Cilvēki grib savas dzīves padarīt par nebeidzamu romantisko filmu. Tā ir daļa no kultūras. Bet atmošanās lēnām atklāj tās patieso tukšumu. Un tu sāc meklēt kaut ko dziļāku. Tu sāc tikties ar to pašu cilvēku, bet viņš tagad ir atklāts – tu redzi, kāds tas patiesībā ir. Un atklātība ir biedējoša.
Dvēseļu draugs
Jautājums: Esot romantiskās attiecībās, sākumā viss šķiet lieliski, bet pēc kāzām viss mainās. Esmu bijis vairākās attiecībās, esmu bjis precējies un šķīries divas reizes, un es meklēju kaut ko īpašu. Kaut ko, ko saucot par dvēseles draugu. Vai jūs ticiet tāda veida attiecībām vai cilvēkam, un ko tas varētu nozīmēt? Kā es to zināšu?
Ram Dass: Skaidrs! Turpini meklēt! Es tev sākumā sniegšu izvērstu atbildi un pēc tam atgriezīsimies pie kaut kā, ko visi var saprast. Plašā atbilde – mēs esam bijuši šeit, uz Zemes, neskaitāmas reizes, un tagad katrs no mums ir bijis viss visiem. Tāpēc, kad es skatos uz tevi, mēs abi esam bijuši vairākās attiecībās viens ar otru. Mēs vienkārši to neatceramies. Vai tu zini, cik reizes mēs esam piedzimuši un nomiruši? Atceries Budas stāstu – ja kalns ir 10km garš un 10km plats, un 10km augsts, mēs iegūstam attālumu, ko vērsis noiet dienā. Un putns pārlido kalnam reizi simts gados, noglaužot kalna galu ar tam knābītī esošo zīda šallīti. Tikpat ilgi, cik ir vajadzīgs, lai šallīte noberztu visu kalnu, tu esi piedzīvojis šo dzīves-nāves ciklu. Vienkārši padomā par to. Reizi simts gados šallīte noberž kalna galu. Šallīte un kalns. Un tas turpinās un turpinās, un turpinās. Indijā ir jugas un kalpas (laika vienības hinduismā), kas ir simtiem tūkstošiem gadu ilgas, un to cikls atsākas vēlreiz un vēlreiz. Un mēs tiem visiem esam izgājuši cauri atkal un atkal, un atkal, un atkal.
Tātad aiz visa tā ir Vienīgais. Un vairāk nekā cita nav. Un mēs visi esam vienā metienā, kas tikai liek mums izskatīties kā daudziem. Tāpēc mēs visi esam „dvēseļu draugi”. Ir tikai viens no tā. Tie pat nav divi. Ir tikai viens. Ir tikai viens no mums. Tāpēc patiesībā tu atkārtoti appreci sevi visdziļākajā veidā, kādā dievs aprec dievu. Tagad tu esi nokļuvis savā dvēselē. Un katrai dvēselei ir unikāls karmas stāvoklis (to varētu nosaukt par psihisku DNS kodu), kas virza dvēseli pa tās ceļu. Un ir pilnīgi iespējams, ka tu kādā brīdi satiksi būtni, ar kuru jau iepriekš tava dvēsele, pirms piedzimšanas saviem vecākiem, ir sarunājusi satikties. Un to mēs parasti saucam par dvēseles draugu.
