Par klausīšanos un ieklausīšanos, otra
cilvēka sajušanu
Šrī Bagavāns:
“Labi, vispirms par klausīšanos. Kad
cilvēki runā, tad jūs teikto uztverat atkarībā no jūsu nosacītības, izejot no
visām jūsu zināšanām, aizspriedumiem, kas jums ir. Tas viss piedalās sarunā un traucē
patieso klausīšanos cilvēkā. Jums, tātad, viss tas jānoliek malā un ar tīru un
skaidru prātu, ar atmodinātu prātu, ar atvērtu prātu, jums jāklausās cilvēkā. Tas
ir viens klausīšanās veids. Tagad par to vairs nerunāsim. Tagad runāsim par
kādu citu klausīšanās veidu.
Klausoties otrā cilvēkā, kaut kas notiek
iekšēji jūsos pašos. Jums ir jāieklausās tajā. Cilvēks stāsta jums par kādu
problēmu. Jūs klausāties. Tas, piemēram, var būt kaut kas skumjš, kas noticis
ar cilvēku. Jūsu iekšienē kaut kas notiks, jums tas ir jāsajūt, jūsos būs kāda
rezonanse. Jums ir jāieklausās tieši tajā. Ja ieklausāties, tad sirds teiks: “saņem
tā cilvēka roku ”vai “pieskaries viņa galvai” vai “noslauki viņa asaras”. Tas nāks
no iekšienes un, ja to izdarīsiet, tad tā būs visīstākā un piemērotākā rīcība. Klusējošs
pieskāriens rokai, asaras notraukšana vai rokas uzlikšana uz galvas. Tas tūlīt
pat atrisinās viņu problēmu.”
