Daudzi uzskata, ka mainīt savu dzīvi ir ļoti grūti vai praktiski neiespējami. Tomēr cilvēki, kuri ir pievērsušies savai garīgajai attīstībai, uzskata, ka tas ir viņu spēkos. Viņi apzinās, ka paši veido savu realitāti. Patiešām, viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem.
Viss, kas ir nepieciešams, lai dzīvē sāktos labvēlīgas izmaiņas, ir liela vēlme darīt to labāku, regulāri izmantojot garīgās attīstības instrumentus. Nu, un protams – to visu arī apstiprināt ar konkrētām darbībām. Šajā rakstā mēs padalīsimies ar vienkāršām praksēm, kuras rekomendē Ekharts Tolle savā grāmatā “Jauna pasaule”.
Tās palīdzēs jums uzlabot veselību, atbrīvoties no nemiera un kaitīgiem ieradumiem. Pielietojot tās savā ikdienas dzīvē, jūs iegūsiet iekšēju harmoniju, mieru, pārliecību par sevi, iemācīsieties ieklausīties savā ķermenī un paaugstināsiet savu apzinātības līmeni.
1. Iekšējā ķermeņa sajušana
Liela daļa cilvēku sevi identificē ar ķermeni. Ķermenis – tas esmu es. Garīgi pamodušies cilvēki zina, ka viņi nav ķermenis, bet dvēsele, kura dzīvo ķermenī. Taču tikai nedaudzi no viņiem to apzinās visu laiku, ik sekundi.
Bieži vien cilvēki ir neapmierināti ar savu ķermeni. Viņi nav mierā ar savu svaru, deguna lielumu, acu vai ādas krāsu. Reizēm cilvēki ķermeni noliedz pilnībā, izvairās uz sevi skatīties spogulī. Tas nav svarīgi, kā jūsu ķermenis izskatās no ārpuses, aiz ārējās formas slēpjas piesātināts un dzīvs enerģētiskais lauks.
Lai izietu ārpus ķermeņa robežām un saprastu, ka jūs neesat ķermenis, ir tajā jāieiet. Šī prakse ļauj pieņemt un iemīlēt savu ķermeni, izveidot ar to kontaktu. Pateicoties šai praksei, jūs iemācīsieties apzinātību un atrašanos šajā brīdī.
Iekšējā ķermeņa sajušanas prakse
Pildiet šo praksi ar aizvērtām acīm. Tikko sajutīsiet ķermeni, atveriet acis un koncentrējieties uz sajūtām ķermenī.
- Trīs reizes dziļi ieelpojiet un izelpojiet.
- Pamēģiniet sajust praktiski nemanāmo dzīvības sajūtu, kura strāvo un izlīst pa visu ķermeni. Sajūtiet savu ķermeni no iekšpuses.
- Pamēģiniet sajust atsevišķas sava ķermeņa daļas. Sajūtiet roku falangas, tad visu roku kopumā, pēdas un kājas.
- Pamazām šajā procesā pievienojiet pārējās ķermeņa daļas: vēderu, krūtis, kaklu, galvu. Dariet to tik ilgi, kamēr sākat apzināties iekšējo ķermeni kā vienotu dzīvības sajūtu.
Izstrādājiet ieradumu sajust iekšējo ķermeni jebkādos apstākļos.
2. Pārpilnības sajūta
Daudzi sūdzas, ka pret viņiem izturas ne pārāk labi: “Mani neciena, man nepievērš uzmanību, mani nepaslavē, nepasakās, neatzīst. Ar mani nerēķinās”.
Bet, ja pret viņiem kāds izturas labi, viņi tajā saskata kādu slēptu motivāciju un domā: “Apkārtējie grib ar mani manipulēt, grib mani izmantot. Mani neviens nemīl.”
Viņi sevi uzskata par “vajadzību pilno mazo “es””, kā vajadzības nekad netiek apmierinātas. Šī ir galvenā sevis uztveres kļūda, un tā izsauc funkcionālus traucējumus visā, kas saistīts ar šo cilvēku attiecībām.
Šie cilvēki ir pārliecināti, ka viņiem nav, ko dot, un ka pasaule vai apkārtējie atsaka viņiem tajā, pēc kā viņiem ir vajadzība.
