http://www.la.lv/domine-attiecibas/
Artūram Polim piezvanīt nav iespējams, jo patlaban viņš dzīvo Vācijas ekociematā “Sieben Linden” (Septiņas liepas), kur mobilos tālruņus lietot nav atļauts. Kopumā pabijis 15 dažādos ekociematos, to vidū arī slavenajā Skotijas Findhornā, ar mērķi uzkrāt pieredzi, lai īstenotu līdzīgu projektu un vienlaikus veicinātu šo kustību Latvijā. Kāda ir dzīve jau gandrīz divus gadus vietā, kurai piešķirts eko vārds?
Šeit nekad neredzēsiet cilvēkus, kas iet pa ielu, atslēgušies no pārējās pasaules un iegrimuši viedtelefonu ekrānos. Tālruņu lietošana noliegta tāpēc, ka savulaik daļa iedzīvotāju apšaubīja to nekaitīgumu. Tuvākā vieta, kur varam parunāt pa telefonu, ir stāvlaukums pie ciemata ieejas. Tajā iedzīvotāji atstāj savus automobiļus, jo pa “Sieben Linden” teritoriju ļauts pārvietoties kājām vai ar velosipēdu.
“Ierados te pagājušā gada februārī, lai kā brīvprātīgais strādātu “Global Ecovillage Network” birojā, kas atrodas ciemata teritorijā. “Sieben Linden” ir viens no Eiropas ievērojamākajiem un veiksmīgākajiem ekociematiem, ko sāka veidot 80. gadu beigās. Pastāvīgi tajā dzīvo apmēram 140 iedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni, ik gadu ciematu apmeklē vairāki tūkstoši tūristu un viesu,” stāsta Artūrs.
“Sieben Linden” atrodas starp Berlīni un Hamburgu. No 80 ha teritorijas 45 ha aizņem mežs, bet apmēram 8 ha atvēlēti apbūvei ar sešām daudzdzīvokļu un trim viendzīvokļa mājām, kā arī “baumwagen” jeb dzīvojamiem vagoniņiem.
Ciemata plānojums var šķist nedaudz haotisks: bijušajā priežu audzes teritorijā juku jukām izkaisītas mājas, savienotas ar taciņām, pa kurām pārvietojas gājēji vai velosipēdisti. Taču veidojas ļoti īpaša atmosfēra – visur dominē cilvēks un cilvēcīgas attiecības, nevis mašīnas. Visi sveicinās, viens otram uzsmaida, māju durvis lielākoties neslēdz. Pie katra nama uzbūvēta nojume divriteņu stāvvietām, velosipēdu te vairāk nekā iedzīvotāju.
“Daudzi pastāvīgie iemītnieki joprojām dzīvo vagoniņos un gaida rindā dzīvokli modernākā ciemata mājoklī. Katru gadu šeit uzbūvē vismaz vienu jaunu māju, par celtniecības materiālu tiek izmantotas salmu ķīpas. Zemi un ēkas lieto kā kooperatīva īpašumu,” viņš turpina iepazīstināt ar ciemata dzīvi.
“Mājas apkurina ar malku, ko iegūst no ciematam piederošā priežu meža. Arī es sava septiņu kvadrātmetru vagoniņa apkurei izmantoju malku. Izcirtumus apstāda ar ilgtspējīgām un daudzveidīgām koku jaunaudzēm. Elektrību nodrošina ar vietējām saules baterijām, kā arī saņem no tīkla. Ciematam pieder savas daļas apkārtējo vēja elektrostaciju parkos. Notekūdeņi tiek attīrīti niedru baseinos, bet visās tualetēs ir komposttualetes. Daudz ko šeit izmanto koplietošanā, piemēram, autoparku ar astoņām automašīnām, veļasmašīnas, no telpām – viesistabas, virtuves. Ciematā esošajā sešu hektāru fermā izaudzē 50% no pašpatēriņam nepieciešamajiem dārzeņiem un salātiem.
Galvenā mācība, ko guvu šajā laikā, – milzīga nozīme ir kopienas veidošanai, kas ietver savstarpējās uzticības saikņu veidošanu, atklātu un cieņpilnu komunikāciju, sadarbošanos u.c. Viss pārējais tiek pakārtots.
Pateicoties “Sieben Linden”, attiecīgais apvidus Vācijas nomalē izceļas gan ekonomiskā, gan demogrāfiskā ziņā.
Latvijai ekociematu, kopienas ideja noderētu kā piemērs, lai cilvēkus, tajā skaitā jauniešus, ieinteresētu par dzīvi laukos, apturētu atsevišķu ciematu izmiršanu un pat pavērstu procesu pozitīvā virzienā. Man simpatizē dzimtas mājvietu tipa ekociemati ar hektāru lielām viensētām, kas savā starpā sadarbojas, lai nodrošinātu ciemata veiksmīgu pastāvēšanu, tāpēc esmu pievienojies topošā projekta “Gaismas Dārzi” grupai. Šobrīd vēl nav zināma tā atrašanās vieta, jo grupa meklē zemi,” plānus Latvijā ieskicē Artūrs Polis.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
