Skatoties no psihosomatikas viedokļa, locītavu problēmas (artrīts, artroze) – ir viegls sevis noniecināšanas konflikts, atkarībā no bojātā skrimšļa lokalizācijas. Tā skaidrots R.G. Hamera grāmatā “Jaunā vācu medicīna”.
1) Galvenais pārdzīvojums, kurš novedīs pie artrīta – man/kādam no tuviniekiem kaut kas neizdodas, es baidos, ka netikšu galā.
Cilvēks var apzināties vai pat neapzināties tādas domas. Bet, ja viņš pārdzīvo, vai tiks ar kaut ko galā – skrimslis sāk bojāties.
Ja jums ir sāpes locītavās, pajautājiet sev: cik bieži es šaubos par savām spējām? Piemēram, sieviete organizē meitas kāzas. Mēneša laikā viņa ļoti pārdzīvo, vai visu izdarīs, kā pienākas. Šajā laikā organismā norit procesi, kas noteiks nākotnes slimību. Nākamajā rītā pēc kāzām (kad viss it kā beidzies), sievietei sākas artrīts pirkstu locītavās.
Pārdzīvojumi sakrājas organismā nevis haotiski, bet saskaņā ar bioloģisko loģiku. No bioloģijas viedokļa, ar rokām mēs veicam dažādas darbības. Rokas ir ķermeņa daļa, kas ir saistīta ar kaut kā vadīšanu. Tāpēc pārdzīvojumi, kas saistīti ar kāzu organizēšanas un vadīšanas pārdzīvojumiem, „sakrājas” rokās.
2) Skrimšļi savieno kaulus, tāpēc konflikta tēma ir komunikācija ar citiem.
Piemēram, māte uztraucas, ka viņas bērniem (nevis viņai) nekas neizdodas. Bērns iestājas augstskolā, māte pārdzīvo, vai viņš tiks galā, “tur par viņu īkšķus.” Pēc bērna uzņemšanas skolā, viņai attīstās artrīts pirkstos.
3) Artrīta gadījumā bieži vien ir runa par cīņu – cīņa par kaut ko, atteikšanās pieņemt situāciju.
Piemēram: cilvēks cīnās, lai kādu atlaistu par nolaidību. Ārstu, skolotāju, ierēdni. Ja cīņa ir veiksmīga, artrīts var sākties ķermeņa daļā, kura „sakrājusi” problēmu. Piemēram, ja cilvēks sajutis, ka vai nu viņš salauzīs sistēmu vai tā viņu, tas ir, starp viņu un sistēmu noticis kas duelim līdzīgs, uzvaras gadījumā viņš var saslimt ar ceļgalu artrītu.
4) Reimatisko drudzi izraisa nevēlēšanās ļaut aiziet mīļotajiem, tuviem cilvēkiem: “Es negribu, ka cilvēki, ko mīlu, (tēvs, māte, u.c) aizietu no mājām”, “Es gribu būt pārliecināts, ka cilvēki, kuri man patīk, paliek mājās. “
Parasti šādas domas rodas dēļ konfliktiem ar radiniekiem vai gadījumā, ja iespējama šķiršanās, kurā cilvēks jūtas ļoti nedrošs.
P.S. Ja slimība pārgājusi hroniskā formā, nepieciešams transformēt pamata pieredzi, kas bija slimības cēlonis. Tas ir, ja slimība ir saistīta ar sevis noniecināšanu, vajadzētu sākt justies pretēji. Ar šo uzdevumu var tikt galā, talkā ņemot kādu no daudzajām psihoterapeitiskajām metodēm.
Avots: econet.ru
http://www.la.lv/artrits-artroze-psihosomatiskie-slimibas-celoni/3/
