— Kāpēc jūs sakiet, ka mīlestība ir slimība?
— Es saku, ka mīlestība kļūst par slimību – vīrieša balss ieskanējās klusāk.
— Nu, labi. Kāpēc tā kļūst par slimību?
— Kā man jums to labāk paskaidrot….— vīrietis aizdomājās. — Atcerieties krievu pasakas, kuras beidzas ar vārdiem: “Es tajās kāzās biju, medalu dzēru…”
— Jā, protams.
— Kāds šķērslis tajās stāv galvenā varoņa priekšā?
— Nu, dažādi, — meitene saspringti centās koncentrēties. — Vienā Nemirstīgais Kaščejs, citā Pūķis Baisulis… vai kaut kāds cars-tirāns, ragana…
— Jūs uzskaitījāt šķēršļu simbolus, to mākslinieciskos veidolus. Bet kāda ir to dziļākā jēga?
— Es nezinu…
— Pasakā parasti galveno varoni sagaida pārdzimšana. Ārēji tā vienmēr notiek dažādi. Viņš, piemēram, bija cietsirdīgs un egoistisks, bet pasakas beigās kļuva labsirdīgs, uzmanīgs, maigs un atsaucīgs.
Dažkārt pārdzimšana ir acīmredzama. Piemēram. Ivans lec katlos ar aukstu vai verdošu ūdeni… Šķiet, viņam būtu jāaiziet bojā. Bet bojā iet tikai iepriekšējais Ivans – muļķis, bet piedzimst jaunais, īstais Ivans, Ivans-cara dēls.
Daudzās pasakās pārdzimšana tiek paradīta tēlaini. Galvenais varonis vai nu pārvēršas par kādu dzīvnieku, vai, gluži otrādi, gaida, kad pārvērtīsies atpakaļ par cilvēku. Un tas notiek ne tikai krievu pasakās. Līdzīgi sižeti redzēti visā pasaulē, pat reliģijās. Kaut vai, atceramies Ēģiptes dievu Ra vai Buddu, kuri pārdzimst savas apgaismības brīdī. Jēzus Kristus pārdzimst…
— Un, kāds tam sakars ar mīlestību? — varēja just, ka žurnāliste saspringst, viņa nenocietās un pārtrauca savu sarunu biedru.
— Mīlestība?… — vīrietis uz brīdi aizdomājās. — Tas ir kā nāve. Vai saprotiet? Cilvēks it kā zaudē, atdod sevi. Viņš it kā mirst, bet nenomirst. Viņš pārdzimst jaunai dzīvei. Mīlestība – tā ir nāves un augšāmcelšanās pieredze.
Autors: Anhels de Kuatjē
Tulkoja: Ginta FS
Paldies Līgai Šīronai par ieteikumu.
