MĪLĒT VAI NEMĪLĒT?

Pavasarī arvien vairāk mostas vēlme būt mīlētiem un mīlēt. Uzrodas arī bailes - no sāpēm. Tās ir tikpat spēcīgas kā vēlme mīlēt. Ko nu?

Baile...s no mīlestības pieaugušam cilvēkam ir visai ierasta sajūta. Mīlestība sāp, jo tā pārveido. Kā uguns attīra zeltu. Tas ir pavisam kas jauns un nezināms. Tu baidies no tā, ko nepazīsti, jo veco pieredzi, ko prāts tik labprāt lieto, īsti vairs izmantot nevar. Ir jūtas - jaunas, spēcīgas, nekontrolējamas, ar joni atveras jauni radošie un spēka resursi un tas ir biedējoši. Kā pirmo reizi piesēsties Formulai 1 pie stūres, ja līdz šim braukts tikai ar maziem pilsētas vāģīšiem. Bailes par to, ko tu nezini - kāds būs ātrums, vai spēsi noturēt stūri un pilnīgi nav skaidrs, kas būs aiz nākamā pagrieziena.

Pārveidošanās procesā tavam ego nākas mainīt apmērus un tas ir sāpīgi! Nevar piedzīvot eiforiju mīlestībā, neizejot cauri šīm mocībām. Centies būt atvērts un vienkārši iegrimt mīlestības sajūtā, jo tā vispirms rodas tevī un tikai tad tu to virzi uz otru cilvēku! Mīlestība dod pirmās iemaņas, kā tas ir būt saskaņā ar to, kas nav tavs ego un tava personība.

Ja tu vari būt saskaņā ar sievieti vai vīrieti, ja vari būt harmonijā ar savu bērnu, vecākiem un draugiem, tad, visticamāk, tu vari būt saskaņā un mīļumā ar daudziem vai pat visiem cilvēkiem. Un ja mīlestība un saskaņa ar vienu cilvēku dod lielu prieka un laimes devu, tad iedomājies, kā tas būtu, ja tu būtu saskaņā ar visiem un Pasauli?

Pamēģināsi? Lai Tev viss līksmi, mīļi un saskanīgi!

Cieņā,
Janita Andersone
spogulosana@gmail.com