Ko tu esi atklājis savās iepriekšējās laulībās – tas, kas tevi piesaista cilvēkā, nav tas, ar ko tu galu galā dzīvo kopā. Pēc medus mēneša – vēlmju sistēma, kas bija aizmigusi attiecību laikā un valdīja pār jūtām, pāriet un ar to pāriet viss pārējais – tu paliec ar darbu. Un tas ir tas pats darbs. Tev tas būs jādara agrāk vai vēlāk, kad vitalitāte un šarms būs pārgājuši. Un tas notiek atkārtoti. Un tu nevari iegūt romantiku no attiecībām pārāk ilgi, jo tu sāc apzināties, kas patiesībā notiek. Tas ir daudz interesantāk. Patiešām. Un cilvēki grib savas dzīves padarīt par nebeidzamu romantisko filmu. Tā ir daļa no kultūras. Bet atmošanās lēnām atklāj tās patieso tukšumu. Un tu sāc meklēt kaut ko dziļāku. Tu sāc tikties ar to pašu cilvēku, bet viņš tagad ir atklāts – tu redzi, kāds tas patiesībā ir. Un atklātība ir biedējoša. Atklātībai vienmēr ir slikta elpa; atklātība ir garlaicīga; atklātība piededzina ēdienu; atklātība ir viss. Atklātībai ir dusmas; atklātībai ir viss tas. Un tu paliec tajā, un tu turpini pie tās strādāt, un tu turpini to izpētīt arvien vairāk un padarīt to arvien dziļāku. Katru reizi, kad tu maini partneri, tu saproti, ka tajā nav nekā slikta vai laba. Es nesaku neko labu vai sliktu par šo.
Bet tu sāc saprast, ka attiecībās tu nonāc vienā un tajā pašā vietā, un tad tu apstājies. Jo tas kļūst pārāk grūti. Jo tava identitāte tiek pārlieku apdraudēta. Lai attiecības nonāktu nākamajā atklātības līmenī ir vajadzīgs būt atklātam un padarīt sevi ievainojamu, ko tu vēl īsti neesi gatavs darīt. Tāpēc tu ierocies, tu izrocies, tu atgrūdies, un tad tu sāc nosodīt un atkal atgrūzties; un tu dodies pie nākama. Un tad tu sasteidz atvērtību, un viss sākas no gala. Un tu turpini teikt:”Kad es atradīšu savu īsto un vienīgo, ja šīs attiecības neizdevās?” Un tas notiks tikai tad, kad tas nenotieks tevī iekšā. Kad tu sāksi vērot lietas un kļūsi pietiekami kluss iekšēji, lai varētu pieņemt notiekošo – kāds tas ir un strādāt pie tā. Un turpini dzīvot atklājot sevi vai otru cilvēku, lai arī tas ir biedējoši un smagi.
Ram Dass
Avots: https://www.ramdass.org/the-idea-of-a-soul-mate/
* Tulkoja Matīss Freimanis speciāli priekš www.garavasara.com
http://garavasara.com/articles/dveselu-draugs
Ram Dass: Skaidrs! Turpini meklēt! Es tev sākumā sniegšu izvērstu atbildi un pēc tam atgriezīsimies pie kaut kā, ko visi var saprast. Plašā atbilde – mēs esam bijuši šeit, uz Zemes, neskaitāmas reizes, un tagad katrs no mums ir bijis viss visiem. Tāpēc, kad es skatos uz tevi, mēs abi esam bijuši vairākās attiecībās viens ar otru. Mēs vienkārši to neatceramies. Vai tu zini, cik reizes mēs esam piedzimuši un nomiruši? Atceries Budas stāstu – ja kalns ir 10km garš un 10km plats, un 10km augsts, mēs iegūstam attālumu, ko vērsis noiet dienā. Un putns pārlido kalnam reizi simts gados, noglaužot kalna galu ar tam knābītī esošo zīda šallīti. Tikpat ilgi, cik ir vajadzīgs, lai šallīte noberztu visu kalnu, tu esi piedzīvojis šo dzīves-nāves ciklu. Vienkārši padomā par to. Reizi simts gados šallīte noberž kalna galu. Šallīte un kalns. Un tas turpinās un turpinās, un turpinās. Indijā ir jugas un kalpas (laika vienības hinduismā), kas ir simtiem tūkstošiem gadu ilgas, un to cikls atsākas vēlreiz un vēlreiz. Un mēs tiem visiem esam izgājuši cauri atkal un atkal, un atkal, un atkal.
