Īstena drošība ir apziņā, ka Visums-Dievs-Debesis ir nomodā - par Tavas dvēseles un miesas vajadzībām Tavā ceļā..par visu kas vajadzīgs..
Mēs neizbēgami agri vai vēlu dzīvē kaut ko zaudējam...kad esam kaut kam bijuši pārāk piesaistīti, padarot to par savas dzīves drošības spilvenu, laimes pamatu, veiksmes rādītāju...
Ja man tas konkrētais KAUT KAS VAI KĀDS IR ir - tikai tad Esmu drošs, esmu laimīgs, mana dzīve ir izdevusies, esmu mīlēts...u.t.t.
Un ja TĀ KONKRĒTĀ KAUT KĀ man nav? Tad pat bail padomāt.....
Tad nāk zaudējums...
Tas notiek un notiks atkal un atkal, lai Mēs katrs mācītos patiesi mīlēt un vairāk Uzticēties Debesīm.
Uzticēties...brīžiem tik grūti, un tad atkal tik viegli, kad atlaid savas bailes un Jūti, ka Tevi nes..
Tad, kad esi pārstājis dzīvot pagātnes sāpēs, aizvainojumos un nepiedotajā un bailēs par nākotni.
Tad kad piedod Sev, pāridarītājiem, pasaulei..tad atkal esi šodienā un tagadnē,kad atļauj Visam vienkārši būt un notikt, bez piesaistēm un konkrētām ekspektācijām, tad Tu atveries brīvībai un Debesu radīšanas Brīnumiem ļaut ienākt sevī- tas ir Uzticēties ceļam..
Drošības ilūzija - māja, nauda, amats, statuss, sasniegumi sportā, attiecības..
Viens liktenīgs notikums - uguns, zaglis, firmas bankrots, slimība, krāpšana..
Vai vienkārši tas, kas bija parāds no iepriekšējām dzīvēm tagad ir atdots un pienākušas karmiskas situācijas beigas..
Un NAV...vairs Tava enkura un laimes ilūzijas... Ko tālāk?
Jebkas ir gaistošs un viss ir tik trausls, kas materiālā realitātē siets..šajā pasaulē kurā viss, kas ir, ir radīts kalpo dvēseļu augšanai atziņā, pieredzē, mīlestībā..un karmas līdzsvarošanai..
Pat katra diena patiesībā ir unikāla Dāvana, kad varam atvērt acis un ieraudzīt gaismu, un pasauli apkārt..un radīt..
Viens liktenīgs notikums un....var iestāties tumsa, nākamā diena var arī nepienākt... Dzīve-dzīvība ir visdārgākā Dāvana katram, kas dod atkal un atkal iespēju baudīt šo brīnišķīgo pasauli, sajust, apskaut otru, mīlēt un jebkādai pieredzei būt, kas lemta katra dzīvē, caur to topot pilnīgākam..labākam..mīlošākam..Sirdsatziņā pieaugt.
Neko jau nevar paturēt..un īstenībā nevajag arī..
Jo radīšanas un mīlestības sirdī ir Brīvība...un pārmaiņas ir tās spārni.
Būt nepiesietam...tā ir drosme sekot Dievam..Sirdij..
Uzticēties Mīlestībai...atstājot bailes aiz sevis,
Jo bailēm jau vajag to drošības ilūziju..tās ir tās, kas sien, piesien...tur ..un negrib atlaist kaut ko...
Piesaistes rada ciešanas...
Tur kur ir bailes nav Mīlestības..
Lai skaista un spārnota, Debesu mīlestības piepildīta un radoša katram ir šī diena - šis ir tas Tagadnes mirklis no kura sākas tas, kādu Tu sevi radi Nākotnei..
https://www.draugiem.lv/blogs/#/user/2958491/blog/?p=12950698
Leida Adamante Tīlika
Mēs neizbēgami agri vai vēlu dzīvē kaut ko zaudējam...kad esam kaut kam bijuši pārāk piesaistīti, padarot to par savas dzīves drošības spilvenu, laimes pamatu, veiksmes rādītāju...
Ja man tas konkrētais KAUT KAS VAI KĀDS IR ir - tikai tad Esmu drošs, esmu laimīgs, mana dzīve ir izdevusies, esmu mīlēts...u.t.t.
Un ja TĀ KONKRĒTĀ KAUT KĀ man nav? Tad pat bail padomāt.....
Tad nāk zaudējums...
Tas notiek un notiks atkal un atkal, lai Mēs katrs mācītos patiesi mīlēt un vairāk Uzticēties Debesīm.
Uzticēties...brīžiem tik grūti, un tad atkal tik viegli, kad atlaid savas bailes un Jūti, ka Tevi nes..
Tad, kad esi pārstājis dzīvot pagātnes sāpēs, aizvainojumos un nepiedotajā un bailēs par nākotni.
Tad kad piedod Sev, pāridarītājiem, pasaulei..tad atkal esi šodienā un tagadnē,kad atļauj Visam vienkārši būt un notikt, bez piesaistēm un konkrētām ekspektācijām, tad Tu atveries brīvībai un Debesu radīšanas Brīnumiem ļaut ienākt sevī- tas ir Uzticēties ceļam..
Drošības ilūzija - māja, nauda, amats, statuss, sasniegumi sportā, attiecības..
Viens liktenīgs notikums - uguns, zaglis, firmas bankrots, slimība, krāpšana..
Vai vienkārši tas, kas bija parāds no iepriekšējām dzīvēm tagad ir atdots un pienākušas karmiskas situācijas beigas..
Un NAV...vairs Tava enkura un laimes ilūzijas... Ko tālāk?
Jebkas ir gaistošs un viss ir tik trausls, kas materiālā realitātē siets..šajā pasaulē kurā viss, kas ir, ir radīts kalpo dvēseļu augšanai atziņā, pieredzē, mīlestībā..un karmas līdzsvarošanai..
Pat katra diena patiesībā ir unikāla Dāvana, kad varam atvērt acis un ieraudzīt gaismu, un pasauli apkārt..un radīt..
Viens liktenīgs notikums un....var iestāties tumsa, nākamā diena var arī nepienākt... Dzīve-dzīvība ir visdārgākā Dāvana katram, kas dod atkal un atkal iespēju baudīt šo brīnišķīgo pasauli, sajust, apskaut otru, mīlēt un jebkādai pieredzei būt, kas lemta katra dzīvē, caur to topot pilnīgākam..labākam..mīlošākam..Sirdsatziņā pieaugt.
Neko jau nevar paturēt..un īstenībā nevajag arī..
Jo radīšanas un mīlestības sirdī ir Brīvība...un pārmaiņas ir tās spārni.
Būt nepiesietam...tā ir drosme sekot Dievam..Sirdij..
Uzticēties Mīlestībai...atstājot bailes aiz sevis,
Jo bailēm jau vajag to drošības ilūziju..tās ir tās, kas sien, piesien...tur ..un negrib atlaist kaut ko...
Piesaistes rada ciešanas...
Tur kur ir bailes nav Mīlestības..
Lai skaista un spārnota, Debesu mīlestības piepildīta un radoša katram ir šī diena - šis ir tas Tagadnes mirklis no kura sākas tas, kādu Tu sevi radi Nākotnei..
https://www.draugiem.lv/blogs/#/user/2958491/blog/?p=12950698
Leida Adamante Tīlika
