss. Atļauts ir viss, kas skar tikai un vienīgi mūs.
Būt garīgam nenozīmē katru dienu iet uz mesi vai veltīt dienišķo pusstundu meditācijām! Tas nenozīmē būt labam pret citiem, vai kādu mīlēt tikai tāpēc, ka tā kaut kur stāv rakstīts… Garīgums nav lieta, vai rota, ko nēsāt tā, lai visi to redz. Tam ir jābūt cilvēkā iekšā. Tas nenozīmē izskatīties kā svētajam, runāt kā svētajam, rīkoties kā svētajam. Tas nozīmē domāt kā svētajam!
Baznīca un garīgie skolotāji nosodīs un noraidīs manu ideju, kura tiks aprakstīta tālāk tekstā. Kā gan savādāk! Cilvēkus, ir jātur mazā pavadiņā un jāiebaida uz katra soļa, lai tikai tie nesāktu paplašināt savu apziņu un nepamostos.
Mēs varam būt mācītāji, garīgie skolotāji vai sekotāji, dziednieki un jebkas cits, ko ieliek garīguma rāmjos uzliekot uz pieres zīmogu kā būtu jādzīvo… Vai arī mēs varam būt cilvēki ar savām vājībām un netikumiem, tajā pašā laikā neliedzot sev iespēju būt jebkas no iepriekšminētā. Lai, lūgšanas darbotos, lai meditācijas dotu efektu, nav jāatsakās no laicīgās dzīves. Nedz alkohols, nedz izlaidīgs dzīvesveids, nedz nauda cilvēku nepadara par sliktāku personu kā citi. To dara domāšana un rakstura īpašības.
Cilvēks var būt nepareizs līdz kaulam savā uzvedībā, tajā pašā laikā domājot un izturoties pret citiem kā vislabākais cilvēks uz pasaules.
Mēs visi būsim sasnieguši virsotni, kad atmetīsim turpmāk nosauktās piecas īpašības:
Lepnums. Visi ir vienlīdzīgi. Nav labāka vai sliktāka cilvēka! Ir savādāki… Nav padoto un kalpu. Tas, ka mēs esam savā dzīvē nonākuši līdz augstam amatam, vai nopirkuši jaunāko IPhone nenozīmē, ka esam labāki par tiem, kuri to nav izdarījuši. Tas, ka esam bagātāki un savus ķermeņus ietinam firmas apģērbos nepaceļ mūs pār citiem. Pazemība! Lūk, kas ir panākumu atslēga. Cilvēkiem bieži sakāpj galvā panākumi, slava, nauda, citu atzinība. Es taču esmu tik labs, visi mani mīl! Es stāvu pār viņiem. Niecībām. Nē, nē, nē! Tikko mēs pazaudējam pazemību, mēs pazaudējam garīgumu. Viss ir tikai augsts aprēķins un lielība cik es esmu svēts, garīgs, bagāts un tālu ticis! Neatgrūdiet vājākos, nabagākos un mazāk mīlētos. Viņos bieži slēpjas vairāk garīguma un mīlestības pret pasauli, kā mūsos visos kopā. Ne jau viņi ir netīri un nemīlami, bet gan tas, kurš ļauj vaļu lepnumam. Atcerieties, kāpjot uz augšu esiet laipni pret tiem, kuri paliek lejā, jo kādu dienu, kad kritīsiet atpakaļ nāksies viņus satikt un paskatīties acīs bez iedomības miglas.
Skaudība. Jums nekad netiks dots tas ko vēlaties, ja skaudīsiet to otram. Šī emocija liek aizmirst, ka patiesībā Jūs noskaužat paši sevi. Liedzot iespēju kādreiz pēc tīkotā tikt. Šī ļaunā žults kaitē tikai pašam. Tā grauž no iekšpuses. Jūs apdalāt paši sevi. Savu dzīvi padarot nožēlojamu un raidot visumā domu, ka Jūsu dzīve ir nekam nederīga. Kāds ir skaistāks? Tad ziniet, ka automātiski esat pazemojis savu ķermeni, kurš Jūsu labā ir darījis un dara tik ļoti daudz! Kāds ir bagātāks? Tad ziniet, ka automātiski noliedzat savas spējas būt tādam pašam. Kāpēc sevi tā pazemot un ienīst? Kāpēc tik daudz domāt par citiem un to kā Jums nav? Pateicība ir īstā emocija, ar kuru aizstāt skaudību. Pasakieties tā vietā, lai skaustu. Pasakieties par to, ka kādam iet labāk nekā Jums, ka kāds ir laimīgāks, skaistāks veiksmīgāks un drīz saņemsiet to pašu apmaiņā par pateicību.
