Dot un saņemt, tā ir maģija - radošais spēks no pirmsākumiem tajā mīt. Tas ir tas, kas ļauj pašam un otram būt, un kopā radīt. Tāda radīta ir pasaule - viss te ir mijiedarbībā, kas veido harmonisku kopumu...paisums un bēgums, diena un nakts, kas dod vietu gan atpūtai, gan aktivitātei, pati māte zeme, kas saņemot lietu un saules gaismu, jaunus asnus un dzīvību spēj dod...
Dot un saņemt līdzsvars - tik būtisks attiecībās, tur kur tas ir, tur enerģija plūst abos, tā apmainās, viļņojas un spēkā pieaug, tā mirdz un atklāj allaž, ko jaunu otrā, tā ir dažāda, tā brīnās un priecājas, tā ir mijiedarbībā, un tā manifestējas..radot, ko jaunu - trešo.
Sievišķā un vīrišķā, iņ un jan deja, nokļūst harmonijā, ja abi - katrs ir gatavs atvērties mijiedarbībai, gan dot, gan saņemt, tikai tad pa spirāli augšup attīstība ies, un katra iesaistītā mīlestības trauks pildīsies. Šajā procesā ir radošuma deja, no kā rodas it viss, gan jauna dzīvība, gan piepildīta cilvēka radīta māksla, gan izjusta deja un kustība...gan prakses, kas citiem veselumu atgriezt spēj.
Ja nav tie abi spēki savienoti harmonijā sevī tad, Tu esi tikai pusceļā. Kamēr bēdz no vīriešiem, vai sievietēm, un varbūt jūties svēts savā vientulībā kalnu namiņā..Tu esi tikai pusceļā uz Mīlestību un patiesību. Tas kas ievainots no sievietes tapis, caur to tam būs izlīgumu un mīlestību atkal dzīvei saņemt. Ja vīrieši tev ļaunie, tad izdziedināšana caur šo dzimumu tikai atnāks. Iemīlēt visu, lai taptu brīvs, un savu tuvāko kā sevi pašu - cita ceļa nav.
Dot un saņemt apmaiņas process - mīlestības stūrakmens - gan mīlestības uz sevi, gan otru. Kamēr no kāda bēdz, vai nepieņem, neesi gatavs enerģijas apmaiņai - Tu bēdz no sevis, bet tikai atvērtība procesam, ļauj dziedināšanai un harmonijai tevī notikt.
Dodot, Tu atver sirdi mīlēt spējīgo savu, saņemot - Tu to atļauj piedzīvot otram...ka tā sirds dotais Tev ir dārgs un vērtīgs.Tikai dodot, bet atsakoties saņemt, Tu saki, ka otrs nav gana labs...un izjūti pārākumu. Tikai gribot ņemt, tava sirds ego tumsā vēl dus, un tā rēķina un apvainojas...jo mīlestība ir tā, kas vispirms dod...tā neprot skaitīt. Kur nav harmoniskas dot un saņemt abpusējas apmaiņas, tur sākas pārmetumi, apvainošanās, manipulācijas...
Dodiet...no sirds, to ko jūtiet, ka vēlaties šodien pasaulei vai saviem vistuvākajiem nest, vai cilvēkam nejauši satiktam uz ielas, dodiet to labāko, kas jums tajā brīdī ir, vai tas smaids, apskāviens, vai labs vārds..vai maizes rieciens. Katrā no mums ir tik daudz ar ko varam dalīties. Dodot mīlestībā nesavtīgā, nedomājot, kas man par to būs, tikai daloties un dodot, tā atmirdzēs mīlestībā paša sirds, un kad pienāks laiks, tā noteikti piemagnetizēs pretī tādu, kas atsauksies rezonansei, un būs gatavs mijiedarbībai - sadarbībai, dot un ņemt maģiskajai radošajai dejai, tieši ar tevi.
Mīlestība pievelk mīlestību. Sadarbībā ir šī jaunā laikmeta spēks - tās spēja mīt tevī pašā, noslēpums ir sievišķā un vīrišķā, iņ un jaņ līdzsvarā tavā iekšējā. Pasaule palīdz, caur attiecībām un situācijām, ko pievelc savā dzīvē, rādot, kur varbūt Tev vēl līdzsvara un pieņemšanas trūkst...kur dziedināšana vajadzīga.
