Reiz dzīvoja kāds mūks, kurš sev līdzi nēsāja
spoguli. To pamanīja priesteris un pie sevis nodomāja: “Šis mūks droši vien ir
pārāk aizrāvies ar savu ārējo izskatu, ja jau visu laiku nēsā līdzi spoguli. Viņam
nevajadzētu raizēties par ārieni, bet gan par savu iekšējo pasauli.” Un priesteris,
domādams, ka tā pierādīs mūka vainu, piegāja pie mūka un sacīja: “Kāpēc tev
visu laiku līdzi ir spogulis?”
Mūks izņēma no somas spoguli, norādīja uz to un sacīja: “Es
to lietoju tad, kad ir kādas problēmas. Tad es tajā ieskatos un spogulis man
tūlīt pat parāda ne tikai problēmu cēloni, bet arī to, kur meklējams risinājums.”
