Apmeklēsim Krustu kalnu,
pabūsim Kauņā un
iepazīsim ar Lietuvas lepnuma – mākslinieka
un teozofa Čurļoņa – muzeju.
Viena no
iecienītākajām Lietuvas svētceļojumu vietām ir Krustu kalns, kurā atrodas
vairāk kā 50000 krustu. Pirmo reizi krusti pieminēti jau 1850. gadā. Vietējie
iedzīvotāji šo kalnu izsenis saukuši par Lūgšanu, Pils vai Svēto kalnu un
uzskatījuši to par svētu vietu. Ceļojumā varat ņemt līdzi savu krustu un to
nolikt Krusta kalnā. Krustā varat ielikt savas dzīves lielu „smagumu” vai kvēlu
vēlēšanos vai lūgumu.
Ceļojuma galamērķis ir Kauņa,
kurā noteikti pabūsim Čurļoņa muzejā. Lietuviešu rakstnieks Eduards Mieželaitis
teicis, ka M.K..Čurļoņa (1875-1911) gleznas ir skatiens no visaugstākajiem
kalniem lejup uz cilvēka noieto ceļu un nākamajiem ceļiem, un neaizsniegtiem
augstumiem un mums sava ikdiena jābombardē ar sapņiem. Ar Čurļoni. Ar visiem
citiem sapņotājiem. Čurļonis savu mākslu mēģina saistīt ar kosmosu, ar visumu
(arī astronomiju un ģeoloģiju, filozofiju un pasaules literatūru). Sapņodams
par brīvu un skaistu mākslas kosmosu, viņš vienlaikus centies būt „lietuvisks”,
par ko liecina gleznu dzintara nokrāsas – zaļgans, dzeltenīgs, dūmakains,
rūsgans, iesārts. Čurļonis savus darbus gleznoja, izmantojot mūzikas
terminoloģiju: sonātes, prelūdijas, fūgas. Darbos ir ietverta dziļa simboliska
nozīme. Saules sonāte, pavasara sonāte, jūras sonāte, vasaras sonāte, piramīdas
sonāte, zvaigžņu sonāte. Pavasara cikls, Vasaras cikls, Ziemas cikls. Zodiaka
zīmes. Pasaules radīšana. Plūdi. Princeses ceļojums. Karaļdēla ceļojums. Ceļš.
Ceļojuma laikā mēģināsim ieraudzīt M.K. Čurļoņa darbos attēloto simboliku, kā
durvis uz transcendenci. Gleznas var apskatīt http://ciurlionis.licejus.lt/Tapyba_en.htm