Vēlreiz par Garīgu attīstību …
Fragments no Nikas sarunas 13.02.2015
http://portal-preobrazenie.ru/ru/node/796
No krievu valodas tulkoja Maija Čepule …
(2:44:44)
Jautājums:
Uz dzīves skatuves atrazdamies, mēs spēlējam dažādas un pretrunīgas lomas. Un dzīve piespēlē mums daudzus variantus, lai mēs sevi izmēģinām dažādās jomās: tirāns-upuris, mīlētais-nemīlētais, bērns-vecāks. Notikumi savērpjas līdz ar gadiem. Es neesmu spējusi novērst daudzu graujošu programmu parādīšanos savā dzīvē, pat ar visu to, ka man ir zināšanas un prasmes. Sanāk, ka garīgā virzība un attīstība man maz ko ir palīdzējusi manu plānu īstenošanā, sagruvusi ir liela daļa manas dzīves pieredzes.
Zinu, kādēļ – jo neesmu spējusi pieņemt sevi, adaptēties, esmu rīkojusies no aizsardzības, ierobežojumu un atbilžu meklēšanas pozīcijām.
Mana pieredze mani ir nomocījusi. Galvā – pieņemšana, samierināšanās, mīlestība. Bet patiesībā – asaras – Par ko? Kurš vainīgs? Kā samaksās? Dvēsele visu laiku saviļņojas, emocijas uzbangojas. Mierinu sevi – tā ir mana karma, tā ir mana atbildība par citiem, tas ir mans ceļš.
Nika, saki, varbūt tas, kas ar mani notiek – tā ir man tāda pieredze – cik izturēšu, un vai pati galā tikšu. Man ir sajūta, ka skrūves tiek pievilktas arvien ciešāk. Pēc katras atvieglojuma nopūtas atkal seko kārtējais – Vai to tu izturēsi?
Gribētos zināt – kas tā ir par Kalpošanu. Kādēļ visu laiku uzkurinās tik daudz emociju, un kā būtu visvienkāršāk stabilizēt savu apziņu un iziet no situācijas.
Nikas atbilde:
Dārgā, lieta ir tāda, ka greizie priekšstati un daudzās ilūzijas izraisa to, kas rodas mūsu dzīvē. Pareizi jau tu visu raksti – mēs patiešām spēlējam dažādas lomas. BET mēs tās spēlējam šeit TĀDĒĻ – lai pieaugtu Viedumā. Bet Viedumu pavairot var vienīgi caur Mīlestību. Jo viss visapkārt ir Mīlestība, un arī mēs paši esam Mīlestība, kura ceļo, un spēlē dažādas Spēles, lai vēl daudz spilgtāk uzmirdzētu. Vēlreiz pasvītroju – attīstās Mīlestība, un tikai Mīlestība, par cik nav nekā cita. Taču ir Spēļu daudzveidība, lai pieaugtu Vieduma kvalitāte un apjoms šai pašai diženajai Mīlestības Apziņai, kura ir daudzkārt plašāka, un nevar ietilpināties nekādos vārdos, nekādos šīszemes epitetos, bet ļoti labi izjūtama ar Sirdi.
Tātad – kur ir tava problēma, un kādēļ tāds stāvoklis. Lieta ir tāda, ka par Garīgo attīstību mēs ilgu laiku esam uzskatījuši to, kas jāizkopj zināšanu līmenī. Tātad pēc būtības mēs piebāzām ar šīm zināšanām savus mentālos laukus. Mēs domājām, ka Garīgu pilnveidošanos, Garīgumu mēs sasniegsim ar prātu: – izzinot, kā iekārtota PasaulsĒka, kā iekārtota čakru sistēma, gribējām ar prātu saprast, kā dēļ mēs dzīvojam, un tā tālāk … – vadoties no prāta apsvērumiem, nesaprazdami, ka mūsu prātam ir visai būtiski ierobežojumi, jo tas ir tikai un vienīgi mūsu ķermeņa, nevis Apziņas unikāls instruments. Šis mūsu Prāts var tikai savākt informāciju, par to, kas notiek ar mums katru mīļu brīdi, mēs taču visu laiku kaut ko darām, par kaut ko domājam, un tā tālāk … Tātad Prāts var izdarīt tikai sākotnēju analīzi, var salikt pa plauktiņiem, un nodot to visu tālāk jau daudz augstākiem aspektiem. Tas ir tas, ko var izdarīt mūsu Prāts, apstākļos, kad esam dziļi iegremdējušies šeit, šīszemes pieredzē.
