Tolteku Laiks
Aizlūgums par tiem, kas dara mums pāri
11.Kib
Pasaulē, kur pār visiem valda Karma, neviens mums pāri
nodarīt nevar! Ne man un ne tev. Tikai mēs paši izvēlamies atrasties upura
lomā. Paši izvēlamies būt bundžā iesprostoti zirnekļi, kas gatavi apēst viens
otru. Kad patiesā laika straume mūs izmaina, kad jauna forma iznākusi no
nekurienes un sāk transformēt mūsu apziņu, mēs ieraugam patiesību! Mēs nevaram
uzvarēt sistēmu, izliekot savu naidu pret tai pakļautām detaļām. Mēs nevaram
iznīcināt sistēmas smadzenes, kamēr barojam tās ar saviem strīdiem un kariem.
Transformācija sākas mūsos, bet tā nav kļūšana par kaut ko radikāli citu – 11.
atslēgā tā ir atgriešanās pie tā, kas mēs esam, kam esam radīti. Mēs esam
aizgājuši ne pa to taku, jo vadījāmies pēc skolā iemācītā, pēc citu stāstītā,
pēc pieņēmumiem, stereotipiem, uzspiestām normām. Tas viss iztukšo un izsmeļ
mūs līdz dibenam. Nav brīnums, ka attopamies nelaimīgi, bezjēdzīgi. Tāpēc šī
transformācija ir kritiski nepieciešama.
Sāksim ar pašiem tuvākajiem, jo viņi daļēji ir mūsu pašu
atspulgs. Mēs gribam izmainīt viņu attieksmi? Tas ir iespējams, tad ja izmainām
savu! Mums nav jāpiemērojas, bet vienkārši jātransformē sevi drusciņ augstākā
kvalitātē. Tad mēs automātiski kļūstam zināma spektra enerģijām neaizsniedzami,
un viņi, lai „parazitētu” ir spiesti pacelties stāvu augstāk. BET stāvu augstāk
jau funkcionē citi enerģijas apmaiņas principi. Mēs izmainām attieksmi, un
kļūstam neaizsniedzami dusmām un žēlumam pret sevi. Mūsos iededzas vienmērīgi
sildošā Kib enerģijas liesma, un visi apkārtējie var sajust šīs uguns
nenovēršamību. Tā nes sev līdzi piedošanu. Piedošanu viņiem, un piedošanu mums
par to, ka esam tādi esam. Mēs nepiemērosimies! Tas vairs nav iespējams! Mēs
turpināsim lēnām degt un transformēties tālāk. Mēs iesim tālāk Laika straumē un
Būtībā, un viņu priekšstati par pasauli sāks kust.
Pašam pieņemt lēmumu iet pie savas būtības, ir varoņdarbs!
Ar lēmumu vien būs daudz par maz, jo tie, ko mēs saucam par tuvākajiem, vilks
mūs atpakaļ, neļaus mums kāpt ārā no tik ierastās viņiem formas. Var jau arī
viņus saprast, kāpēc gan viņiem būtu jāpieļauj izmaiņas? Tas nozīmēs, ka
ierastie mehānismi nestrādās! Arī viņiem būs jātransformējas vai arī jāaiziet
no mūsu dzīves. Nonākot citā līmenī, mēs nevaram vairs komunicēt vecajā. Tas ir
smags lēmums starp iespēju būt pašiem, būt īstiem un piepildītiem vai palikt
par to, ko citi vēlas, palikt blakus tiem, kas mums ir tuvi. Tāpēc Kib uguns
izkausē jebko – pieķeršanos, bailes, dusmas, iedomību un visgudrību. 11-ajā
atslēgā (laika viļņa putu galotnē) tas sašķīst, kā vulkāna lava metot
žilbinošas dzirksteles pārlīstot pār mums piedošanas formā.
Novēlot spēt piedot sev un atrast piedošanu citiem, komandas
vārdā Ivo un Gunta
