Prāts un atplaukusi
sirds
“Tas ir pilnīgi
normāli, ja cilvēks vēlas kļūt pazīstams un populārs ārējā pasaulē. Ja vien kas
nāk un notiek dabīgā lietu kārtībā, tad nekas nav nepareizi. Tad viss notiek
pareizi.
Ir divu veidu darma (“pareizas” dzīvošanas veids). Viena ir
prāta darma, otra ir sirds darma.
Ja cilvēkam nav atplaukusi sirds, tad tas nozīmē, ka tas
darbojas prāta grožos un rāmjos. Kad cilvēks dzīvo prāta vadītu dzīvi, arī tad
tam jābūt patiesam pret sevi. Prāts riņķo un griežas ap sevi vien un Patībai
vajag izpausties.
Patībai patīk nauda, vārds un slava. Tas viss Patībai ir
ļoti dabīgi. Pats var pat upurēties un teikt – man nevajag naudu, man nevajag
slavu un atzīšanu. Arī tā ir Patības izpausme, jo tā cilvēks patiesībā izrāda
vēlmi, lai kāds viņu mīlētu un atzītu viņa labumu. Cilvēks dažkārt atsakās no
visa, un pats jūtas ļoti labi.
Vai nu cilvēks atsakās no naudas vai neatsakās, vai nu grib
atzinību un slavu vai negrib, tam nav nozīmes. Bet tas ir viens un tas pats.
Cilvēks var pēc tā tiekties vai atsacīties, tā vienalga ir Patības izpausme.
Līdz brīdim kamēr cilvēks funkcionē prāta vadībā, slavas un
vārda meklējumi tāpat arī atzīšana ir normāla lieta. Tikai tas ir jāatzīst.
Otri ir tie, kuru sirdis ir atplaukušas. Pavisam dabiski
viņos nav pieķeršanās. Un ne jau viņi to praktizē. Tas ir pavisam dabiski, jo
sirds ir atvērusies. Viņu patiesais stāvoklis ir apmierinātība un pieticība. Ne
jau tie ir mazāk spējīgi kaut ko izdarīt vai viņos ir mazāka motivācija. Viss,
ko tie dara, ir vērsts uz kādu lielāku mērķi, nevis Patības piepildīšanai.”
Šrī Bagavāns