Taču mēs šeit runājat par Garīgu attīstību. Protams, ka sākotnēji mēs tikām šeit nākuši gūt pieredzi, lai Garīgi attīstītos. Taču Garīga attīstība rodas NO MĪLESTĪBAS, tātad Garīgās attīstības galvenais uzdevums ir – IEMĀCĪTIES MĪLĒT !!! Mīlēt – vēl spilgtāk, vēl daudzveidīgāk, vēl radošāk, vēl spožāk izkopt sevī noteiktas šķautnes un iezīmes, lai pilnīgāk varētu izpaust savu radošo potenciālu, savu sajūtu potenciālu, tai skaitā arī savu mentālo potenciālu. Ar vienu vārdu sakot, Garīgās attīstības uzdevums ir – ļoti pārliecinoši ieiet tanīs struktūrās, kuras mums atrodas krūšu centrā, un tas ir tas, kas tiek visās Garīgajās Mācībās, jeb Garīgajās Skolās apgūts, taču visi to apgūst kā studiju tēmas – aplūko enerģētiskos krustpunktus ķermenī, mācās, ko nozīmē katra čakra, … taču diemžēl tas notiek tikai tajos ietvaros, ko spēj saprast, ko spēj apgūt mūsu Prāts.
Bet viss Garīgās attīstības Skaistums – tas taču atrodas MŪSU PAŠU IEKŠIENĒ !!! Tas nav izvietojams mūsu mentālo slāņu plauktiņos. Mums tas ir jātransformē bezgalīgas un neaprobežotas Mīlestības varenā sajūtā, kura pie mums atnāk caur Viedumu, un uz to tiecas katra Dvēsele, kura arī pati atrodas turpat, šajās Dievišķās Sirds struktūrās, mūsu pašu krūtīs izvietotajās. Un tur daudz kas cits vēl atrodas. Jā – mēs esam gremdējušies ļoti sarežģītā pieredzē, pašā visblīvākajā pasaulē, jā – šeit mēs aizvērām pilnībā savu Apziņu, savu atmiņu par to, kas mēs esam, un no kurienes nākuši, bet tieši tur jau arī ir paslēpts šī momenta skaistums un būtība – Dievišķais Bērns ir apmeties uz dzīvi šinī blīvajā pasaulē (protams, ar visiem sargājošiem elementiem un daudz ko citu), bet nav šķirts no visas pasaules. Viņš zināmā mērā ir atšķirts no VISA tikai savas Uztveres līmenī, ar nolūku, lai izaudzētu sevī iespēju atkal atgriezties turp, no kurienes viņš ir nācis – Savā Dievišķajā Sirdī, jo Dvēsele ir nostiprināta tieši tur, Dievišķās Sirds līmenī.
