Tu pildi savus ikdienas darba pienākumus. Tu dari to jau gadiem ilgi. Taču kādu dienu tu sāc just iekšēju neapmierinātību, motivācijas trūkumu, nomāktību, skumjas. Rodas spēcīga vēlme pamest darbu. Taču nevari to izdarīt kāda noteikta iemesla dēļ (vienam tā ir nauda, otram audzināšana, citam grūtības pieņemt atbildīgus lēmumus). Cik cilvēku, tik būs arī iemeslu palikt darbā. Bet svarīgākais ir nevis iemesls, kādēļ tu nevari pamest darbu, bet iemesls, kādēļ tevī ir radusies šāda neapmierinātības sajūta. Šis jautājums kļūst aktuāls brīdi, kad tu vairs nespēj koncentrēties uz darāmo, zūd vēlme celties no rītiem un iet uz darbu. Kad vakaros tu vairs nespēj laikus aiziet gulēt, jo negribas pazaudēt dienu, kas ir tik bezjēdzīgi pavadīta.
Ja diena bijusi pilna ar darbiem un notikumiem, kas piepildīti ar sirds siltumu un dvēseles mieru, tad to dienu mēs varam pavadīt ar prieku un gaidīt nākamo. Cik bieži tā notiek?

Dvēseles upe pret prāta mūri

Dzīves gaitā mēs iepazīstam un atklājam sevi. Tas neizbēgami rada pārmaiņas mūsu pasaules uztverē, ikdienas dzīvē, attieksmē un domāšanā. Pienāk mirklis, kad sevis iepazīšanas process ir akumulējis tika daudz jauna un neparasta par mums, ka notiek lūzums. Mēs sākam ieklausīties savā dvēselē. Šis mirklis parasti ir sāpīgs. Tu sadzirdi sevī divas balsis: viena ir tavs prāts, bet otra – dvēsele. Sākas nebeidzams dialogs un cīņa – kas ir pareizi un kas – nepareizi, ko es gribu un ko negribu.

Sievišķā un vīrišķā enerģija tevī: kāpēc jāmeklē iekšējais līdzsvars?
Foto: Privātais arhīvs

Mirklī, kad dvēsele vēlas pārmaiņas dzīvē, prāts ar savu dzelžaino loģiku nostājas pret jebkādām izmaiņām. Prāts ir kā cietoksnis, kas tavas dzīves laikā labi un stipri uzmūrēts. Tas ir kā spēcīga vīrišķa enerģija – taisna, spēcīga un nesatricināma. Taču mēs jau zinām, kāda ir daba, – ko cilvēks ir cēlis, to daba izlīdzinās. Upe vienmēr turpinās savu tecējumu un aiznesīs sev līdzi visus sārņus.
Dvēsele ir kā upe, kura gadiem turēta aizsprostā. Bet pienāk laiks, kad aizsprostā parādās sūce. Tas ir mirklis, kad upe sāk kļūt neapstādināma. Un vienu dienu tā izlaužas ārā ar lielu troksni un ļaujas savai sūtībai plūst. Tāpat ir ar dvēseli, tā agri vai vēlu dos par sevi ziņu un sāks runāt. Vai tu esi gatavs ieklausīties savā dvēselē? Apsolu vienu – šis ceļš ir grūts un garš. Taču, no otras puses, tas nesīs dzīvē tik daudz jaunu sajūtu, krāsu un notikumu, ka grūtuma sajūta lēnām pazudīs un sirdī iemājos miers.

Mēs dzīvojam bipolārā pasaulē

Mums ir pluss un mīnuss, melns un balts, auksts un karsts. Mums ir sievišķais un vīrišķais. Divas enerģijas, bez kurām nepastāv nekas uz šīs zemes. Sievišķā un vīrišķā enerģija mūsos vijas un mūs caurstrāvo ik mirkli.Taču katrā no mums šo enerģiju proporcijas un izpausmes ir dažādas. Sievietēm ir vairāk sievišķās un mazāk vīrišķās enerģijas. Savukārt vīrietim – otrādi. Ikviens no mums ir unikāls un esam nākuši uz šīs zemes ar savu individuālu misiju, tāpēc katram no mums šo enerģiju proporcija ir citāda un neatkārtojama.
Sievišķā un vīrišķā enerģija tevī: kāpēc jāmeklē iekšējais līdzsvars?
Foto: Privātais arhīvs
Iekšējais nemiers rodas tad, kad tu enerģijas savā dzīvē realizē neatbilstošā veidā. Pieņemsim, ka tu esi vīrietis un apkārtēja vide tev diktē būt par īstu veci, amatnieku un vīrieti ar zelta rokām. Taču tevī vairāk jeb aktīvāka ir sievišķā enerģija. Tas rada spriedzi. Ja tava sūtība kā vīrietim ir būt par aktieri vai mūziķi, bet tā vietā tu moki sevi direktora krēslā vai galdniecībā, tu ļoti smagi dari sev pāri.
Vai – sieviete, kura mantojusi pienākumu būt mājsaimniecei – tīrīt māju, gatavot ēst, gludināt, šūt un apkalpot vīru un bērnus –, patiesībā ir dzimusi reklāmas speciāliste, kalnā kāpēja vai sportiste. Ja viņa turpinās piespiest sevi būt par padevīgu mājsaimnieci, tad agri vai vēlu zaudēs jelkādu interesi par dzīvi. Viņa kļūs par mājas robotu. Ja reiz šī aktīvā vīrišķā enerģija ir dominējoša, tad jāļauj tai izpausties! Ja būsi gudra sieviete, tu spēsi būt vienlaikus arī mājsaimniece. Ja realizēsi savu vīrišķo potenciālu, tad daudz lielāks gandarījums būs pildīt savus sievas pienākumus. Un nebūs svarīgi, ko domā vīrs, bet gan – kā jūties tu pati!
Jo ātrāk apzināsies savu sievišķo un vīrišķo enerģiju, jo ātrāk varēsi izbaudīt pilnvērtīgu dzīvi.

