Emocionālā atkarība - atkarība no attiecībām ar citu cilvēku.

Emocionālā atkarība - atkarība no attiecībām ar citu cilvēku.

Emocionālo atkarību ir ļoti grūti atpazīt, tā kā viņu ļoti bieži jauc ar stiprām mīlestības jūtām.

Kultūra pastiprināti rada un tēlo varoņus, kas mīl viens otru un nomirst vienā un tajā pašā dienā vai arī cieš mīlestības vārdā, tādā veidā paaugstinot psiholoģisko noviržu normas.

Zinātnē, cilvēks, kurš nespēj dzīvot bez otra cilvēka tiek dēvēts par bērnu (vai invalīdu). Tajā pašā laikā, lielākajai daļai cilvēku situācija, kad viens nespēj bez otra dzīvot, saucās - mīlestība.

Es daudzreiz esmu dzirdējusi frāzes «Ja es nemīlētu, tad tā nepārdzīvotu» un «Man sāp, jo es mīlu». Ciešanas, nespēja būt tāds kāds Tu esi vai nespēja būt laimīgam bez otra cilvēka, citreiz pilnīgi abstrakta «cilvēka, kurš mani mīlētu» vai «cilvēka, kurš būtu man blakus», neizbēgami saistās ar mīlestību.

Daudzi cilvēki dzīvo tādās attiecībās, kurās nejūtas apmierināti, kuras viņus sagrauj, uzskatot, ka tā tam ir jābūt - «jo ir spēcīgas jūtas un nav iespējams atrasties šķirti no šī otra cilvēka». Un viņi nesaprot, ka ir iespējams arī savādāk.

Vesela, harmoniska personība ir spējīga radīt attiecības ar daudzām citām personībām. Tas izskaidrojams ar to, ka «cilvēka centrālā motivācija pieprasa gūt bagātas, sarežģītas un kaislīgas attiecības ar sevi, vecākiem, radiniekiem, sabiedrību, dzīvniekiem, dabu, apkārtējo pasauli un garīgo pasauli.» (L. Marčers, dānijas psihoterapeits).

Pašpietiekama persona - nav persona, kura neizjūt garīgus pārdzīvojumus un vajadzību gūt tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem. Tā ir persona, kura citu dēļ nedegradējas, kura neliek otru cilvēku kā pamatu savai laimei vai nelaimei.