Un kas ir sanācis? Jūs esat savākuši veselu kaudzi visdažādākās pieredzes, un bijāt pārliecināti, ka virzaties pa Garīgās attīstības ceļu, un tas nav tikai jūsu gadījumā vien …. Ir ārkārtīgi daudz Dvēseļu, kuras patiesībā stāv uz vietas, kaut arī ir apmeklējušas neskaitāmus seminārus, ir guvušas milzumdaudz zināšanu, pie tam, no dažādiem rakursiem tās aplūkojot, un bieži vien nonākot pretrunās. Viņas ir apmeklējušas veselu kaudzi semināru, iztērējušas daudz sava laika arī dažādu praktiku praktizēšanā, … tomēr daudzi vibrāciju ziņā ir izrādījušies savā attīstībā, savā patreizējā stāvoklī, patlaban krietni iepakaļ tiem, kuri nekad ne ar ko ”garīgu” nav nodarbojušies, bet vienkārši ir sajūsminājušies par šo pasauli, vienkārši ir bijuši lāga cilvēki, apmēram kā tas muļķītis, trešais tēva dēls, kurš neturēja ne uz vienu ļaunu prātu, kurš klusībā ir darījis savu darbu, tāpat kā daudz mūsu vectēvu un vecmāmiņu, mūsu vecāku, kuri klusītēm, bez ļauna prāta, katru dienu ir darījuši savu darbu, atrazdamies tuvu pie dabas, un laukos tas ļoti labi redzams, un kuri gan fiziski strādā, gan garīgi, vienalga, ir tuvumā kāda baznīca vai nav – viņi tik un tā atrod vietu un laiku, lai klusītēm palūgtos par citiem, un Dievs no augšas uz viņiem noraugās priecīgi smaidīdams, gluži tāpat, kā milzumdaudz Eņģeļu, – jo viņi visā ir neviltoti, viņi ir tīri savos nodomos savā dzīvē, bez jebkādu gudru vārdu zināšanas, bez jebkādu teoriju un shēmu zināšanas, neko nezinot par jogas pozām, … Viņi tagad, ļoti daudzi no viņiem atrodas tādā stāvoklī, ka uztur kopā ar mums Sirds Apziņas laukus, redziet, kas ir sanācis.
Tie no mums, kas aizrāvušies pārmērīgi ar prātojumiem – ir aizmirsuši un novērsušies no galvenā – no JŪTĀM, un lūk patlaban šīs jūtas caur tevi izlaužas un kliedz, tāpat kā caur daudziem citiem. Jo emocionāla nestabilitāte tiecas izlīdzināt, tiecas nolīdzināt visus šos prāta uzkrājumus, kas atrodas mentālajos laukos, par cik tagad notiek vispārēja nolīdzināšana, notiek bagātināšana, un tas, kas ilgus laikus tika atstāts novārtā, kā jūtas, kā intuīcija, kā gluži vienkārši dzīvesprieks, kā Mīlestība, ko gribas uzdāvināt gan tuviem gan tāliem, gan zāles stiebram, gan kustonītim, gan bērnam, gan sirmgalvim, vienalga – kad tas viss ilgu laiku ir bijis noniecināts, jo mēs taču ar ”garīgu” attīstību nodarbojāmies, mēs gājām uz semināriem, mēs gudrības klausījāmies un pierakstījām, radījām savā galvā visādas shēmas un priekšstatus, … bet tas viss … ir bijis tik ļoti šaurs, tik ļoti ierobežots skatījums … jo faktiski tas viss, bez Sirds iesaistīšanas, neceļ mūsu vibrācijas augstāk par ceturtā līmeņa atzīmi. Bet pasaule taču ir daudz plašāka. Nesalīdzināmi plašāka, nekā šis ceturtais blīvuma līmenis, kurā mēs strādājam caur šo savu ķermeni un izzinām visu caur savu prātu.
Tādēļ tagad, mana dārgā, ir jāsaprot dažas lietas, lai novāktu vairākus izkropļojumus, kas skaidri ir saskatāmi. Piedzīvotā pieredze ir nogurdinājusi – protams, ka nogurdinājusi, jo ir vērojama pārāk liela nosliece uz prātu, uz prātošanu, uz garīgas attīstības iztēlošanos, tanī laikā, kad patiesa Gara virzība – tā ir Mīlestības virzība, un sevis, kā Mīlestības, apzināšanās. Jaunāko enerģiju plūdums ienes ļoti daudz Gaismas, tik daudz, ka mentālie lauki uzreiz ievērojami attīrās, un jūs tūlīt no tiem tiekat izsviesti – tā, ka daudziem pat negribas vairs par garīgu attīstību ne domāt ne lasīt, daudzi tagad jūtas vīlušies, un domā apmēram tā: ”Mānīja mani tik ilgus gadus … Tagad es to visu metu pie malas. Tas viss ir nieki, tas viss ir tīras muļķības. Nelasīšu vairs neko tādu.” Bet kas tad jūs spieda? Tas bija jūsu pašu izvēlēts ceļš. Un tas nav noliedzams. Un tas nav apstrīdams. Nevajag neko nožēlot.