Būtiskākā sevis iepazīšanas procesa sastāvdaļa ir vērošana

Dari to ikreiz, kad ir nemiers, stress, neapmierinātība utt. Vēro, kas ar tevi notiek. Pievērs uzmanību tam, kurā mirklī parādījās nemiers, kas to izraisīja, kā tu nomierinājies. Pirmkārt, ir jāapzinās, kas ar tevi notiek katrā konkrētā situācijā. Otrkārt, jāatrod iemesls, kas tieši tevī izraisa negatīvās reakcijas. Treškārt, jāatšķetina situācija līdz tam mirklim, kad šī reakcija tevī radās pirmoreiz.Piemēram, tev zūd darba spējas ikreiz, kad kāds uz tevi paaugstina balsi. Uzdod sev jautājumu – kā es šobrīd jūtos, kāpēc es tā jūtos, vai šī situācija ir objektīva, vai esmu kaut ko tādu izdarījis, lai uz mani paaugstinātu balsi? Tālāk būtu jāpievērš uzmanība tam, kad pirmo reizi radās šāda reakcija uz balss paaugstināšanu. Visdrīzāk, tas būs kāds konkrēts mirklis tavā dzīvē – skolā, pirmajā darbavietā, bērnībā. Iespējams, ka tavs tēvs ir bijis ļoti bargs un ikreiz skarbi uzbļāvis par slikti padarītu darbu. Iespējams, tieši tas ir radījis tevī mazvērtības un bezspēcības sajūtu, kas vijas cauri dzīvei. Ja vari to pieņemt kā notikušu faktu, tad vari mainīt savu reakciju uz balss paaugstināšanu. Un turpmāk, ja kāds darbā uzbļaus, jāatceras, ka darbspēju zudums ir ieprogrammēta reakcija no pagātnes. Tu esi lielisks un skaists, kāds esi. Tava jaunā reakcija būs smaids, ko velti nejaukajam bļāvējam.
Šādi – soli pa solim – tu varēsi mainīt savu reakciju uz notiekošo. Šādā veidā tu vari arī mainīt pats sevi, pieņemot sevi tādu, kāds patiesībā esi. Tu nedrīksti būt vardarbīgs pret sevi. Dvēseles jautājumos jābūt maigam, mīlošam un pacietīgam.

Atzīt sevī sievišķo, lai kļūtu vīrišķīgāks


Sievišķā un vīrišķā enerģija tevī: kāpēc jāmeklē iekšējais līdzsvars?
Foto: Privātais arhīvs

Šādu ceļu eju arī es. Reiz strādāju prestižā uzņēmumā, vadošā amatā. Dvēsele sāka saukt pēc palīdzības. Tā alka svaiga gaisa, brīvības, radošuma un dabas. Bet prāts cītīgi protestēja un apelēja pie veselā saprāta – turēties pie sabiedriskā stāvokļa, labas algas, dienesta automašīnas, stabilas dzīves, komandējumiem, atskaitēm, budžetiem utt. Mana veselība sāka pasliktināties. Es pieņēmu kardinālu lēmumu – iet prom no darba un sāk jaunu dzīvi. Kļuvu par aktieri, pasākumu vadītāju. Vēlāk apguvu skaņas masāžu un citas vērtīgas iemaņas. Manas šābrīža dzīves neatņemama sastāvdaļa ir nestabilitāte. Šādi dzīvot nav viegli, bet ļoti skaisti. Veselība uzlabojas, jūtu, ka realizēju sevi, un paveras jaunas perspektīvas. Manī ir attīstījusies jauna iemaņa – es ieklausos savā dvēselē un sekoju tai.Es atzinu pats sev, ka manī ir spēcīga sievišķā enerģija. Tas nebija viegli. Taču esmu iemācījies to pareizi izmantot – ieklausos cilvēkos, kad viņiem nepieciešams izrunāties, ļaujos radošam lidojumam visās tā izpausmēs, samīļoju savus draugus un smaidu no sirds visiem arī tad, kad vadu pasākumus un kāzas. Pateicoties tam, manī ir atbrīvojusies vieta, kur virpuļot vīrišķajai enerģijai. Esmu kļuvis atbildīgāks, saimnieciskāks un vīrišķīgāks.
Pašam ejot šo sevis iepazīšanas ceļu, radās ideja padalīties ar zināšanām, ko esmu smēlies un kas man ir bijušas noderīgas. Izveidojām vasaras nometni "Dvēseles zieds" kur pulcinām savus skolotājus un praktiķus. Šogad nometne notiks jau trešo reizi – no 2. līdz 5. augustam skaistā Vidzemes vietā – "Ķoņu dzirnavās". Dalīsimies zināšanās par enerģijām, harmoniju un iekšējo mieru. Jānis Vītols stāstīs par holodinamiku, zintnieks un šamanis Baltais Vējš – par sievišķo un vīrišķo enerģiju līdzsvaru un daudz ko citu.
Sevis iepazīšanas ceļš ir grūts, bet skaists. Ļoti svarīgi ir pieņemt lēmumu iet šo ceļu. Uzticoties savai dvēselei, laiku pa laikam rodas sajūta, ka pasaule tev nāk pretī un palīdz, ka visas šīs zemes cilvēki ir sadevušies rokās, lai atbalstītu tevi. Tikai ieklausies, uzticies un ej!