Neirozinātniece Sāra Lazāra no Masačūsetas galvenās slimnīcas un Hārvadas medicinas skolas, bija viena no pirmajām zinātniecēm, kas sāka pētīt meditācijas un apzinātības stāvokļu ietekmi uz mūsu smadzenēm. Veicot dažādus testus un smadzeņu skenēšanu, viņu pārsteidza tas, ko viņa atklāja – meditācija burtiski var mainīt jūsu smadzenes.
Intervija ar Sāru Lazāru par neirozinātnes meditāciju pētījumiem.
Jautājums: Kādēļ jūs sākāt pētīt meditācijas un apzinātības stāvokļus un to ietekmi uz smadzenēm?
Sāra Lazāra: Mēs ar draugu trenējāmies Bostonas maratonam, bet man bija dažās traumas ar kurām vērsos pie fizioterapeita. Viņš man ieteica pārstāt skriet un vienkārši veikt dažādus stiepšanās vingrinājumus. Tā es sāku praktizēt jogu un sapratu, ka tā ir ļoti iedarbīga, no tās es sajutu reālus uzlabojumus. Mani tas ieinteresēja, kā tas īsti strādā.
Jogas pasniedzējs apgalvoja, ka joga palielinās jūsu līdzcietību un atvērs jūsu sirdi, es nodomāju pie sevis – jā kā tad, es esmu šeit, lai vienkārši veiktu staipīšanās vingrinājumus un uzlabotu savu fizisko formu. Pēc laika es tiešām pamanīju, ka esmu kļuvusi mierīgāka, man palielinājās spēja tik galā ar sareģītākām situācijām dzīvē. Es kļuvu iejūtīgāka un spēju sākt redzēt lietas no citu cilvēka skatu punkta.
Es atkal pie sevis nodomāju, varbūt tā ir tikai mana placebo efekta atbildes reakcija, bet tad es veicu zinātniskās literatūras analīzi un atradu pierādījumus tam, ka meditācija tiek saistīta ar stresa, depresijas, nemiera, sāpju un bezmiega samazināšanu, kā arī dzīves kvalitātes palielināšanu. Tajā laikā es rakstīju arī savu doktora disertāciju molekulārajā bioloģijā, kur veicu padziļinātus pētījumus.
Jautājums: Kā jūs veicāt pētījumus?
Sāra Lazāra: Pirmajos izmeklējumos mēs pētījām ilgtermiņa meditētājus ierobežotā ļaužu grupā. Mēs pamanījām, ka ilgtermiņa meditētājiem ir palielināts pelēkās vielas daudzums dziļajā smadzeņu garozā (insular cortex), dzirdes un maņu uztveres reģionos, kas šķiet visai loģiski. Kad cilvēks ir meditatīvā stāvoklī, viņš pievērš uzmanību savai elpošanai, skaņām, tagadnes momenta pieredzei un atslēdz izziņošo uztveri. Tas ir iemesls, kādēļ šie smadzeņu apgabali ir palielinājušies un to veiktspēja uzlabojusies. Mēs arī atklājām, ka vairāk pelēkās vielas ir priekšējā smadzeņu garozā, kas atbild par atmiņu un lēmumu pieņemšanas spēju.
Ir ļoti daudz dokumentētu pētījumu saistībā ar to, ka mūsu smadzeņu garoza sarūk līdz ar vecuma iestāšanos, tādēļ ir grūtāk atcerēties lietas un veikt racionālu domāšanu. Mēs atklājām, ka ilgtermiņa meditētājiem, kuriem ir jau ap 50, šis smadzeņu garozas pelēkās vielas daudzums ir tāds pats kā 25 gadus jauniem cilvēkiem.
Pirmais jautājums bija, varbūt ka meditētājiem jau pirms meditācijas ir bijis palielināts pelēkās vielas daudzums smadzenēs, līdz ar to, mēs veicām padziļinātus pētījumus. Mēs nejauši izvēlējāmies cilvēkus, kas nekad iepriekš nebija meditējuši un izveidojām grupu, kas izgāja 8 nedēļu meditācijas – stresa samazināšanas kursu.
Jautājums: Ko jūs atklājāt?
Sāra Lazāra: Pēc 8 nedēļām mēs atklājām pelēkās vielas apjoma pieaugumu piecos smadzeņu apgabalos:
- Galvenās atšķirības bija novērojamas smadzeņu apgabalā „posterior cingulate”, kurš ir iesaistīts domāšanas un pašapziņas procesos.
- „Hippocampus” apgabalā, kurš tiek saistīts ar mācīšanās, izzināšanas spēju, atmiņu un emociju regulēšanu.
- „Temporo parietal junction” apgabalā, kurš tiek saistītas ar perspektīvu domāšanu, empātiju un līdzcietību.