Tagad ļoti svarīgi ir, un tas visādi tiek atbalstīts, – pārstāt prātot ar galvu, pārstāt lietot tās shēmas un tos priekšstatus, kurus jūs esat iekaluši, piesavinājušies, un kurus esat daudzinājuši visus šos gadus, reizēm pat veltot tam desmitiem gadu. Tagad ir svarīgi – vienkārši uzticēties Dzīvei, un pacensties iemīlēt Sevi, piedot visu šo izieto pieredzi, un iemācīties gan sīkumos gan lielās lietās, visā spektrā, no konkrētas dzīves šinī ķermenī, no konkrētas situācijas, līdz pat lieliem paplašinājumiem – beidzot atļaut sev sajusties kā Mīlestībai, iemācīties priecāties par Dzīvi, iemācīties Līdzcietību, … un tas viss jau ir mūsu iekšienē – vajag vienkārši atļaut tam visam izpausties uz āru, un šeit, konkrēti jūsu gadījumā, un tāpat arī daudziem, ir liels daudzums dažādu šķēršļu.
Viens no šķēršļiem ir – dažādās uzkrātās shēmas un priekšstati. Aizvāciet visu to. Tas viss ļoti ierobežo. Ļoti ierobežo. Tikai iekšienē – jūsu un katra cilvēka iekšienē – ir zināšana – PILNĪGA visu Patiesību zināšana – tanī skaitā gan par PasaulsĒkas struktūru, gan par daudzām citām lietām, bet tas kļūst pieejams, kad mēs iedziļinamies Sevī, nevis meklējam ārpusē. Zināšanas ir mūsu iekšienē, un ar savu personīgo pieredzi mēs tās visu laiku papildinām, gluži tāpat, kā papildina mūsu Monāde. Tur viss ir pieejams, un pieejams momentā, tam nav nepieciešami gadi, pat ne mēneši, pat ne nedēļas – ja zināšanas nāk no atvērtas Dievišķās Sirds – tās atnāk momentā, un tūlīt pat tiek izsaiņotas, un tagad tas izsauc pat smaidu mūsos – apmēram, ka gadiem ilgi studējām, bet lūk, re kā tas izrādās patiesībā! – daudz vienkāršāk, un ne gluži tā, bet daudzos gadījumos pavisam ne tā, un pilnīgi pretēji tam, kā to biju iedomājies.
Un kas ir pats interesantākais – ja par ārējām zināšanām var kaut kādā veidā strīdēties, pierādīt, kuram vairāk taisnības, kurš precīzāks, un kurš mazāk precīzs, … tad zināšanas, kuras atnāk pie mums no Iekšienes – tās atnāk momentā, un priekš mums tās ir neapstrīdamas, un kad kāds sāk tās apstrīdēt – nav nekādas vēlēšanās atbildēt un strīdēties. Taču mūsu iekšienē šī zināšana ir nesatricināma. Jo tā ir nākusi kā Īsta Patiesība, un Īsta Patiesība vienmēr ir nesatricināma. Un tad, kad tas ir nācis no mūsu pašu Iekšienes – neviens šo zināšanu nevarēs mums atņemt ne ar kādiem strīdiem, ne ar kādiem norādījumiem, kur jāiet, pa labi, pa kreisi, uz leju, uz augšu, vienalga, uz kuru pusi … nav svarīgi … JŪS PAŠI izvēlaties virzienu savai virzībai, un izvēlaties – sev dabiskā veidā, atbilstoši Patiesībai, kas mājo jūsu pašu iekšienē.
