Šeins Elisons, kurš ir saņēmis apbalvojumus par zinātnes sasniegumiem un agrāk strādājis koncernā "Array BioPharma & Eli Lilly", stāsta, ka viņš ir ķīmiķis, kurš mīl zinātnisko pieeju jebkam, taču, kad strādājis farmakoloģiskajā nozarē, tad viņam nācies konstatēt faktu, ka šajā nozarē notiek klaja zinātnes ignorēšana.

Kad notiek darba pārunas lai tiktu pie darba farmkompānijās, tad priekšnieki nekaunās teikt sekojošo: "Ņemiet vērā - mēs ražojam zāles tikai, lai noņemtu simptomus, nevis lai ārstētu."
Tad kas pēc būtības ir šis biznesa modelis, kurš sekmē cilvēka nokļūšanu preperātu atkarībā! Ja cilvēkiem pārstās būt slimību simptomi, tad kas viņiem cits atliks, ko darīt, kā vien slēgt to bodīti ciet. Tāpēc medikamentu reklāmas nākamais līmenis ir slimību izgudrošana. Ar psihiatriskajiem medikamentiem var izgudrot jaunas slimības bez sava gala. Ir divi vārdi, no kā visvairāk baidās psihiatri: "Pierādiet to!" Un, ja psihiatrs nevar pierādīt, ka esat slims, ko faktiski, tie nevar deviņos gadījumos no desmit, tad atsakieties no viņu izrakstītajām zālēm.
Viņš, būdams ķīmiķis, kurš rada šos medikamentus, ir izbrīnījies par sevi, jo laboratoriskie pētījumi parāda, cik tie ir nāvējoši. Tie ir bīstami un neefektīvi un galvenais - tieši tos slimību simptomus radoši, kurus tiem patiesībā būtu jānovērš.
Kā viņiem izdodas tos pārdot? - Ar to nodarbojas mārketinga daļa, kas farmkompānijām ir vislabākā visā pasaulē.Vienkārši ģeniāli! - Farmkompānijas maksā profesionāļiem - ārstiem, profesoriem, psihiatriem - par preperātu zinātniskās izpētes periodu atskaitēm, kurās it kā ir atzīts, ka medikamentu lietderīgums ir pozitīvs. Tādā veidā farmkompānijas nopērk zinātni, kā rezultātā, ne mazāk par 125 000 cilvēku katru dienu mirst no recepšu medikamentiem.
Varētu padomāt, ka farmkompānijām, to visu labi zinot, derētu tērēt vairāk naudas zinātniskajai izpētei, lai novērstu šo milzīgo mirstības koificentu, taču, nekā nebija - visa nauda tiek tērēta mārketingam - reklāmai. Pēc būtības, tā ir sabiedrības hipnotizēšana, lai uzsēdinātu tos uz medikamentu adatas un tie dotos pie psihiatriem, kas ir abpusēji izdevīgi, jo psihiatri tos atkal jau sēdina uz citiem medikamentiem, piemēram, Cimbaltu un Prozaku, jeb arī ko citu, lai kādā skanīgā nosaukumā preperāts nebūtu nosaukts.
Tā ir miljardu vērta biznesa industrija, kas mērķtiecīgi dara cilvēkus slimus, un uz viņu rēķina iedzīvojas bagātībā.