http://alare.lv/sarmite-krismane-ka-panemt-ziemassvetku-speku/
Sarmīte Krišmane:
Runājot par pašu sākumu – kādreiz taču cilvēki tāpat mīlēja, tāpat mira, tāpat šķīrās, darbi veicās un neveicās, veselība bojājās, bet psihologu nebija…
…Manās rokās pašlaik ir visaugstākās klases psihologs( rāda uz koka pagali – aut.)!
Tautasdziesmās tiek minēti trīs koku sugas – osis, kļava un ozols.Ja ozols ir svaigi zāģēts, tad tajā vēl var iegriezt, bet ja sauss, tad vairs nevar neko. Tā senos laikos šāds „psihologs”- krietns bluķēns – Veļu laikam beidzoties, tika nolikts stūrī vai pie krāsns redzamā vietā .
Vasarā, laikā , kad dūšīgi darbojamies, strādājam, sējam , ražu vācam, attiecības kārtojam, emocijas un nepateikti vārdi krājas mūsos, un pienāk laiks, kad no viņām jātiek vaļā.Un tā, jebkurš, kuram sakrājušās dusmas un citas negatīvas emocijas, aiziet pie bluķa un ievelk tur krietnu svītru…Tādejādi mūsu negatīvās emocijas tiek pārceltas un transformētas uz koku!
Tā vienā brīdī sapratu tautas dziesmu – „Ziemas svētki sabraukuši rakstītām kamanām, tekat, bērni lejiņā, velkat svētkus kalniņā…” Tas nozīmē to, ka pirms Ziemassvētkiem ir jau daudzi sagatavoti bluķēni, kuros ir ierakstīts raksts…Šis raksts tiek veidots no mūsu emocijām, kuras ir pārceltas uz bluķi! Savukārt vārdi ”tekat, bērni lejiņā” nozīmē noiet lejā, pie savas dvēselītes, tur, kur visvairāk sāp, un „velkam svētkus kalniņā”- tātad prieku ceļam uz augšu!
Apzināti rīkojamies, lai sevī sajustu prieku! Katrā tautas dziesmā ir dziļa jēga. Tādejādi katrs šāds bluķēns tika apstrādāts dažādos veidos ar dažādiem līdzekļiem. Visi varēja šim mērķim izmantot vienu bluķi, bet katrs varēja šīs darbības veikt arī ar savu personisku bluķi.
Bluķi pēc tam iesēja šņorē un vilka ap tām vietām, ap kurām saistījās kādas nepatikšanas. Apvelkot ap māju to trīs reizes, viss negatīvais transformējās šajā bluķī, cilvēkiem vēl papildus piedomājot. Kā būtiskāko momentu var minēt, ka tās „rakstītās kamanas nāk”- tas notiek pats par sevi un nekas nenotiek vardarbīgi! Viss notiek brīvi un vienkārši!
Saulgrieži ilgst trīs dienas – gan vasarā , gan ziemā, un tas ir enerģētiski visspēcīgakais laiks. Stiprāka laika mums priekš garīgajām lietām nav! Ziema šogad sākas 21. decembrī deviņos vakarā , un tieši saulstāvjos zemes enerģētika izmainās – zeme „elpo”- pa augšu nāk ārā, pa apakšu iet iekšā – tieši tāpat, kā cilvēkiem. Saulstāvjos, zemes griešanās laikā, ir brīdis, kad zeme rotē drusku lēnāk, iznāk, ka enerģija ir ļoti slīpa tajā laikā.
Tāpēc lielu uzmanību jāpievērš tieši domām šajā laikā – domājot negatīvas un sliktas domas, ticiet, nākamajā gadā tās piepildīsies! Ir fizikā tāds termins – noosfēra, filozofijā – „Akaši hronika”, kristīgajā ticībā – „Dieva grāmata”, latviešu ticībā – „Dieva vārti” , tas ir viens un tas pats…Šobrīd ir pierādīts, ka tā noosfēra atrodas dažu kilometru augstumā virs zemes, tas varētu būt kā jumtiņš virs mums – enerģētiski blīvāka teritorija, un visas domas, ko domājam, ierakstās tur kā lentā. Pēc tam notiek tāpat, kā ar lietu – iztvaiko no peļķes, lai nolītu tajā vietā kā pērkona negaiss…
Tāpat ir ar mūsu izrunātajiem vārdiem. Tāpēc ir svarīgi šajās dienās maksimāli daudz piedzīvot prieku! Bet to var izdarīt tikai tad, ja ir atlaistas bēdas un skumjas! Nekad nebūs otrādi! Cilvēks nevar būt priecīgs, ja viņa sirdi nospiež bēdas. Var, protams, tēlot un lēkāt, bet nekas nemainīsies, ja tas nebūs pa īstam…Lai tiktu pie jaunā un labā, vispirms ir jāatbrīvojas no vecā un nevajadzīgā.
