Skumjas un laime
Šrī Bagavāns:
“Šo saprast it svarīgi. Tas notiek ar
lielāko cilvēku vairumu. Jūsu grūtsirdība un skumjas ir daudz reālākas, jo tās
ir jūsu, tās ir patiesas. Jūsu laime ir sekla; tā nav jūsu, tā ir atkarīga no
kaut kā vai kāda.
Un jebkas, kas padara jūs atkarīgu- lai cik
laimīgi uz kādu brīdi pat jūtaties-, pavisam drīz tas (medusmēnesis) beidzas,
daudz ātrāk nekā sagaidāt.
Jūs esat laimīgi tāpēc, ka jums ir draugs
vai draudzene. Bet tie ir individuālas būtnes; visos jautājumos tie var jums
arī nepiekrist. Patiesībā notiek tā- kas patīk vīram, tas sievai nepatīk; kas
patīk sievai, tas nepatīk vīram. Dīvaini… bet tā pārsvarā notiek.
Te jābūt kādam iemeslam. Dziļi sevī tie
viens otru neieredz. Iemesls ir vienkāršs- lai iegūtu laimi, abi atkarīgi viens
no otra- un nevienam nepatīk būt atkarīgam no kāda. Verdzība nav cilvēka iekšējā
būtība. Ja sieviete vai vīrietis sniedz jums prieku un jūs kļūstat atkarīgs,
tad vienlaikus sevī radāt arī dziļu naidu- jo kļūstat atkarīgs. Jūs nevarat
atstāt šo sievieti, jo viņa dara jūsu laimīgu. Un jūs nevarat atbrīvoties no
šīs sievietes ienīšanas, jo viņa jūs padara atkarīgu.
Un tā visas tā saucamās mīlestības
attiecības ir ļoti dīvainas. Tas ir sarežģīts fenomens.
Tās ir mīlestības- naida attiecības. Naidam
ir vajadzīgs kāds izpausmes veids. Tāpēc tas, kas patīk sievai, nepatīk jums;
kas patīk vīram, tas nepatīk sievai. Par katru sīkumu notiek ķīviņi. Uz kādu
filmu doties?- un sākas bezgalīgs cīniņš. Uz kuru restorānu?- un tūlīt pat-
strīds. Tas ir naids, kas zem visa tā atrodas, zem laimes fasādes. Laime tāpēc
kļūst sekla un ļoti plāna; vajag tik mazliet pabikstīt un tūlīt ieraugāt
pretējo.
Skumjas/grūtsirdība ir daudz patiesākas, jo
tajās neesat tik atkarīgi no kāda cita. Tās ir jūsu, pilnīgi un absolūti. Tāpēc
jums šobrīd vajadzētu saprast, ka skumjas var palīdzēt labāk nekā laime. Jūs nekad
tā dziļāk neesat ieskatījušies skumjās. Jūs cenšaties izvairīties no
grūtsirdības, pie tam- daudzos veidos. Ja jums ir skumji, tad aizejat uz kino. Ja
jums ir skumji, tad ieslēdzat TV. Ja jums ir skumji, tad satiekat draugus,
aizejat uz klubu. Jūs sākat kaut ko darīt, lai tikai nebūtu skumjās. Tā nav
pareizā pieeja.
Kad esat grūtsirdībā, tad tas ir īpašs
fenomens, ļoti svēts; kas tāds, kas ir jūsu paša. Iepazīstiet to, ieejiet tajā
dziļāk, un būsiet pārsteigts. Pieklustiet un esiet skumjš. Skumjām un
grūtsirdībai piemīt savs skaistums.
Skumjas ir klusas. Tās ir jūsu. Tās atnāk,
jo esat viens. Tās dod iespēju ieiet dziļāk savā vienatnībā. Tā vietā, lai
lektu no vienas seklās laimes uz citu seklu laimi un tā izniekotu savu dzīvi,
labāk ir lietot grūtsirdību kā meditāciju līdzekli. Pieredziet tās. Skumjas ir
draugs! Tās atver durvis jūsu mūžīgajai vienatnībai.
Cilvēks nevar nebūt viens pats, t.i.-
cilvēks ir viens pats. Jūs varat maldināt sevi, bet negūsiet panākumus. Un mēs
maldināt sevi- kā vien varam- attiecībās, ambīcijās, kļūstot populāri, darot tā
un citādi. Mēs cenšamies sevi pārliecināt, ka neesam vieni paši, ka neesam
bēdīgi. Bet agrāk vai vēlāk, maska krīt- jo tā ir neīsta, tā nevar palikt mūžīgi-
tad jums jāliek cita maska. Vienā mazā dzīvē, cik daudz masku jums ir? Un cik
daudzas ir jau izšķīdušas, mainījušās? Bet jūs tik turpināt pa vecam ieradumam.
Ja gribat būt patiess cilvēks, tad
lietojiet grūtsirdību; nemūciet no tās. Tā ir liela svētība. Esiet ar to
klusumā, līksmojiet tajā. Nav nekā slikta, ja esat bēdīgs. Jo vairāk iepazīstat
skumjas un grūtsirdības smalkās nianses, tad būsiet pārsteigti- tā ir pamatīga
atbrīvošanās, atpūta, un jūs no tām sajūtām iznākat atjaunoti, atspirdzināti,
jaunāki, dzīvīgāki. Un, kad reiz esat to ‘pagaršojuši’, tad sāksiet atkal un
atkal meklēt šos skaistos grūtsirdības brīžus. Jūs tos gaidīsiet, jūs tos
apsveiksiet, un skumjas atvērs jaunas vienatnības durvis…
Viens jūs piedzimstat un viens jūs
nomirsiet. Starp šīm abām vienatnībām jūs varat sevi maldināt, sakot, ka neesat
viens, ka jums ir sieva, vīrs, bērni, nauda, vara. Bet starp šīm divām
vienatnībām jūs esat vieni paši. Viss, kas ir, ir tikai tāpēc, lai nodarbinātu
jūs ar vienu vai citu lietu, lai jūs to neapjaustu- ka esat vieni paši.”
Vienotības universitāte