Tādēļ jau uznāk raudiens, tas ir no pārliekas spriedzes … patlaban attīrās visi mentālie un emocionālie slāņi, un visu to nepieciešams iztīrīt, protams, arī sevī. Tātad jānovāc visi ierobežojumi, visas shēmas un priekšstati par sevi, superīgo, to, kura tik daudz garīgu zināšanu ir apguvusi, … viss tas lielākoties ir iluzors. Protams, ir tur arī pa kādam patiesības graudam ar, bet tikai pa dažam … Bet mums taču gribas visu Patiesību! Jo tieši ATRAZDAMIES Patiesībā, mēs jūtamies komfortabli, mēs jūtamies laimīgi, mēs jūtamies saskaņā ar visu apkārtējo pasauli, ar visu, kas tanī notiek, jo Īstas Patiesības – tās VIENMĒR un VISUR ir Patiesības, taču ieraudzīt tās var tikai tad, kad pats ar tām saskarsies. Emocijas kalpo kā izlīdzinātājs. Atļaujiet tām izpausties un izlīdzināt visus šos procesus. Bet pārstājiet vainot sevi un apkārtējo pasauli.
Visu, kas ar mums notiek, esam pievilkuši sev mēs paši. Tā ir bijusi mūsu pašu izvēle – dzīvot tieši tā, kā dzīvojam, un nav mums jālauza galva par to, kas tiek saukts par dzimtas vai valsts karmu – karma mēdz būt tikai personīga. Kopīgā karma – tā ir karma, kas veidojas no atsevišķu personu karmas. Mēs nekad nenesam atbildību par kādas citas Dvēseles karmu. Ne jau tādēļ, ka mēs to atraidām, un sakām: ”Tu tur visu to ievārīji – tiec galā, kā gribi!” Nē. Viss ir Mīlestības nosacīts. Katra Dvēsele dziļi ciena citas Dvēseles tiesības – gan uz graujošu pieredzi, gan arī uz šādas graujošas pieredzes labošanu. Un viņiem pat neienāks prātā kādu nosodīt par kaut kādu graujošu pieredzi. Runa ir par to, ka personīgās karmas atstrādāšana ir katra paša personīgā atbildības joma. Un tā ir Dvēseles IZVĒLE, nevis sods par kaut kādiem grēkiem.
Karma – tā ir DĀVANA, un milzīga UZTICĒŠANĀS, Vienotās Apziņas uzticēšanās, ka šī Dvēsele ir spējīga dzēst savu graujošo pieredzi, un dzēšot šo savu graujošo pieredzi, mums ir iespējams uzmirdzēt savā vienreizējā Gaismā, saprotiet! Tādēļ karmu, atšķirībā no cilvēciskiem priekšstatiem, visas Dvēsele uztver pavisam savādāk – viņa to uztver kā IZDEVĪBU, lielu izdevību – kļūt vēl spožākai, vēl skaistākai, vēl unikālākai šinī šādā savā pieredzē, ko apgūst. Tādēļ nevajag atgaiņāties no karmas, nevajag uzskatīt sevi par kaut kādu apstākļu upuri, … tās visas ir ilūzijas, tie ir prāta izdomājumi. Dzīve ir nevainojams Spogulis. Visu, ko mēs izvēlamies – visu tā atspoguļo.
Tādēļ, saulīt manu, izbeidz visus šos prātojumus, atgriezies pie Sevis, Patiesās, un mācies priecāties par Dzīvi, no rīta, acis atverot, mācies pateikties Dzīvei par visu, par to, ka spēj šīs acis atvērt, pateicies sliktiem laika apstākļiem, labiem laika apstākļiem, arī tas ir tikai nosacīts dalījums – nav ne labu ne sliktu apstākļu – vai lietus līst, vai saule spīd – par visu pateicies, pateicies par katru elpas vilcienu, pateicies par Sevi, pateicies par radošas izpausmes iespējām, par prieku, un par iespēju papildināt šo Dzīvi, katru tās stundu, katru minūti ar savu paša prieku – tad pāries viss, pāries un izdziedināsies. Tagad Visums mūs atbalsta, kā nekad, jebkurā mūsu neviltotā virzībā uz to, ka ESAM Mīlestība, un ka IZPAUŽAMIES daudzveidīgi kā Mīlestība.
https://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5673246
