Lija...
Un atvērās debesis,
Un ilgi lija....
Un tā mīlestība bija,
Un brūces dzija
Tik acumirklīgi,
Kā vēl nekad...
Gaisma dziedinoša bija
Dzīva ūdens straumes
Rūpīgas un maigas,
Šķīstīja tās mūsu vainas.
Kā Dieva plaukstas pieskāriens,
Kā solījums,
Ka neesi Tu viens...
Leida Adamante Tīlika