Ja doma par kaut kā trūkumu – vai tā ir nauda, atzinība vai mīlestība – ir kļuvusi par daļu no tā, kas pēc jūsu domām esat, jūs vienmēr izjutīsiet trūkumu.
Tā vietā, lai jūs izjustu pateicību par to labo, kas jau ir jūsu dzīvē, jūs redzat tikai trūkumu.
Patiesībā, ja jūs uzskatāt, ka pasaule jums atsaka, tas nozīmē, ka JŪS atsakāt pasaulei tāpēc, ka dziļi sevī jūs sevi uzskatāt par mazu bērnu, kuram nav nekā, ko dot.
Jums var arī nekas nepiederēt, lai jūs sajustu, ka esat pārticis, kaut gan, ja jūs visu laiku jutīsieties, ka dzīvojat pārpilnībā, lietas gandrīz vai obligāti pie jums nonāks. Pārpilnība atnāk tikai pie tiem, kam tā jau ir. Tas šķiet gandrīz netaisni, bet tā tas ir. Gan pārpilnība, gan trūkums – tie ir iekšējie stāvokļi, kas izpaužas jūsu realitātē.
Praktizējiet pārpilnību
Tad, kad jums šķiet, ka cilvēki atsaka jums – uzsklavā, augstā novērtējumā, palīdzībā, mīlošās rūpēs utt., – sniedziet viņiem to.
Jums tā nav?
Tad vienkārši darbojieties tā, it kā jums tas piederētu, un tas atnāks.
Drīz pēc tam, kad sāksiet atdot, jūs sāksiet saņemt. Nav iespējams saņemt to, ko jūs neatdodat.
Veiciet šo praksi divu nedēļu garumā un pavērojiet, kā tas mainīs jūsu dzīvi.
3. Prakse “Neatbildi pāri darītājam”
Tas vienmēr liek būt piesardzīgam un vienmēr būt gatavībā aizsargāt sevi no visa, ko uzskata par vērstu pret viņa vājajām vietām.
Ja kāds man pārmet vai kritizē, ego tajā saskata mēģinājumu viņu mazināt un tajā pašā brīdī cenšas atgriezt savu pašizjūtu iepriekšējā līmenī, kam tiek ņemta palīgā pašattaisnošanās, pašaizsardzība vai nosodījums.
Viņam nav svarīgi, vai otram ir taisnība vai nav. Viņu vairāk interesē pašsaglabāšanās, nekā patiesība. Ar jaudīgu garīgo praksi ego parādīšanās brīžos jūs mēģināsiet apzināti ļaut tam atslābināties un necensties to atjaunināt.
Neatbildiet pāridarītājam
Brīdī, kad tiek aizskarts jūsu ego, centieties apzināti ļaut tam atslābt un necentieties to atjaunot.
Piemēram, kad kāds jums pārmet, kritizē vai apsaukā, jūs tā vietā, lai to attiecinātu uz sevi vai tajā pašā brīdī sāktu aizstāvēties, nedariet neko.
Atļaujiet savam “es tēlam” palikt mazam vai atslābušam un ļoti uzmanīgi izturieties pret iekšējām sajūtām.
Dažas seundes jūs jutīsiet nelielu diskomfortu, it kā jūs būtu kļuvis izmēros mazāks. Patiesībā jūs kļūstat plašāks.
Pieļaujot to, ka jūs tiekat samazināts, jūs paplašināt savu lauku, veidojot telpu tam, lai pirmajā plānā nostādītu Būtību.
Tad jūsu patiesais spēks, tas, kas jūs esat aiz formas robežām, var iemirdzēties cauri acīmredzami atslābinātajai fomai.
Protams, ka tas nenozīmē to, ka jūs speciāli lūdzat citus aizvainot vai lamāt jūs vai kļūstat par neapzinīgu cilvēku upuri. Reizēm var gadīties, ka kādam nepieciešams atbildēt pilnīgi konkrētos izteicienos. Tad, kad jūsu vārdos nav nekāda egotipiska vajadzība aizstāvēties, tad aiz tiem stāv spēks, un nevis reaktīva nepieciešamība.
Tas, ko Ego uzskata par vājumu, patiesībā ir vienīgais patiesais spēks.
