7 psiholoģijas likumi, kas spēj izmainīt jūsu pasaules uzskatu

1. Spoguļa likums
Cilvēki man apkārt ir mans spogulis. Viņi atspoguļo manas personības īpašības, bieži man pašam, tās neapzinoties. Piemēram, ja kāds izturas rupji pret mani, tas nozīmē, ka es to vēlos un es to pieļauju. Ja kāds atkal un atkal apmāna mani, tas nozīmē, ka man ir tieksme ticēt visiem. Tā kā apvainoties nav uz ko.

2. Izvēles likums
Es apzinos, ka viss notiekošais manā dzīvē ir manas pašas izvēles rezultāts. Un ja es šodien satiekos ar garlaicīgu cilvēku, vai tas nozīmē to, ka arī es esmu garlaicīgs un nīgrs cilvēks? Nav sliktu un ļaunu cilvēku, ir nelaimīgie. Ja es „sagrābju” viņu problēmas, tas nozīmē , ka man tas patīk. Tātad nav pret ko izvirzīt savas pretenzijas. Es esmu iemesls visam, kas notiek ar mani. Autors un veidotājs savam liktenim - esam mēs paši.

3. Kļūdas likums
Es piekrītu tam, ka varu kļūdīties. Ne vienmēr manu viedokli vai manu rīcību citiem cilvēkiem būtu jāuzskata par pareizu. Reālā pasaule nav tikai melns vai balts, vēl ir gaiši pelēkais un tumši gaišais. Es neesmu ideāls, es esmu vienkārši labs cilvēks un man ir tiesības uz kļūdām. Galvenais - mācēt tās atzīt un laikā izlabot.

4. Atbilstības likums
Man ir tieši tas, un tieši tik daudz, tik cik atbilst man, tik cik esmu nopelnījis, ne vairāk, ne mazāk, vai runa ir par attiecībām ar cilvēkiem, darbu vai naudu. Ja es nespēju mīlēt cilvēku pilnībā, es nevaru to pašu pieprasīt no viņa. Tātad visas manas pretenzijas ir bezjēdzīgas. Un brīdī, kad es nolemju mainīties – mainās arī apkārtējie (uz labo pusi).

5. Atkarības likums
Man neviens neko nav parādā. Es varu nesavtīgi palīdzēt visiem, kam varu. Un man tas sagādā prieku. Lai kļūtu labs, vajag kļūt stipram. Lai kļūtu stiprs, vajag noticēt tam, ka es varu visu. Bet es ticu! Bet vajag mācēt arī pateikt „Nē”!

6. Klātbūtnes likums
Es dzīvoju šeit un tagad. Pagātnes nav, tāpēc ka ar katru nākamo sekundi iestājas tagadne. Nākotnes nav, tāpēc ka tās vēl nav. Pieķeršanās pagātnei noved pie depresijas, nemiers par nākotni rada trauksmi. Kamēr es dzīvoju tagadnē, es esmu īsts. Ir iemesls priecāties.

7. Optimisma likums
 Kamēr mēs kritizējam dzīvi, tā paiet mums garām. Acis redz, kājas iet, ausis dzird, sirds strādā, Dvēsele priecājas. Mans fitness ir saulaina vasara, pļava un upīte. Kamēr es kustos, kamēr vējš glāsta manu ādu , tikmēr es dzīvoju. Kad skatos televizoru, guļot dīvānā, vai sazinos ar draugiem internetā – es neesmu šajā, bet cita radītā pasaulē.