Zvaigznes diena jeb Trejkungu, Triju ķēniņu diena, Treikumdiena, to mēdz dēvēt arī par Zivju dienu un Pagānu svētdienu, Krustdienu (Krustaini), Kristīšanas dien...u, Atkrišku. Šobrīd to kalendāros redzam atzīmētu 6.janvārī.
Mūsdienās tā ir diena, kad daudzās mājās noslēdzas Ziemassvētku periods (un nākamā gada laika un notikumu pareģojumu fiksēšanas laiks), pēdējo reizi tiek iedegtas svecītes eglītē, lai pēc tam eglītes rotas noņemtu un eglīti pašu… nu, daži to izmetīs atkritumos kā jau daudz ko, kas kļuvis lieks un nevajadzīgs, daži citi sadedzinās vai nomizos un paglabās līdz vasarai puķuzirņu un pupiņu dobēm, vai pārvērtīs radošā celtniecības materiālā bērniem, vai kā citādi liks lietā, tādējādi pasakot paldies par kalpošanu vienā formā un dodot iespēju transformēties citā formā – siltumā un gaismā, atbalstā vai kādā citā veidā.
Senās tautas tradīcijas gadsimtu gaitā tikušas arvien ciešāk savītas un sajauktas kopā ar kristīgajām tradīcijām. Šis process notiek jau vismaz kopš 10.-11.gadsimta; piemēram, kā stāsta Dāņu Rimberta hronika, 1070.gadā Kurzemē tikusi uzcelta pirmā koka baznīca pēc Dānijas karaļa Svena Estridsona pamudinājuma.
Kristīgajā pasaulē Zvaigznes dienas svētku izcelsme ir saistīta ar kristīgo leģendu un bieži Zvaigznes dienas dievkalpojumu sprediķos tiek izmantots Mateja evaņģēlija 2.nodaļas 1.-12.pantu citāts ar stāstu par trim Austrumu gudrajiem, kuri tūliņ pēc Jēzus dzimšanas ieradušies sveikt jaundzimušo.
Par Zvaigznes dienu kā latviešu tautai svešiem svētkiem runā dažos avotos, piemēram, 1839.gada izdevumā “Latviešu draugs” rakstīts: “Pulki pa simtiem skrien šinī dienā uz svešām baznīcām, cits ar zāļu jeb puķu nastu, cits ar vaskiem un medu, cits ar sviestu pienu jeb sieru, cits ar labības saujiņu, cits vilnas kušķīti, cits ar sivēntiņu - un liek tos svešas valodas vārdiem iesvētīt, cerēdami, ka to svētība, mājā pārnesta, visu gadu tikšot uzglabāta.”
Tomēr ticējumos saglabājusies arī informācija, ka senči šo dienu izmantojuši savām vajadzībām, gan domājot par jauno ražu, gan par darbu, gan par precībām, gan lopiem, kukaiņiem, gariem un citām svarīgām lietām – šajā dienā nedrīkstot matus ķemmēt, tad utis būšot; nedrīkst arī skalus lauzt, tad klibošot gan paši, gan aitas; ja spīd saule tik ilgi, ka var apseglot zirgu, būšot labs sējas un arī siena laiks, kam mūsdienu ekvivalents varētu būt – ja saule spīd tik ilgi, kamēr auto uzsilst un logi notīrīti, tad vasarā būs jauks atvaļinājuma laiks
:)!
Iesim naktī ārā, skatīsimies debesīs un meklēsim zvaigznes – katrs savu iemeslu dēļ, vienalga, vai tas būtu ar nolūku saprast, vai būs labs ogu un ābolu gads (tāds būšot, ja Zvaigznes dienas naktī daudz zvaigžņu); sadzirdēt, no kuras puses precinieki brauks; pasapņot vienatnē, pabūt dabā kopā ar mīļajiem vai meklēt Savu Zvaigžņu Deķi - savai, savas ģimenes un dzimtas labklājībai un aizsardzībai.
Buŗ man buŗi, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostīt;
Bija manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
Sagatavoja Indra, facecbook.com/www.artemio.lv
Senās tautas tradīcijas gadsimtu gaitā tikušas arvien ciešāk savītas un sajauktas kopā ar kristīgajām tradīcijām. Šis process notiek jau vismaz kopš 10.-11.gadsimta; piemēram, kā stāsta Dāņu Rimberta hronika, 1070.gadā Kurzemē tikusi uzcelta pirmā koka baznīca pēc Dānijas karaļa Svena Estridsona pamudinājuma.
Kristīgajā pasaulē Zvaigznes dienas svētku izcelsme ir saistīta ar kristīgo leģendu un bieži Zvaigznes dienas dievkalpojumu sprediķos tiek izmantots Mateja evaņģēlija 2.nodaļas 1.-12.pantu citāts ar stāstu par trim Austrumu gudrajiem, kuri tūliņ pēc Jēzus dzimšanas ieradušies sveikt jaundzimušo.
Par Zvaigznes dienu kā latviešu tautai svešiem svētkiem runā dažos avotos, piemēram, 1839.gada izdevumā “Latviešu draugs” rakstīts: “Pulki pa simtiem skrien šinī dienā uz svešām baznīcām, cits ar zāļu jeb puķu nastu, cits ar vaskiem un medu, cits ar sviestu pienu jeb sieru, cits ar labības saujiņu, cits vilnas kušķīti, cits ar sivēntiņu - un liek tos svešas valodas vārdiem iesvētīt, cerēdami, ka to svētība, mājā pārnesta, visu gadu tikšot uzglabāta.”
Tomēr ticējumos saglabājusies arī informācija, ka senči šo dienu izmantojuši savām vajadzībām, gan domājot par jauno ražu, gan par darbu, gan par precībām, gan lopiem, kukaiņiem, gariem un citām svarīgām lietām – šajā dienā nedrīkstot matus ķemmēt, tad utis būšot; nedrīkst arī skalus lauzt, tad klibošot gan paši, gan aitas; ja spīd saule tik ilgi, ka var apseglot zirgu, būšot labs sējas un arī siena laiks, kam mūsdienu ekvivalents varētu būt – ja saule spīd tik ilgi, kamēr auto uzsilst un logi notīrīti, tad vasarā būs jauks atvaļinājuma laiks
:)!Iesim naktī ārā, skatīsimies debesīs un meklēsim zvaigznes – katrs savu iemeslu dēļ, vienalga, vai tas būtu ar nolūku saprast, vai būs labs ogu un ābolu gads (tāds būšot, ja Zvaigznes dienas naktī daudz zvaigžņu); sadzirdēt, no kuras puses precinieki brauks; pasapņot vienatnē, pabūt dabā kopā ar mīļajiem vai meklēt Savu Zvaigžņu Deķi - savai, savas ģimenes un dzimtas labklājībai un aizsardzībai.
Buŗ man buŗi, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostīt;
Bija manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
Sagatavoja Indra, facecbook.com/www.artemio.lv
