Reiz dzīvoja kāds karalis, kuram bija septiņi dēli. Kādu dienu
tie devās zvejā un atgriezās ar septiņām zivīm. Tika izlemts zivis nolikt saulē
kaltēties. Bet viena no zivīm neparko nekalta.
Kad viņai jautāja, kāpēc tā nekaltējas, zivs atbildēja: “Mani
aizēno siena kaudze.”
Tad jautāja siena kaudzei, kāpēc tā aizēno sauli. Siena
kaudze atbildēja: “Tāpēc, ka govs mani neapēda.”
Kad jautāja govij, kāpēc tā neapēda siena kaudzi, tad govs
atbildēja: “Govju gans man neļāva to ēst.”
Tad devās pie govju gana un jautāja tam, kāpēc viņš neļāvis
govij ēst zāli. Gans atbildēja: “Mamma mani pašu nepabaroja.”
Kad jautāja gana mātei, kāpēc viņa nav dēlam devusi ēst, tad
māte atbildēja: “Mans jaunākais dēliņš ļoti raudāja.”
Tad jautāja mazajam puisēnam, kāpēc viņš tik ļoti raudājis.
Zēns atbildēja: “Man iekoda skudra.”
Kad jautāja skudrai, kāpēc tā kodusi puisēnam, tad skudra
atbildēja: “Tāpēc, ka zēns pirkstu ielika skudru pūznī.”
Tik daudzi faktori atbildīgi par vienas zivs neizkaltēšanos!!!
Vai esam aizdomājušies, ka jebkuru mūsu dzīves notikumu
ietekmē daudzi un dažādi faktori?
Un šos faktorus mēs nespējam ne ietekmēt, ne kontrolēt.
Un šos faktorus mēs nespējam ne ietekmēt, ne kontrolēt.
Viss visums ir iesaistīts katrā visvienkāršākajā darbībā un
notikumā...
Lai Dievišķa diena!
