Mūsu sabiedrība ar apzinātu nodomu ir virzīta tā, lai
cilvēku atvienotu pašu no sevis, no dvēseles un no Dieva. Tādējādi tiek
sasniegts mērķis- kontrolēt. Pārvaldīšana var notikt tad, kad pāri visam valda
bailes un, kad cilvēks ir atvienots no avota. Tad viss labums, labestība un
svētība ir aizvērta un uzvaru gūst tikai ilūzijas. Tāpēc cilvēkam ir atkal
jāsavienojas. Šī apjauta arī ir atmoda. Kad arvien vairāk un vairāk cilvēku to
apzinās un atrodas/dzīvo tagadnē, tad izšķīst bailes, Ego ir prom un cilvēks
dzīvo brīvs- tāds, kādu radītājs to paredzējis.
Cilvēkam tikai un vienīgi ir jāapstājas un jāieiet sevī,
redzot, ko mēs sev nodarām, ar ko mēs visu dienu nodarbojamies un tad izrādās,
ka tas viss ir veltīgi un bez mērķa, jo tas taču nav mūsu dzīves mērķis, mēs
izdzīvojam kāda cita mērķi un tā nekad, nekad nevar sasniegt laimi. Kaut daži
šādi apziņas brīži ir sākums un arī beigas, aizsegs lēnām atvirzās un parādās
Dievs un cilvēks sāk mirdzēt kā Saule visā spožumā un varenībā.
