Pamelas čenelings ar Mariju Magdalēnu
Dārgie draugi, es esmu šeit, pilna cieņas pret ceļu, uz kura jūs esat. Es esmu Marija Magdalēna, un es arī esmu bijusi uz Zemes fiziskā ķermenī. Esmu pieredzējusi apjukumu, emocijas un tumsu, kuru var sastapt cilvēka dzīvē. Esmu pieredzējusi arī gaismu, šos atklāsmes un dziļās ekstāzes mirkļus, jo es sajutu savas dvēseles klātbūtni, un šī pieredze pacēla mani augšup no apjukuma un prom no zemes dzīves vientulības.
Šī iešana uz priekšu un atpakaļ starp gaismu un tumsu cilvēka būtnei ir raksturīga. Tas arī ir zemes dzīves mērķis – izzināt un ievērot šos pretstatus, kuri rodas gan sevī, gan pasaulē. Gaisma, tāpat arī tumsa, nes sevī dārgumus. Raugoties no vienotības, kura sniedzas pāri zemes dzīves dualitātei, starp gaismu un tumsu nav konflikta; pastāv tikai dinamika starp šiem diviem pretstatiem.
Caur tumsu jūs nolaižaties dziļumos, kas ir vienīgā iespēja pieredzēt laika sprīdi cilvēka ķermenī, ar cilvēka būtnes prātu un emocijām. No šiem dziļumiem var dzimt gaisma, kura pievieno kaut ko jaunu Radījumam, visumam un kosmosam. Tam, ko jūs darāt uz Zemes, ir īpaša vērtība. Būt raustītam starp sāpju, vientulības un apjumuma sajūtām un ekstāzi, vieglumu un prieku – ir esamības daļa zemes dualitātes valstībā. Pieņemiet šos bēgumus un paisumus, jo tas padara dzīvi daudz vieglāku.
Jūs bieži cīnāties ar šiem viļņiem, jo jūs vēlaties izvairīties justies nelaimīgi un pēc iespējas ātrāk atgriezties pie gaismas pola. Bet no šīs pretošanās nelaimei rodas mākslīgs sadalījums starp gaismu un tumsu, starp labu un sliktu. Tie kļūst par antonīmiem: gaisma ir laba, tumsa ir slikta, bet šis pretnostatījums rada dualitāti, kura ir aplama, nepatiesa. Tumšās emocijas arī ir vērtīgas un nes jēgpilnus vēstījumus. Ar vienu pašu gaismu nepietiek. Tumsai ir milzīgs spēks, jo no turienes parādās iespēja būt tam neatkarīgajam pašam, kurš izdara izvēles un pieņem lēmumus, pēta jauno, aug spēkā un pašapziņā. Visa jūsu dvēseles attīstība ir atkarīga no jūsu zināšanām par tumsu, lai jūs varētu strādāt kopā ar viņu un transformēt viņu.
Tas kļūst ļoti skaidrs, kad jums ir darīšana ar slimību, ar fiziskiem simptomiem, kuri sagrauj un apgāž jūsu ikdienas dzīvi un paradumus. Šo simptomu klātbūtne liek jums ienirt tumsā, jo zem sāpēm un šīs slimības fiziskā līmeņa slēpjas vesela krātuve ar emocijām, kuras vēlas kļūt redzamas, kuras kādu laiku ir bijušas apspiestas. Tās ir tās balsis nelaimē, kuras bieži vēlas tik sadzirdētas caur slimību. Tomēr, tā kā jūsu audzināšana un sabiedrība ir jums devusi tik daudz aizspriedumu par labu un sliktu, par to, kas var būt un kas nē, jūs apspiežat slimības vēstījumus un bieži koncentrējaties uz fizisko līmeni, tā sakot, uz slimības ārējiem aspektiem.
Es aicinu jūs ieskatīties slimībā dziļāk, un veidā, kas sāk apturēt visus spriedumus par sliktu un labu, kuri patiešām kaitē iekšējai pārbaudei: sevis izpētei. Slimība morālā nozīmē nav slikta. Tā, protams, ir nepatīkama, apgrūtinoša, sāpīga, un, ņemot to vērā, ir dabiski, ka jūs ilgojaties pēc harmonijas un veselības, bet slimība pati par sevi nav slikta. Tā ir gala rezultāts iekšējam procesam un dinamika starp apspiešanu un vēlēšanos kļūt redzamam, un šī dinamika liek par sevi zināt caur ķermeni.