Tātad aiz visa tā ir Vienīgais. Un vairāk nekā cita nav. Un mēs visi esam vienā metienā, kas tikai liek mums izskatīties kā daudziem. Tāpēc mēs visi esam „dvēseļu draugi”. Ir tikai viens no tā. Tie pat nav divi. Ir tikai viens. Ir tikai viens no mums. Tāpēc patiesībā tu atkārtoti appreci sevi visdziļākajā veidā, kādā dievs aprec dievu. Tagad tu esi nokļuvis savā dvēselē. Un katrai dvēselei ir unikāls karmas stāvoklis (to varētu nosaukt par psihisku DNS kodu), kas virza dvēseli pa tās ceļu. Un ir pilnīgi iespējams, ka tu kādā brīdi satiksi būtni, ar kuru jau iepriekš tava dvēsele, pirms piedzimšanas saviem vecākiem, ir sarunājusi satikties. Un to mēs parasti saucam par dvēseles draugu.
Ko tu esi atklājis savās iepriekšējās laulībās – tas, kas tevi piesaista cilvēkā, nav tas, ar ko tu galu galā dzīvo kopā. Pēc medus mēneša – vēlmju sistēma, kas bija aizmigusi attiecību laikā un valdīja pār jūtām, pāriet un ar to pāriet viss pārējais – tu paliec ar darbu. Un tas ir tas pats darbs. Tev tas būs jādara agrāk vai vēlāk, kad vitalitāte un šarms būs pārgājuši. Un tas notiek atkārtoti. Un tu nevari iegūt romantiku no attiecībām pārāk ilgi, jo tu sāc apzināties, kas patiesībā notiek. Tas ir daudz interesantāk. Patiešām. Un cilvēki grib savas dzīves padarīt par nebeidzamu romantisko filmu. Tā ir daļa no kultūras. Bet atmošanās lēnām atklāj tās patieso tukšumu. Un tu sāc meklēt kaut ko dziļāku. Tu sāc tikties ar to pašu cilvēku, bet viņš tagad ir atklāts – tu redzi, kāds tas patiesībā ir. Un atklātība ir biedējoša. Atklātībai vienmēr ir slikta elpa; atklātība ir garlaicīga; atklātība piededzina ēdienu; atklātība ir viss. Atklātībai ir dusmas; atklātībai ir viss tas. Un tu paliec tajā, un tu turpini pie tās strādāt, un tu turpini to izpētīt arvien vairāk un padarīt to arvien dziļāku. Katru reizi, kad tu maini partneri, tu saproti, ka tajā nav nekā slikta vai laba. Es nesaku neko labu vai sliktu par šo.
Bet tu sāc saprast, ka attiecībās tu nonāc vienā un tajā pašā vietā, un tad tu apstājies. Jo tas kļūst pārāk grūti. Jo tava identitāte tiek pārlieku apdraudēta. Lai attiecības nonāktu nākamajā atklātības līmenī ir vajadzīgs būt atklātam un padarīt sevi ievainojamu, ko tu vēl īsti neesi gatavs darīt. Tāpēc tu ierocies, tu izrocies, tu atgrūdies, un tad tu sāc nosodīt un atkal atgrūzties; un tu dodies pie nākama. Un tad tu sasteidz atvērtību, un viss sākas no gala. Un tu turpini teikt:”Kad es atradīšu savu īsto un vienīgo, ja šīs attiecības neizdevās?” Un tas notiks tikai tad, kad tas nenotieks tevī iekšā. Kad tu sāksi vērot lietas un kļūsi pietiekami kluss iekšēji, lai varētu pieņemt notiekošo – kāds tas ir un strādāt pie tā. Un turpini dzīvot atklājot sevi vai otru cilvēku, lai arī tas ir biedējoši un smagi.
Ram Dass
Avots: https://www.ramdass.org/the-idea-of-a-soul-mate/
* Tulkoja Matīss Freimanis speciāli priekš www.garavasara.com
http://garavasara.com/articles/dveselu-draugs