4. Apzināties sevi apzinošos
Iekšējās telpas atrašanas veids – apzinieties sevi apzinošos. Kāds labums no šādas prakses? Jūs apstādināt domu straumi, ieskatāties dziļi sevī un nodibināt kontaktu ar savu augstāko aspektu.
Izrunājiet vai nodomājiet: “Es Esmu”, un neko vairāk tam nepievienojiet. Apzinieties mieru, kas seko tūlīt aiz šī “Es Esmu”. Sajūtiet savu klātesamību, atkailināto, nepiesegto, neapģērbto eksistenci.
Ne jaunībai, ne vecumam, ne bagātībai, ne nabadzībai, ne sliktajam, ne labajam, ne jebkam citam ar to nav nekāda sakara. Tā ir visu radību un formu dzimšanas telpa.
5. Kā sajust nosvērtību un mieru
Šī prakse palīdzēs cilvēkiem, kas cieš no uzmācīgām domām, visu laiku ir nemierā.
Jūs iemācīsieties samazināt ātrumu, nomierināt savu prātu. Praktizējot šo vingrinājumu regulāri, jūs pakāpeniski atteiksieties no vērtējošiem spriedumiem “labs-slikts”, un tas paplašinās jūsu apziņu.
Izpildīt to var jebkurā ērtā laikā, piemēram, kad jūs sēžat rindā pie ārsta vai kādā valsts iestādē.
Kā sajust nosvērtību
Izvēlieties kādu priekšmetu savā tuvumā – pildspalvu, krēslu, krūzīti, augu – un izpētiet to vizuāli.
Sāciet skatīties uz to ar lielu interesi, gandrīz vai ar ziņkāri.
Izvairieties no priekšmetiem, kuri izsauc spēcīgas personiskas asociācijas un kuri atgādina par pagātni – tie stimulēs domu rašanos.
Atbrīvojieties no sasprindzinājuma, esiet vērīgs, atslābinieties.
Visu uzmanību veltiet priekšmetam, katrai tā detaļai.
Ja rodas domas, nesekojiet tām. Jūs neinteresē domas, bet uztveres fakts pats par sevi.
Vai jūs spējat atdalīt domāšanu no uztveres?
Vai jūs spējat skatīties bez balss galvā, kura komentē, izsaka spriedumus, kura salīdzina vai cenšas kaut ko izprast vai uzminēt?
Tagad ieklausieties skaņās. Klausieties tajās tāpat, kā jūs skatījāties uz apkārtējiem priekšmetiem.
Kādas no skaņām var būt dabiskas (ūdens, vēja troksnis, putnu balsis), citas – cilvēka radītas. Vienas var būt patīkamas, bet citas ne.
Nedaliet tās labās vai sliktās. Atļaujiet katrai skaņai būt tādai, kāda tā ir, neinterpretējiet.
Šeit būtības atslēga ir atslābināta un vērīga uzmanība.
Ja jūs skatāties un klausāties šādā veidā, tad jūs varat sākt apzināties smalko un pašā sākumā gandrīz netveramo nosvērtības un miera sajūtu.
6. Savas elpošanas apzināšanās
Apzinieties savu elpošanu. Ievērojiet savas sajūtas elpošanas laikā. Sajūtiet, kā gaiss ieplūst un izplūst no jūsu ķermeņa. Ievērojiet, kā krūtis un vēders ieelpošanas un izelpošanas laikā viegli paplašinās un pēc tam sakļaujas.
Lai radītu kaut kādu telpu tam, kur līdz tam bija nepārtraukta domu plūsma, pilnīgi pietiek ar vienu ieelpas-izelpas ciklu. Viens apzināts elpošanas cikls, kas tiek veikts daudzas reizes dienā – tas ir brīnišķīgs līdzeklis, lai savā dzīvē radītu telpu.
Elpošana notiek pati no sevis. Viss, kas jums jādara, – tas ir jāvēro, kā tā norisinās. Bet tam nav jānotiek ar sasprindzinājumu vai piepūli.
Pavērojiet īso pauzi, īpašo miera punktu starp ieelpu un izelpu, pirms nākamās ieelpas.
Daudziem cilvēkiem elpošana ir nedabiski virspusēja. Jo vairāk jūs apzināties elpošanu, jo dabiski lielāku dziļumu tā iegūs. Tā sāk atjaunoties pati no sevis.
Elpošanas apzināšanās atgriež jūs šajā brīdī – tā ir atslēga visai iekšējai transformācijai. Apzinoties elpošanu, jūs pilnībā esat klātesošs.
Jūs pamanīsiet, ka nespējat vienlaicīgi domāt un apzināties elpošanu. Elpošanas apzināšanās apstādina prātu.
7. Atbrīvošanās no kaitīgiem ieradumiem
Sen iesakņojušos piespiedu uzvedības stereoptipus var nosaukt par atkarību (adikciju) no kaut kāda enerģētiskā lauka, kurš dzīvo jūsos pseidobūtības vai pseidopersonības izskatā, un kurš ik pa laikam pārņem jūs pilnībā.
Tas pārņem pat jūsu prātu un balsi galvā, tad kļūstot par adikcijas balsi.
Ja jums ir uzmācīgi uzvedības stereotipi, piemēram, smēķēšana, pārēšanās, iedzeršana, televizora skatīšanās, atkarība no interneta vai vēl kaut kā, tad, lūk, ko jūs varat izdarīt:
Atbrīvošanās no kaitīgiem ieradumiem
Kad jūs pamanāt sevī apsēstību ar kādu vēlmi, apstājieties un apzināti veiciet trīs ieelpas un izelpas. Tas pamodina apzināšanos.
Dažu minūšu laikā apzinieties šo pamodušos apsēstību kā enerģētisko lauku sevī.
Apzināti sajūtiet savu vajadzību fiziski norīt vai ar prātu lietot noteiktas lietas, vai arī cenšanos veikt darbību, lai realizētu šo uzmācīgo vēlmi vai uzvedības stereotipu.
Veiciet vēl dažas apzinātas ieelpas un izelpas.
Pēc tam jūs sajutīsiet, ka uzmācīgā vēlme ir uz kādu laiku pazudusi.
Vai arī ka tā vēl joprojām ir spēcīgāka par jums, un jūs nespējat ar to tikt galā nekā citādi kā dodot sev iespēju atkal to realizēt.
Padariet šo adikciju par savas apzināšanās prakses sastāvdaļu, kā tas aprakstīts iepriekš.
Proporcionāli apziņas izaugsmei adiktīvie uzvedības stereotipi pamazām atslābs un galu galā izšķīdīs.
Atcerieies, ka noķert katru domu, kura ir mērķēta uz adiktīvās uzvedības attaisnošanu, vajag uzreiz, kā tā ienāk jūsu galvā.
Pajautājiet sev: “Kas tur runā?” Un pamaniet, ka tur runā adikcija. Kamēr jūs būsiet klātesošs kā sava prāta novērotājs, iespēja, ka tai izdosies jūs apmānīt un likt izdarīt to, ko tā vēlas, kļūs arvien niecīgāka.
8. Prakase “Pazaudē sevi, lai atrastu”
Tad, kad jūs pārstāsiet pievērst īpašu nozīmi tam, kas jūs esat fomas līmenī, tad tas, kas jūs esat aiz tās robežām, atklājas daudz pilnīgāk. Samazinoties jūs kļūstat lielāks. Ego šķitīs, ka šādā veidā jūs sevi it kā zaudējat, bet patiesībā būs noticis tieši otrādi.
Lūk, pāris variantu, ar kuru palīdzību cilvēki neapzināti cenšas pasvītrot savu identificēšanos ar formu. Ja jūs esat pietiekoši uzmanīgi, tad spēsiet atklāt dažus no šiem uzvedības stereotipiem arī sevī:
- Jūs pieprasāt atzinību par savu darbu un dusmojaties vai uztraucaties, ja to nesaņemat;
- Cenšaties piesaistīt otra cilvēka uzmanību, stāstot par savām problēmām, izklāstot savu slimības vēsturi vai rīkojot skandālus;
- Izsakat savu viedokli, kuru neviens nejautā, un kurš nekādi neietekmē situāciju;
- Vairāk koncentrējaties uz to, kā labāk izskatīties cita cilvēka acīs, nevis uz viņu pašu, tas nozīmē, izmantojat apkārtējos ar mērķi iegūt egotipisku atspulgu vai stiprināt savu ego;
- Cenšaties atstāt iespaidu, demonstrējot savu īpašumu, zināšanas, labu ārieni, stāvokli, fizisko spēku utt.
- Uzpūšat savu ego, izmantojot dusmas un uzstājoties pret kaut ko vai pret kādu;
- Sacīto uztverat personiski, apvainojaties, sevi uzskatāt par pareizo, bet pārējos – par nepareizajiem, mentāli vai verbāli izsakot nepamatotu un nekam nevajadzīgu neapmierinātību;
- Vēlaties būt ievērots vai izskatīties svarīgs.
*
Ja jūs sevī atklāsiet līdzīgus stereotipus, veiciet eksperimentu.
Izmēģiniet, kā jūs to sajūtat, un kas notiek, kad jūs ignorējat šo stereotipu.
Vienkārši atmetiet to un paskatieties, kas notiks.
Tas ir vēl viens apzinātības ģenerēšanas līdzeklis. Pārstājot savai uz formu orientētajai personai piešķirt īpašu nozīmi, jūs atklāsiet milzīgu spēku, kas pasaulē ieplūst caur jums.
9. Atmodināta darīšana
Atmodināta darīšana – tā ir jūsu ārējā mērķa (tā, ko jūs darāt) saskaņotība ar iekšējo mērķi (atmošanos un atrašanos atmošanās stāvoklī).
Ar atmodinātas darīšanas palīdzību jūs saplūstat vienā veselumā ar Visuma ārējo mērķi. Caur jums apziņa ieplūst pasaulē. Tā ieplūst jūsu domās un piepilda tās ar iedvesmu. Tā ieplūst jūsu darbos, vada un iedvesmo tos.
Ir trīs ceļi, pa kuriem apziņa var ieplūst tajā, ko jūs darāt, un tādējādi caur jums ienākt pasaulē – tā ir pieņemšana, labsajūta un entuziasms. Katrs pats par sevi tie norāda uz noteiktu apziņas vibrācijas frekvenci. Ja jūs neatrodaties vai nu pieņemšanas stāvoklī, vai negūstat baudu, vai nerodat entuziasmu, ieskatieties dziļāk, un jūs ieraudzīsiet, ka radāt ciešanas sev un citiem.
Atmodināta darīšana
Etalona stāvokļi/jūtas rindojas viens aiz otra dienas laikā.
Katrs no tiem atbilst noteiktam situācijas tipam.
Pieņemšana
Ja jūs nespējat saņemt baudu no savas nodarbes, tad vismaz galējā situācijā varat pieņemt to, ka jums ar to ir jānodarbojas.
Pieņemšana nozīmē to, ka to pieprasa konkrētā situācija, konkrētais brīdis, un tāpēc es tam esmu gatavs.
Bauda
Kad jūs no savas darbības saņemat īstu baudu, tad miers, kas seko šai darbībai ļaušanās stāvoklī pārvēršas par vitalitātes sajūtu.
Ja par savas dzīves centru jūs izvēlaties šo brīdi un nevis pagātni vai nākotni, tad jūsu spēja gūt baudu no tā, ar ko jūs nodarbojaties, un līdz ar to arī jūsu dzīves kvalitāte pieaug neticamā veidā.
Entuziasms
Entuziasms nozīmē to, ka tajā, ar ko jūs nodarbojaties, jau pastāv dziļš gandarījums, un tagad tam klāt vēl nāk tāds komponents kā mērķis vai redzējums, pie kura īstenošanas jūs strādājat.
Kad pie baudas no tā, ar ko jūs nodarbojaties, vēl klāt nāk mērķis, tad enerģētiskais lauks jeb vibrācijas frekvence mainās.
Baudai klāt nāk noteikta kvalitāte (īpašība), kuru var nosaukt par strukturālu sasprindzinājumu vai elastību, un tādā veidā bauda pārvēršas par entuziasmu.
***
Visas šīs prakses ir vērstas uz to, lai iepazīstu savu patieso es – to, kas jūs esat patiesībā. Tās ļauj atklāt visas ego lamatas, kurās mēs iekrītam katru dienu, un izdarīt izvēli – ņemt dzīvi savās rokās, un nevis iet nemierīgā prāta pavadā.
* Avots: www.rosa-tv.com
* No angļu valodas tulkoja Ingūna Paupe
* Korektore: Liene Lāce