Tāpēc ir svarīgi iztīrīt un uzkopt māju un viena no tīrīšanas metodēm ir ķekatās iešana. Kādreiz, ejot ķekatās, skatījās mājas stūros un pakšos – dažādu iemeslu dēļ – lai pārliecinātos par mājas saimnieces tīrību, kā arī ,lai noskatītu precību nolūkos, kura par sievu ņemama. Ķekatās ejot, svarīgi bija tā pārģērbties, lai neviens neatpazītu, jo to, ko nevarēja iedabūt bluķī, atstrādāja, esot starp cilvēkiem šajās reizēs. Lai ko arī ķekatas nejauku darītu un nepiedienīgi uzvestos, uz viņām nekad neapvainojās! Ķekatās iešana, tāpat kā bluķis, palīdzēja cilvēkam atbrīvoties no negatīvajām emocijām! Gan Jāņi, gan Ziemassvētki ir laiks, kad parādās cilvēks īstā daba. Jo vairāk saņemam labos vārdus, jo vairāk pār mums nolīst sidrabiņa lietutiņš…
Tikpat svarīgi , kā šajā laikā atbrīvoties no nevajadzīgām lietām, ir iztīrīt māju enerģētiski. To iespējams izdarīt, izkvēpinot māju ar vīraku- ņemot priežu un egļu sveķus vienādās attiecībās, vēlams tam izmantot sauskaltušu kadiķa koku.
Priežu un egļu sveķus drīkst ņem tikai tos, kurus daba pati devusi – vējš zaru nolauzis, mizgrauzis uzdarbojies, vai dzīvnieki, ragus laužot, sabojājuši koku.
Sveķus sakausē vienādās attiecībās uz dzīvas uguns metāla bundžā. Kad notiek mājas izkvēpināšana, vēlams palikt apakšā kādu trauciņu, jo sveķi ļoti pil. Telpu var izkvēpināt arī ar kadiķa zariņu, salviju, baziliku, viršiem, zāļu tējām.
Būtiski ir uztaisīt mājā caurvēju, kā teica šamanis, pie kā mācījos – „daudzus dēmonus nepazināti izvelkam no zemes ar savām domām, vajag viņus palaist vaļā.” Grīdu izmazgā, ūdenim pievienojot ēteriskās eļļas, var pievienot sāli. Pēc tam ūdeni izlej vietā, kur cilvēks parasti nestaigā.
Pēc telpas enerģētiskās tīrīšanas kārta latviskajām zīmēm, šeit būtu nepieciešams katram atrast un noskaidrot savu zīmi, atkarībā, kādā mēness fāzē, vietā un virzienā cilvēks dzimis. Kādreiz vienas dzimtas pārstāvji dzima vienā pirtiņā un visiem bija viena dzimšanas enerģētika un visai dzimtai derēja viena un tā pati zīme…Kā ieteicamās zīmes varu minēt auseklīti, jumi, ugunskrustu, Māras krusta krustu. Ieteicams būt uzmanīgiem, saliekot vairākas zīmes kopā.
Ziemassvētku vakara būtiska sastāvdaļa noteikti ir ēdiens – tas var būt pavisam vienkāršs, bet svarīgi ir ēst tieši deviņas reizes! Ēdienam ir jābūt vienkāršam un tādam, ar ko var padalīties ar citiem, tajā skaitā ķekatniekiem.
Mūsdienās apsveikumu starpnieka lomu pilnībā uzņēmies telefons, taču kādreiz bija citādi – svarīgi ir , sakot apsveikumu un novēlot labu, otram cilvēkam ieskatīties acīs. Apsveikuma saņēmējs gūst maksimāli daudz pozitīvu emociju, kuras savukārt var nodot nākamajam sveicamajam.
Svarīgi ir šajā laikā teikt maksimāli daudz labu vārdu un vēlēt laimes – gan pazīstamiem, gan ne tik pazīstamiem cilvēkiem.
Kad esam tikuši līdz bluķa dedzināšanai, protams, ar uguni ir jāsarunā, ka tās spēks tiks transformēts un pārvērsts pozitīvās emocijās. Skatoties ugunī, ar acīm, ar domām jāatlaiž visas bēdas, un, galvenais, jāpiedod…
Tad, kad tas ir izdarīts – Ziemassvētku laikā parasti spoži spīd zvaigznes – svarīgi ir paskatīties debesīs un ieraudzīt, ka tās zvaigznes tur ir! Vajag vienkārši paskatīties uz augšu un ieraudzīt zvaigznes!
Kad tas ir izdarīts, pienācis laiks radošās vizualizācijas plānam – vienkārši paņemiet rakstāmo un kādā klusā kaktiņā uz papīra lapas uzrakstiet visas vēlmes, kuras gribat, lai jaunajā gadā piepildās…