Palūkojieties uz savu ķermeni kā uz ļoti tīru instrumentu. Kamēr jūsu galva ir pilna ar morāliem spriedumiem par labu un sliktu, ķermenis attiecībā pret tiem paliek ārējs. Ķermenis iet pa priekšu, un tā ir ārpuse, spriedumu un morāles valstība. Tas pats par sevi būtu brīnums, ja ķermenis neiekristu slazdos un nepievienoties aizspriedumu, baiļu un morāles balsīm. Šajā ziņā ķermenis ir vistīrākais instruments jūsu rīcībā šeit un tagad.
Neuzskatiet ķermeni tikai kā fizisku lietu, tikai kā matērijas gabalu, bet gan kā daudz sarežģītāku izpausmi jeb fenomenu. Ķermenis pirmām kārtām ir enerģijas lauks. Sajūtiet sevi no galvas līdz kājām, tā kā jūs šeit tagad sēžat. Ziniet, ka jums galvā ir kronis, ka jums ir kājas un rokas, un jūtiet, ka ap jums ir visaptverošs lauks. Šis lauks nebeidzas pie jūsu ķermeņa virsmas, viņš plešas tālāk un ir liekāks nekā jūsu ķermenis.
Lauks, par kuru es runāju, jūsu enerģijas lauks, ir ļoti cieši saistīts ar šūnām un orgāniem, kuri veido jūsu ķermeni fiziskajā līmenī. Ķermenis un lauks ir dziļi savīti; viens nevar eksistēt bez otra. Jūtiet dzīvo lauku iekšienē un ap jums, un savienojieties ar viņu. Elpojiet caur vēderu un atslābinieties. Šis lauks glabā patiesību par jums, un viņš ir tik tuvu, viņš caurauž un aptver jūs, bet jūs bieži nevarat pie viņa piekļūt, jo jūsu domas darbojas kā barjera, kas tur jūs prom no impulsiem un signāliem, patiesības no jūsu ķermeņa.
Šo domu barjeru veido spriedumi, noteikumi par to, kā ir jābūt, kas ir atļauts un kas nē. Šī barjera darbojas kā dalošs zobens, jo tas jūsu pieredzes un jūtas saliek pa plauktiem, un gludā plūsma, visa vienotība kļūst sadalīta un sadrumstalota. Mēģiniet sajust lauku, domājot par viņu; vienkārši ļaujiet viņam šeit būt. Sveiciniet savu ķermeni, to izsmalcināto un pieskaņoto enerģijas lauku, kas viņš ir. Jūsu dvēsele ir klāt šajā laukā jūsu, sirds, jūsu orgānu, jūsu asins fiziskajās šūnās, un tas viss ir cieši saistīts. Tas, kas atvieno jūs no šī dzīvā lauka, ir jūsu domas, kuras sadala un tiesā. Ļaujiet tam tagad aiziet, sveicot sevi. Nostājieties pret visiem šiem gadsimtiem vecajiem aizspriedumiem, sakot „jā” savai sirdij, savam vēderam, visām emocijām, kuras jūs nesat savā iekšienē, tā sauktajam labajam un sliktajam, un saskatiet to visu kopumā. Esiet brīvi sevī! Pieņemiet, ka viss, kas šajā laukā dzīvo, ir labs un apsveicams, un vērtīgs.
Iztēlojieties, ka jūs ar savu apziņu meklējat šī lauka robežas. Raugieties, vai jūs varat sajust, kur viņš plešas, kur viņš jūtas savā vietā, cik liels ir jūsu lauks. Iztēlojieties, ka jūs ar savu apziņu pavisam viegli slīdat pa šo robežu, un jūs apstiprināt: „Jā, tas esmu es: tas ir tas, kas es esmu tagad, un tas ir labs. Visam tam ir atļauts būt.” Lūdzu, nosakiet arī, vai lauks plešas arī zem jūsu kājām un vai viņam ir kontakts ar Zemi. Ja tas nav pilnīgs, ar savu apziņu ejiet tieši zem savām kājām un jūtiet, ka Zemes enerģija sveic jūs.
