“Diženuma un lieluma raksturīgā iezīme ir pateicība. Diemžēl
daudziem cilvēkiem tā nepiemīt. Pateicības trūkums kavē izaugsmi. Ja rūpīgi
pavēro, tad katra radība ir parādā planētai par to, ko tā ir saņēmusi. Kad piedzimst
bērns, tad bērns ir pateicīgs mātei par barošanu. Tāpat bērns pauž pateicību
tēvam par drošību un pajumti. Students ir pateicīgs savam skolotājam par
zināšanām un saņemto viedumu. Tāpat cilvēks ir pateicīgs par dzīves pieredzes
zināšanām, kas saņemtas no senčiem. Neaizmirstot arī par augiem, dzīvniekiem un
visu radīto.
Kad cilvēks ir pamanījis šīs svētības un, kad sirds pilna
pateicības, tad viņš saprot, cik šis visums dāsns un to, ka katrs dzīves brīdis
ir dievišķas svētības vadīts. Apzinot to,
pateicība ir augstākā emociju izpausme cilvēkos, jo norāda uz cilvēka apziņas
evolūciju.”
Vienotības universitātes Atmodas mācība