Nosodījums. Vai tiešām aprunāšana un citu nosodīšana ir kaut kas tāds bez kā Jūs nevarat iztikt? Citi ir Jūsu spogulis! Vai tiešām stāvēt spoguļa priekšā un runāt par sevi sliktas lietas ir labākais veids kā pavadīt dienu? Ne jau citi ir slikti un vainīgi pie visiem pasaules grēkiem, bet gan Jūs pats. Jūs netiekat ar sevi galā. Negribat sevi mainīt. Izvēloties vieglāko veidu tiek rakta aizvien dziļāka bedre, no kuras tikt ārā paliek arvien grūtāk! Beigās mēle vairs netiek kontrolēta. Tiek gvelzts par to ko, kurš ir vai nav izdarījis, ko ēda vai uzģērba kolēģis vai vienkārši cilvēks no blakus mājas… Bezjēdzīgs azarts kādam kaitēt. Uzbrukums ir labākā aizsardzība. Tā runā… Uzbrukšu es, mani neaiztiks. Izmetiet no galvas domu, ka esat tik svarīga persona. Neviens Jūs neaiztiks arī tad, kad stāvēsiet klusu. Pieņemšana ir zāles šai kaitei. Mācieties cienīt citus, pieņemt viņus tādus kādi viņi ir. Nemainot nevienu izņemot sevi. Aizejiet uz darbu un sāciet aprunāt sevi. Kāda ir sajūta? Tieši tā jūtas tie cilvēki, kuri saņem Jūsu pazemojumus un nievājošos skatienus. Pieņemiet situāciju tādu kāda tā ir. Kaut reizi dzīvē izsakiet komplimentu un pievērsieties pozitīvajam tā vietā, lai kultivētu negatīvo.
Skopums. Runa nav tikai par skopumu materiālajā jomā. Skopums ir dažāds. Būdami skopi pret citiem, mēs esam skopi arī pret sevi. Mazāk mīlam sevi un mazāk sev atļaujamies. Pirmais, kurš ciešs no skopuma esat Jūs pats! Žēlums nopirkt sev labāku pārtiku, apģērbu, kosmētiku automātiski nozīmē, ka Jūsu ķermenis to nav pelnījis. Pietam līdzekļu paliek arvien mazāk un mazāk. Kam gan Jums vairāk? Tāpat turpināsiet sevi apdalīt. Esam skopi dot mīlestību citiem… Atkal apdalām paši sevi. Jo vairāk mīlam no sirds citus, jo vairāk mīlam sevi. Jo vairāk dodam citiem, jo vairāk saņemam pretī no visuma. Dalieties ar citiem. Ziedojiet, smaidiet, mīliet, priecājieties. Dalieties ar visu pozitīvo. Dalīšanās ir atslēga. Un visu pirms, dalieties paši ar sevi!
Bailes. Tās kaitē vienīgi Jums pašiem. Aizēno iespēju uz visu labo. Tām nav vietas, tās situāciju neuzlabo. No tām nav jēgas! Tad kāpēc baidīties no kaut kā, kas nenes neko pozitīvu? Bail pazaudēt darbu, mīļoto, dzīves vietu. Bailes baro bailes. Baidoties mēs dodam tam visam spēku notikt. Tās nevirza uz progresu, izaugsmi. Tās ir kā lielas bremzes uz Jūsu garīgo izaugsmi. Nebaidieties mainīties. Jo, tikai tā Jūs spēsiet izdzīvot un pastāvēt. Novērot. Tā ir atslēga. Bailes vajag tikai un vienīgi novērot. Kā meditācijā. Un tad palaist vaļā, lai vairs neatgriežas. Atcerieties, bailes nav nekas vairāk par Jūsu paša fantāziju, kas vērsta uz negatīvo.
Vienalga cik daudz kāds izklaidējas, lieto alkoholu un dara citas kādam nepieņemamas lietas. Kamēr neviens netiek nogalināts un no tā neciešs viss ir kārtībā. Kamēr neskatoties ne uz ko cilvēks ir ticis vaļā no lepnuma, skaudības, nosodījuma, skopuma un bailēm viņš ir tīrs un brīvs. Un cienīgs būt gan mācītājs, gan garīgais skolotājs, gan dziednieks, gan ārsts vai skolotājs/a sākumskolā.
Un visam pa vidu jāmācās mīlēt un būt mīlētam. Izjust mīlestību pret visu un it visiem, nevienu nevērtējot un nešķirojot pēc kaut kādas savas vai citu iedomātās vērtību skalas.
Agnese Ziediņa Zariņa
Avots: domuspeks.com