- Smadzeņu apgabā, kas tiek saukts par „Pons”, kurā regulāti tiek sintizēti neirotransmiteri. (Neirotransmiteri smadzenēs nepieciešami, lai smadzeņu struktūras tādas kā neironi jeb smadzeņu šūnas varētu savā starpā sazināties).
Cilvēkiem, kas izgāja šo kursu, mazāks kļuva arī tas smadzeņu apgabals, kurš atbild par nemieru, bailēm un stresu. Tika samazināts stresa līmenis.
Jautājums: Cik ilgi ir jāmeditē, lai būtu redzamas kādas reālas izmaiņas smadzenēs?
Sāra Lazāra: Pēc mūsu pētījuma datiem, reālas izmaiņas bija pamanāmas jau pēc 8 nedēļām. Meditācijas – stresa samazināšanas kursa programmā cilvēki apmeklēja nodarbību vienu reizi nedēļā un tiem tika dots uzdevums praktizēt to mājās 40 minūtes dienā. Tas bija arī viss.
Jautājums: Tātad, 40 minūtes dienā?
Sāra Lazāra: Tas bija ļoti vēlams, bet tikai daļa cilvēku praktizēja to arī 40 minūtes dienā. Daļa cilvēku to praktizēja mazāk vai tikai pāris reizes nedēļā. Pēc maniem aprēķiniem, vidēji tās bija 27 minūtes vai pusstunda dienā. Pagaidām gan vēl nav savākti pietiekoši daudz dati, lai pateiktu, cik katram individuāli būtu jāpraktizē meditācija dienā, lai parādītos kādi acīmredzami rezultāti.
Meditācijas skolotāji varētu rekomendēt, ka tās varētu būt aptuveni 10 minūtes dienā, lai gan tam pagaidām nav nekāda zinātniska pamatojuma, mums tas vēl ir jāpārbauda.
Mēs esam uzsākuši arī jaunus pētījumus, kas cerams, ļaus mums saprast, kāda ir funkcionālā nozīme šīm smadzeņu izmaiņām. Citu zinātnieku pētījumi ir apliecinājuši, ka meditācija palīdz uzlabot uzmanības un emociju regulāciju spēju, bet bez neirozinātnes iesaistīšanas. Mēs ceram apvienot šos cilvēka uzvedības pētījumus ar jaunākajiem neirozinātnes pētījumiem.
Jautājums: Ņemot vērā to, ko mēs līdz šim zinām no šiem pētījumiem, ko jūs rekomendētu lasītājiem?
Sāra Lazāra: Patiesībā, meditācija ir vienkāršs prāta treniņš, kurš uzlabo veselību, labāk palīdz tikt galā ar stresu, paildzina mūžu, bet kā vingrinājums, tas nevar palīdzēt pret visu. Meditācija ir noderīga kā palīgterapija, tā pētījumos tiek izmantota pret ļoti daudzām dažādām traumām un slimībām, bet rezultāti nav vienozīmīgi – tā var ietekmēt daļu no simptomiem, bet ne visu un arī ne visiem tā strādās. Pagaidām vēl ir pāragri spriest, ko meditācija tiešām spēj izdarīt un kādas izmaiņas veikt mūsu organismā.
Jautājums: Tātad, zinot arī meditācijas ierobežojumus, ko jūs rekomendētu?
Sāra Lazāra: Meditācija ir noderīga lieta vairumam cilvēku. Ja vēlaties to pamēģināt, tad svarīgi ir atrast labu skolotāju. Tā ir vienkārša un reizē arī sarežģīta lieta. Jums ir jāsaprot, kas notiek jūsu prātā un labs meditācijas skolotājs būs ļoti noderīgs.
Jautājums: Vai jūs meditējat? Vai jums ir meditācijas skolotājs?
Sāra Lazāra: Jā un jā.
Jautājums: Kādas izmaiņas meditācija ir veicinājusi jūsu dzīvē?
Sāra Lazāra: Es meditāciju veicu jau 20 gadus, ir gūti novērtēt visus ieguvumus. Tā mani ir psiholoģiski nostabilizējusi, samazinājusi stresu. Tā man palīdz domāt daudz skaidrāk, man ir vairāk empātijas un līdzjūtības pret cilvēkiem.
Jautājums: Kāda ir jūsu meditācijas prakse?
Sāra Lazāra: Ļoti mainīga. Dažās dienās tā ir 40 minūtes, dažās tikai 5 minūtes, bet dažās tās nav vispār. Tas ir kā regulārs treniņš trīs reizes nedēļā, bet, ja praktizējat to kaut nedaudz katru dienu, arī tā ir laba lieta. Esmu pārliecināta, ja praktizētu to vairāk, arī ieguvumi būtu vairāk. Nezinu gan, vai ir notikušas kādas izmaiņas arī manās smadzenēs, bet esmu sapratusi, ka tā ir lieta, kas strādā priekš manis.
Sāras Lazāras veikto pētījumu prezentācija:
