Dzīve ir spēle
“Cilvēks varētu priecāties par šo dzīvi un tad gluži
vienkārši aiziet prom no šīs pasaules. Jo dzīve ir spēle. Bet cilvēks to uzņem
ļoti nopietni. Viss notiekošais būtu jāuztver kā spēle. Jo viss ir pārejošs. Pavisam
drīz visam pienāk gals, nekas nav pastāvīgs. Tāds ir visuma likums, un cilvēks
nevar apstādināt šo likumu.
Tāpēc cilvēkam ir jāpieņem. Ja sāk pieņemt, tad sāk patikt arī dzīve. Tad cilvēks to spēlē. Un dzīve ir saviļņojums, trilleris. Viss galu galā līdzinās sīpolam. Ja lobām sīpolu, tad pašās beigās nekas nepaliek.
Tāpēc cilvēkam ir jāpieņem. Ja sāk pieņemt, tad sāk patikt arī dzīve. Tad cilvēks to spēlē. Un dzīve ir saviļņojums, trilleris. Viss galu galā līdzinās sīpolam. Ja lobām sīpolu, tad pašās beigās nekas nepaliek.
Līdzīgi, ja turpinām lobīt dzīves pieredzi, apziņu, Dievu
vai jebko citu, tad beigās jūtam, ka ir nekas cits kā tikai klusums. Dzīve ir
mistērija, kas ir jāizdzīvo, nevis mīklu atrisināšana vai saprašana. Viss sākas
no klusuma un atgriežas šajā klusumā.
Arī cilvēks saplūdīs ar klusumu, no kura sākumā nācis.”
Arī cilvēks saplūdīs ar klusumu, no kura sākumā nācis.”
Šrī Bagavāns
Facebook SAULES TEMPLIS