Mātes Zemes balstošais un barojošais spēks palīdz jums justies atslābinātākiem un mierīgākiem jūsu pašu enerģijas lauka iekšienē, un dara to bez sprieduma. Zeme un jūsu ķermenis harmonē; viņi strādā ar vienādu dinamismu, vienādu gudrību. Tas ir sākums kontaktam ar slimības vai kaites enerģiju; kļūšanai brīviem no aizspriedumiem un nākšanai mājās pie sevis. Jūtiet, cik jums šis kontakts ir vajadzīgs un kā jūs esat to laiduši garām. Nepārtraukta tiesāšana un sevis salīdzināšana ar citiem ir kaitīga, tā rada spriedzi un nervozitāti.
Lai iemācītos saprast slimību, ir nepieciešams nākt pie sevis mājās, sacīt „jā” tam, kas jūs esat, un pieņemt bez-spriedumu lauku, kurš ir ap jums un jūsu ķermenī. Iztēlojieties – kad jūs kļūstat mierīgi, nonākat klusas vērošanas un ļaušanas būt stāvoklī, jūs iekšējās redzes priekšā parādās vārti. Aiz šiem vārtiem ir jūsu daļa, kuru jūs esat noslēpuši, kuru jūs negribat redzēt. Jūsu ķermenis piedzīvo kaiti vai disharmoniju, jo jūs gribat turēt šo daļu zem atslēgas. Ļaujiet aiziet jūsu domām par šo daļu, un tagad iztēlojieties, ka šie vārti ir atvērti. Pateicoties jūsu uzmanībai un klusajai klātbūtnei, šai enerģijai, šai jūsu daļai, tagad ir atļauts iznākt. Jūs vairs nejūtat vajadzību to slēpt. Tikai vērojiet, kas nāk ārā, kas parādās. Un atcerieties – viss ir labs!
Ja jūs konstatējat, ka izdarāt spriedumus, vai sākat šaubīties, ka process darbojas, tad atkal – atlaidiet šīs domas. Jums nekas nav jāierauga, tikai vienkārši jājūt, kas plūst pa vārtiem un jāsaka tam „jā”. Ja jums ir smaguma sajūta un iestājas zināms garastāvoklis, jeb jūs redzat, ka pa vārtiem nāk ārā attēls vai krāsa, jautājiet sev, kur tas atbilst jūsu organismā. Tas, kas nāk ārā, ir jūsu apspiestā emocionālā enerģija, un tagad jautājiet, kur šī apspiešana jūsu ķermenī notiek. Vai tā notiek jūsu ķermeņa augšā vai lejā, īpašā orgānā vai enerģijas lauka noteiktā vietā? Vienkārši meklējiet kaut ko, kas pievērš jūsu uzmanību enerģijas laukā, kurš jūs esat. Ļaujiet ķermenim runāt ar jums; viņš vēlas runāt ar jums, lai sniegtu jums ieteikumus, lai ļautu jums kaut ko ieraudzīt. Atveriet sevi un, pat ja tas sākumā neizdodas, dariet to atkal, kad jūs esat vieni un atslābinātā stāvoklī.
Savienojieties ar lauku, kurš nepazīst spriedumus. Iztēlojieties, ka pa vārtiem nāk kaut kas jums piederošs, ko jūs esat aizgrūduši prom, un kas vēlas izpausties un sevi parādīt. Ļaujiet sapratnei un gaismai plūst uz jūsu ķermeņa daļu, kura ir cietusi no apspiešanas. Un nav svarīgi, ja šī savienošanās ar jūsu ķermeni uzreiz nedod manāmus rezultātus. Tas, pret ko jūs cīnāties, ir paaudzēm vecas tradīcijas skatīties uz pasauli, balstoties uz spriedumiem un bailēm. Lai atgūtu tīro intuitīvo saikni ar sava ķermeņa vajadzībām, atkal un atkal klanieties sev miera un bez-sprieduma stāvoklī. Ja jūs to darīsiet regulāri, jūs sāksiet just, cik tas ir efektīvi. Pat tad, ja vēstījums jums nenāk uzreiz, joprojām ir labi būt ar sevi šajā ļoti tīrajā līmenī.
Visbeidzot, es atkal aicinu jūs sajust Zemes spēku zem jūsu kājām un arī, ka viņa mīt jūsu organismā. Jūtiet viņas dabisko spēku un spriedumu neesamību. Zeme instinktīvi zina, kas jums vajadzīgs, lai dziedinātos gan fiziski, gan emocionālajā līmenī. Saņemiet tagad viņas spēku un esiet atvērti Zemes spēkam jūsu ķermenī.
© Pamela Kribbewww.jeshua.net
Tulkoja Jānis Oppe
http://www.jeshua.net/lv/newage/newage19.htm
