Somija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kura atbrīvosies no visiem mācību priekšmetiem!
Somijas izglītības sistēma ir viena no labākajām pasaulē. Starptautiskajo...s reitingos tā vienmēr ir augšpusē. Lai kā arī būtu, Somijas izglītības speciālisti nesēžu uz saviem lauriem, viņi gatavojas īstai revolūcijai savā skolu sistēmā.
Somu izglītības sistēmas pārstāvji vēlas izņemt skolu priekšmetus no skolēna kopējās mācību pieredzes. Vairs nebūs tādas stundas kā fizika, matemātika, literatūra, vēsture, vai ģeogrāfija.
Somijas izglītības sistēma ir viena no labākajām pasaulē. Starptautiskajo...s reitingos tā vienmēr ir augšpusē. Lai kā arī būtu, Somijas izglītības speciālisti nesēžu uz saviem lauriem, viņi gatavojas īstai revolūcijai savā skolu sistēmā.
Somu izglītības sistēmas pārstāvji vēlas izņemt skolu priekšmetus no skolēna kopējās mācību pieredzes. Vairs nebūs tādas stundas kā fizika, matemātika, literatūra, vēsture, vai ģeogrāfija.
Izglītības nodaļas vadītājs Marjo Kyllonen, skaidro izmaiņas:
“Ir skolas, kuras joprojām māca pēc vecās metodes, kas bija lietderīga 1900 gadu sākumā, bet šobrīd vajadzības nav tās pašas un mums ir nepieciešams kas jauns, kas iederas mūsu gadsimtā.”
Individuālu priekšmetu vietā skolēni mācīsies notikumus, fenomenus kā tādus starpdisciplionārā formātā. Piemēram, Otrais Pasaules karš tiks mācīts no vēstures, ģeogrāfijas un matemātikas perspektīvas, un izejot mācību stundu “darbs kafejnīcā”, skolēni uzzinās uzreiz visu, kas attiecas gan uz angļu valodu, gan ekonomiku, gan komunikācijas prasmēm.
Sistēma tiks likta priekšā vecākajiem skolēniem, sākot no sešpadsmit gadu vecumu. Galvenā ideja ir tajā, ka skolēni varēs priekš sevis izvēlēties, ko viņi vēlas apgūt, paturot prātā savas nākotnes ambīcijas, un spējas. Šādā veidā nevienam nebūs jāmācās vesels fizikas, ķīmijas kurss, nemitīgi domājot: ”Kam man to vajag?”.
Tradicionālās skolēna-skolotajā attiecības mainīsies. Skolēni vairs nesēdēs pie skolas sola un negaidīs, kad kāds tos izsauks atbildēt. Tā vietā skolēni strādās kopā mazās grupās un diskutēs par problēmu.
Somu izglītības sistēma mudinās uz kolektīvo darbu, tāpēc izmaiņas skars arī skolotājus. Skolu reforma prasīs dažādu priekšmetu skolotāju sadarbību. Ap 70% skolotāju Helsinkos jau gatavojas darbam ar jauno sistēmu un gatavo informāciju iesniegšanai, rezultātā skolotāji saņems algas pielikumu. Izmaiņas ir plānots pabeigt 2020. gadā.
2015. gadā arī Helsus festivālā tika uzsākta diskusija par skolu, bērna attīstību un mācību procesu. Toreiz uz Helsus festivālu tikām aicinājuši André Stern. Andre ir interesanta pieredze – proti, viņš nekad nav apmeklējis skolu. Andre minēja, ka pasaulē ir interesanta lieta, attīstība noris visos virzienos un ļoti strauji, tikai, ja runa ir par izglītību, mēs tālāk par simts gadus veco Valdorfpedagoģiju nespējam tikt un to pašu pieņemam ar lielām grūtībām.
Latvijā ir pedagogi, kuri jau sen runā par starpdisciplionāru pieeju, ir izstrādājuši neskaitāmus starpdisciplionārus modeļus skolēnu apmācībām un pasniedz matemātiku, reizē mācot angļu valodu, mūziku un fiziku. Viena no šādām personībām ir šarmantā Prof. Karine Oganisjana , kura ir ieguldījusi ļoti daudz darba, veikusi daudz pētījumus tieši par starpdisciplionāru apmācību sistēmu, izstrādājusi apmācību modeļus kā skolēniem, tā pedagogiem.
“Ir skolas, kuras joprojām māca pēc vecās metodes, kas bija lietderīga 1900 gadu sākumā, bet šobrīd vajadzības nav tās pašas un mums ir nepieciešams kas jauns, kas iederas mūsu gadsimtā.”
Individuālu priekšmetu vietā skolēni mācīsies notikumus, fenomenus kā tādus starpdisciplionārā formātā. Piemēram, Otrais Pasaules karš tiks mācīts no vēstures, ģeogrāfijas un matemātikas perspektīvas, un izejot mācību stundu “darbs kafejnīcā”, skolēni uzzinās uzreiz visu, kas attiecas gan uz angļu valodu, gan ekonomiku, gan komunikācijas prasmēm.
Sistēma tiks likta priekšā vecākajiem skolēniem, sākot no sešpadsmit gadu vecumu. Galvenā ideja ir tajā, ka skolēni varēs priekš sevis izvēlēties, ko viņi vēlas apgūt, paturot prātā savas nākotnes ambīcijas, un spējas. Šādā veidā nevienam nebūs jāmācās vesels fizikas, ķīmijas kurss, nemitīgi domājot: ”Kam man to vajag?”.
Tradicionālās skolēna-skolotajā attiecības mainīsies. Skolēni vairs nesēdēs pie skolas sola un negaidīs, kad kāds tos izsauks atbildēt. Tā vietā skolēni strādās kopā mazās grupās un diskutēs par problēmu.
Somu izglītības sistēma mudinās uz kolektīvo darbu, tāpēc izmaiņas skars arī skolotājus. Skolu reforma prasīs dažādu priekšmetu skolotāju sadarbību. Ap 70% skolotāju Helsinkos jau gatavojas darbam ar jauno sistēmu un gatavo informāciju iesniegšanai, rezultātā skolotāji saņems algas pielikumu. Izmaiņas ir plānots pabeigt 2020. gadā.
2015. gadā arī Helsus festivālā tika uzsākta diskusija par skolu, bērna attīstību un mācību procesu. Toreiz uz Helsus festivālu tikām aicinājuši André Stern. Andre ir interesanta pieredze – proti, viņš nekad nav apmeklējis skolu. Andre minēja, ka pasaulē ir interesanta lieta, attīstība noris visos virzienos un ļoti strauji, tikai, ja runa ir par izglītību, mēs tālāk par simts gadus veco Valdorfpedagoģiju nespējam tikt un to pašu pieņemam ar lielām grūtībām.
Latvijā ir pedagogi, kuri jau sen runā par starpdisciplionāru pieeju, ir izstrādājuši neskaitāmus starpdisciplionārus modeļus skolēnu apmācībām un pasniedz matemātiku, reizē mācot angļu valodu, mūziku un fiziku. Viena no šādām personībām ir šarmantā Prof. Karine Oganisjana , kura ir ieguldījusi ļoti daudz darba, veikusi daudz pētījumus tieši par starpdisciplionāru apmācību sistēmu, izstrādājusi apmācību modeļus kā skolēniem, tā pedagogiem.