Mīlestība ir sākums un ceļa gals, kurā atkal sasniegs sievišķā un vīrišķā līdzsvars, veselums un miers sevī, tā ir tas spēks, caur kuru pieredzēs ejam, attiecībās augam, un kas mūs arvien virza tālāk...atkal un atkal liek alkt, ticēt, cerēt un meklēt, un dzīvot...
Leida Adamante Tīlika
Dot un saņemt līdzsvars - tik būtisks attiecībās, tur kur tas ir, tur enerģija plūst abos, tā apmainās, viļņojas un spēkā pieaug, tā mirdz un atklāj allaž, ko jaunu otrā, tā ir dažāda, tā brīnās un priecājas, tā ir mijiedarbībā, un tā manifestējas..radot, ko jaunu - trešo.
Ja nav tie abi spēki savienoti harmonijā sevī tad, Tu esi tikai pusceļā. Kamēr bēdz no vīriešiem, vai sievietēm, un varbūt jūties svēts savā vientulībā kalnu namiņā..Tu esi tikai pusceļā uz Mīlestību un patiesību. Tas kas ievainots no sievietes tapis, caur to tam būs izlīgumu un mīlestību atkal dzīvei saņemt. Ja vīrieši tev ļaunie, tad izdziedināšana caur šo dzimumu tikai atnāks. Iemīlēt visu, lai taptu brīvs, un savu tuvāko kā sevi pašu - cita ceļa nav.
Dot un saņemt apmaiņas process - mīlestības stūrakmens - gan mīlestības uz sevi, gan otru. Kamēr no kāda bēdz, vai nepieņem, neesi gatavs enerģijas apmaiņai - Tu bēdz no sevis, bet tikai atvērtība procesam, ļauj dziedināšanai un harmonijai tevī notikt.
Dodot, Tu atver sirdi mīlēt spējīgo savu, saņemot - Tu to atļauj piedzīvot otram...ka tā sirds dotais Tev ir dārgs un vērtīgs.Tikai dodot, bet atsakoties saņemt, Tu saki, ka otrs nav gana labs...un izjūti pārākumu. Tikai gribot ņemt, tava sirds ego tumsā vēl dus, un tā rēķina un apvainojas...jo mīlestība ir tā, kas vispirms dod...tā neprot skaitīt. Kur nav harmoniskas dot un saņemt abpusējas apmaiņas, tur sākas pārmetumi, apvainošanās, manipulācijas...
Dodiet...no sirds, to ko jūtiet, ka vēlaties šodien pasaulei vai saviem vistuvākajiem nest, vai cilvēkam nejauši satiktam uz ielas, dodiet to labāko, kas jums tajā brīdī ir, vai tas smaids, apskāviens, vai labs vārds..vai maizes rieciens. Katrā no mums ir tik daudz ar ko varam dalīties. Dodot mīlestībā nesavtīgā, nedomājot, kas man par to būs, tikai daloties un dodot, tā atmirdzēs mīlestībā paša sirds, un kad pienāks laiks, tā noteikti piemagnetizēs pretī tādu, kas atsauksies rezonansei, un būs gatavs mijiedarbībai - sadarbībai, dot un ņemt maģiskajai radošajai dejai, tieši ar tevi.
Mīlestība pievelk mīlestību. Sadarbībā ir šī jaunā laikmeta spēks - tās spēja mīt tevī pašā, noslēpums ir sievišķā un vīrišķā, iņ un jaņ līdzsvarā tavā iekšējā. Pasaule palīdz, caur attiecībām un situācijām, ko pievelc savā dzīvē, rādot, kur varbūt Tev vēl līdzsvara un pieņemšanas trūkst...kur dziedināšana vajadzīga.
Mīlestība ir sākums un ceļa gals, kurā atkal sasniegs sievišķā un vīrišķā līdzsvars, veselums un miers sevī, tā ir tas spēks, caur kuru pieredzēs ejam, attiecībās augam, un kas mūs arvien virza tālāk...atkal un atkal liek alkt, ticēt, cerēt un meklēt, un dzīvot...
Leida Adamante Tīlika
