Bija pienākusi viņu abu kāzu gadadiena. Kuru katru brīdi
bija jāpārnāk Aišas vīram Radžifam. Gadu gaitā daudz kas bija mainījies. Reiz
tik jaukā un mīlīgā pāra kopdzīve bija kļuvusi daudz rūgtāka.
Viņi bija sākuši strīdēties par sīkumiem un abi nebija
apmierināti ar to, kāda patlaban bija viņu dzīve un attiecības. Aiša gaidīja,
vai Radžifs atcerēsies, ka tā ir viņu gadadiena.
Atskanēja durvju zvans un Aiša skriešus metās durvju
virzienā. Atvērās durvis un tur stāvēja Radžifs- salijis slapjš, bet smaidošs-
rokās turot milzīgu puķu pušķi.
Abi sāka atcerēties agrākos laikus. Tā kā ārā joprojām lija,
tad abi omulīgi, klausoties vieglu mūziku, pārrunāja skaistākās atmiņas. Viss
bija lieliski!
Pienāca vēla nakts stunda. Guļamistabā atskanēja spalgs
telefona zvans. Aiša devās pie telefona.
Runāja kāds vīrietis:
-” Labvakar, kundze, te zvana no policijas iecirkņa. Vai
esmu piezvanījis uz Radžifa Meras numuru?”
-“Jā, tā tas ir. Pareizi.”
-“Kundze, man ļoti žēl, bet divos naktī noticis nelaimes
gadījums, brīdī, kad viņš kāpa vilcienā.”
Aiša domāja, ka zaudējusi veselo saprātu. Kā tas varēja
būt?!
Viņa bija dzirdējusi par dvēselēm, kuras atnāk pie saviem
mīļajiem pirms dodas prom uz viņsauli.
Aiša ieskrēja atpakaļ istabā. Vīra tur nebija. Tātad
patiesība!! Viņš bija prom…
Mīļais Dievs, viņa bija gatava atdot savu dzīvību, lai nekad,
nekad agrāk nebūtu strīdējušies par sīkumiem! Sāpēs viņa sabruka uz grīdas.
Viss bija pagalam. Viss zudis. Uz mūžiem!
Pēkšņi viņa izdzirdēja troksni, kas nāca no vannas istabas…
atvērās durvis un iznāca Radžifs. “Mīļā, aizmirsu tev pateikt, ka šodien man
nozaga maku.”
DZĪVE JUMS VAR NEDOT OTRU IESPĒJU. Nezaudējiet iespēju labot
savas kļūdas jau tagad.
Uzlabojiet attiecības ar:
·
vecākiem
·
mīļajiem
·
draugiem
·
un vēl daudziem citiem
Nevienam nav droši apsolīta rītdiena.
