Kādu dienu pieaugušo neklātienes studiju klasē ienāca
psiholoģijas skolotājs un teica: “Spēlēsim kādu spēli!”
“Kādu?”
Skolotājs aicināja kādu brīvprātīgo.
Klases priekšā iznāca Alise- jauna un skaista sieviete.
Skolotājs lika uzrakstīt uz tāfeles viņas dzīves 30
vissvarīgāko cilvēku vārdus. Alise uzrakstīja ģimenes locekļus, radus, draugus,
kolēģus un kaimiņus.
Tad skolotājs lika nodzēst 3 vismazāk svarīgos vārdus. Viņa nodzēsa
kolēģu vārdus.
Tad skolotājs lika nodzēst vēl piecus vārdus. Alise no
tāfeles nodzēsa kaimiņu vārdus. Un tā tas turpinājās līdz bija palikuši tikai
četri vārdi- mammas, tēva, vīra un vienīgā dēla…
Klase sastinga, saprotot, ka Alisei tā nemaz vairs nav
spēle. Tagad skolotājs lika nodzēst vēl divus vārdus.
Tā Alisei bija ļoti grūta izvēle. Negribīgi viņa nodzēsa
vecāku vārdus.
“Lūdzu, nodzēs vēl vienu” teica skolotājs.
Alise, satrauktām un drebošām rokām, asarām acīs, nodzēsa
dēla vārdu. Un nu jau sāpēs raudāja…
Skolotājs ļāva viņai iet uz savu vietu.
Pēc brīža skolotājs Alisei jautāja: “Kāpēc vīru?? Vecāki tevi
ielaida šajā pasaulē, audzināja, loloja,
bet dēlam pati devi dzīvību??? Tu taču vari atrast citu vīru!!!”
Klasē iestājās pilnīgs klusums. Ikvienam gribējās dzirdēt
atbildi.
Alise mierīgi un lēnām teica: “Kādu dienu mani vecāki nomirs,
un tas visticamāk notiks pirms manas nāves. Arī dēls, kad pieaugs, var mani
atstāt, lai dotos studēt vai strādāt, vai vēl kāda cita iemesla dēļ. Vienīgais,
kurš patiešām dalīs savu dzīvi ar mani, ir mans Vīrs.”
Pārējie studenti piecēlās kājās un aplaudēja par šo tik
atklāto dzīves patiesības atbildi.
Un tā tas ir. Novērtējiet savu partneri- ne tikai sievas
vīrus, bet arī vīri sievas.
Dievs ir apvienojis divas dvēseles un tagad ir jūsu ziņā
kopt šīs attiecības.
