Viena no cilvēka vajadzībām ir mīlēt un tikt mīlētam. Mēs savā dzīves ritējumā sastopamies ar diviem fenomeniem - iemīlēšanos un mīlestību. Tas nav viens un tas pats. Kā gan atšķirt?
Sāksim ar iemīlēšanos. Tās pamatā ir emocionāls izsalkums, kuru pavada fantazēšana par iemīlēšanās objektu un tā idealizēšanu. Es tīšām lietoju vārdu "objekts", jo cilvēki mēdz iemīlēties ne tikai cilvēkos. Smagi neirotiskos gadījumos cilvēki iemīlas pat nedzīvās lietās, ...piemēram, sētā, spilvenā vai Eifeļa tornī. Tas, protams, ir neveseli. Parasti tomēr iemīlas cilvēkos.
Iemīlēšanās ir spilgtāka par mīlestību, jo, kā jau minēts, talkā nāk pamatīga fantazēšanas un idealizācijas deva. Mīlas objekts tad reprezentē absolūtu ideālu, tādu kā "visu vēlmju piepildījumu". Iemīlēšanās ir neirotiska, parasti ilgst 2-3 mēnešus. Dažkārt īsāku laiku. Ir cilvēki, kas iemīlas pat vairākas reizes nedēļā. Iemīlēšanās ir aizsardzība pret īstu intimitāti, ilglaicīgām un noturīgām pieaugušu cilvēku attiecībām, kuru pamats ir mīlestība.
Kas gan ir mīlestība? Ja iemīlēšanās pamatā ir pusaudžu līmeņa domāšana, tad mīlestība ietver visu cilvēka iekšējo daļu saskaņotu darbību. Ir gan iekšējā bērna fantazēšana par otru cilvēku, gan pusaudža idealizācija un kaisle, gan pieaugušā cilvēka miers, cieņa un racionalitāte. Viens no mīlestības pamatiem ir dziļš miers un pateicība par to, ka blakus ir mīlams un mīlošs cilvēks. Šīs jūtas nekad nav novērojamas pie iemīlēšanās neirozēm, kuras ir vēlams atrisināt.
Neirozes vienmēr ir saistītas ar traumatisku pieredzi, kura liek izveidot cilvēkam aizsardzības stratēģijas, kas tad arī ir neirozes. Tās cilvēkam rada ciešanas. Iemīlēšanās neirozes nav izņēmums! Tās rada apjukumu un sāpes ne tikai pašam cilvēkam, kas iemīlas, bet arī pamatīgu apjukumu tiem, kuros iemīlas. Grūtākais ir tas, ka iemīlējies cilvēks ir ļoti viegli ievainojams. Mīlestības gadījumā nekas tāds nenotiek, jo tur klāt ir miers, cieņa, draudzība. Svarīgi ir apzināties savas iekšējās daļas - savu iekšējo bērnu, pusaudzi un pieaugušo cilvēku. Tas šo situāciju sakārtos un tam lieti noder Spoguļošana, jo tā ir pašizaugsmes sistēma, kas tieši vērsta uz iekšējo daļu apzināšanos un sakārtošanu. Un pats galvenais - pilnīgi visi cilvēki ir pelnījuši īstu mīlestību!
Andis
spogulosana@gmail.com
Kas gan ir mīlestība? Ja iemīlēšanās pamatā ir pusaudžu līmeņa domāšana, tad mīlestība ietver visu cilvēka iekšējo daļu saskaņotu darbību. Ir gan iekšējā bērna fantazēšana par otru cilvēku, gan pusaudža idealizācija un kaisle, gan pieaugušā cilvēka miers, cieņa un racionalitāte. Viens no mīlestības pamatiem ir dziļš miers un pateicība par to, ka blakus ir mīlams un mīlošs cilvēks. Šīs jūtas nekad nav novērojamas pie iemīlēšanās neirozēm, kuras ir vēlams atrisināt.
Neirozes vienmēr ir saistītas ar traumatisku pieredzi, kura liek izveidot cilvēkam aizsardzības stratēģijas, kas tad arī ir neirozes. Tās cilvēkam rada ciešanas. Iemīlēšanās neirozes nav izņēmums! Tās rada apjukumu un sāpes ne tikai pašam cilvēkam, kas iemīlas, bet arī pamatīgu apjukumu tiem, kuros iemīlas. Grūtākais ir tas, ka iemīlējies cilvēks ir ļoti viegli ievainojams. Mīlestības gadījumā nekas tāds nenotiek, jo tur klāt ir miers, cieņa, draudzība. Svarīgi ir apzināties savas iekšējās daļas - savu iekšējo bērnu, pusaudzi un pieaugušo cilvēku. Tas šo situāciju sakārtos un tam lieti noder Spoguļošana, jo tā ir pašizaugsmes sistēma, kas tieši vērsta uz iekšējo daļu apzināšanos un sakārtošanu. Un pats galvenais - pilnīgi visi cilvēki ir pelnījuši īstu mīlestību!
Andis
spogulosana@gmail.com
