Gaismasdarbinieki: Antibiotiku rezistence ir «lielākais globālais drauds» veselībai.

otrdiena, 2015. gada 28. aprīlis

Antibiotiku rezistence ir «lielākais globālais drauds» veselībai.

Antibiotiku rezistence ir „lielākais globālais drauds” cilvēku veselībai. Par to brīdina Pasaules Veselības organizācija (PVO). Savā jaunākajā ziņojumā PVO norāda, ka baktēriju rezistence pret antibiotikām arvien pieaug. Ja pagātnē, lietojot antibiotikas, varēja novērot efektivitāti gandrīz vienmēr, mūsdienās vairākās valstīs daļa no tām vairs nav iedarbīgas pat vairāk nekā pusē gadījumu.
Antibiotiku rezistence kļūst par arvien nopietnāku problēmu. Par tik nopietnu, ka pasaule virzās uz post- jeb „pēcantibiotiku ēru”, kad cilvēki mirst no vienkāršām infekcijām, kuras bijis iespējams ārstēt desmitiem gadu ilgi. Par to savā jaunākajā pētījumā brīdina PVO.
Antibiotikas cilvēku medicīnā tiek izmantotas, lai nogalinātu vai bloķētu infekcijas izraisošu mikroorganismu - baktēriju vai sēnīšu - augšanu. Taču mikroorganismi, nonākot saskarsmē ar antibiotikām, kļūst mazāk jūtīgi pret tiem un attīsta rezistenci, līdz ar to terapija kļūst neefektīva.

Aizvien pieaugošās rezistences dēļ visas izstrādātās antibiotikas var kļūt nederīgas, padarot neiespējamas pat visvienkāršākās operācijas.

PVO apkopojusi datus no 114 valstīm, un konstatējusi, ka rezistence tagad pieaug visos reģionos. Ziņojumā apskatītas septiņas dažādas baktērijas, kas izraisa vairākas nopietnas, bet izplatīts slimības, piemēram, plaušu karsoni, diareju un asins infekcijas.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, atsevišķās valstīs divas ļoti svarīgas antibiotikas vairs nav iedarbīgas vairāk nekā pusē gadījumu.

Viena no tām - karbapenēms - ir tā dēvētā pēdējās iespējas antibiotika. Ar to ārstē tādas dzīvībai bīstamas infekcijas kā plaušu karsonis un citas, ko izraisa konkrēta baktērija.

PVO arī izceļ antibiotikas, ar kurām cīnās pret E.coli baktērijas izraisītām urīnceļu infekcijām. Ja 80.gados antibiotikas šajā gadījumā bija teju 100% efektīvas, tad mūsdienās ir valstis daudzās pasaules daļās, kur tās vairs nav iedarbīgas vairāk nekā pusē gadījumu.

Kā mēs varam pasargāt sevi no antibiotiku rezistentām bakterijām ?

1. nelieto antibiotikas nepamatoti;
2. izmanto antibiotikas vienīgi tad, ja tās izrakstījis ārsts;
3. izej pilnībā antibiotiku ārstniecības kursu, pat ja jūties labāk;
4. nekad nedalies ar sev izrakstītajām antibiotikām ar citiem;
5. ieteikumiem ārstiem un farmaceitiem ir izrakstīt un izsniegt antibiotikas tikai tad, kad tās patiešām ir nepieciešamas;
6. uzlabo svus higiēnas apstākļus, pieeja tīram ūdenim;
7. uzlabo un atjauno savu imunitāti.

Kā pasargāt sevi no jaunām infekciju slimībām un vīrusiem ?

Mums jābūt gataviem, ka jauni vīrusi un infekcijas iekaros pasauli, jo tas ir tāds bioloģisks dabas likums, bez ka nebūtu attīstības. Kā zinams, pret jaunām slimībām radīt zāles ir principā neiespējami, savukārt, radīt zāles slimībai, kas jau plosās ir jau par vēlu un tāpēc mūsu organismam ir jābūt gatavam tikt ar tām galā ātri un efektīvi. Vienkāršiem vārdiem runājot, izdzīvos tikai tie, kuriem būs stipra imunitate ! Turklāt, vecās slimības – tuberkuloze, trakumsērga, holēra, malārija arī nekur nav pazudušas.
Īpaša nozīme infekciju slimību profilaksē un ārstēšanā ir NK šūnām jeb NK killeriem, vai galētājšūnām. NK šūnas ir visagresīvākie no limfocītiem un tās sastāda apmēram 5% - 15% no kopējā organismā cirkulējošo limfocītu skaita. To mērķis ir audzēju šūnu iznīcināšana un organisma aizsardzība no visdažādākajām infekcijām, vīrusiem un mikrobiem. NK killeršūnas-galētājšūnas ir ļoti svarīgs faktors cīņā ar vēzi. Imunitates paaugstināšana ir vienīgais veids kā palielināt NK šūnu-galētājšūnu skaitu un aktivitāti.
Diemžēl, mūsu šodienas populācijai dažādu faktoru ietekmē NK kileršūnas iedzīvotājiem ir 5-6 reizes mazāk nekā tām vajadzētu būt."

Jāņem vērā, ka vēl pirms pārsimts gadiem, mazuļi nedzima sterilos apstakļos – slimnīcās un dzemdību namos, bet gan mājas pirtiņās, tāpēc, daba ir ielikusi gudru izdzīvošanas mehānismu katrā cilvēkā, kurš ir ierakstīts viņa ģenētiskajā programmā, ko tas saņem no vecakiem – mātes un tēva, ko mēs varam nosaukt par iedzimto imunitāti.

Iedzimto, dabisko jeb sugas imunitāti nodrošina organisma iedzimtās īpatnības. Piemēram, iedzimtās imunitātes dēļ cilvēki neslimo ar daudzām dzīvnieku slimībām, bet dzīvnieki ar cilvēku slimībām. Daba ir rīkojusies īpaši saprātīgi, jo tūlīt pēc piedzimšanas pirmajās 3 dienās jaundzimušais saņem vēl kādu aizsardzību no savas mātes ar pirmpienu, kurš satur jau mātes ģenētisko informāciju par visiem patogēniem, infekcijam, vīrusiem, senītēm, vēža šūnām un parazītiem, ar kuriem ir saskāries viņas un viņas senču organismi savas dzīves laikā. Ja māmiņa šo informāciju no saviem senčiem nav saņēmusi, tad viņas organisms nodod tikai to informāciju, kuru viņa ir uzkrājusi savas dzīves laikā. Tas ir mehānisms, ko ģenētiski ir paredzējusi daba mūsu izdzīvošanai. Pēc šāda paša mehānisma darbojas visu mugurkaulnieku imūnsistēmas. Kaķēni, kucēni, telēni ..., visi dzimst nesterilos apstakļos un pateicoties šim dabas radītajam mehānismam izdzīvo !
Imunitāte neapšaubāmi ir katra dzīvā organisma sastāvdaļa, kas skar jebkuru dzīvu organismu. Tapēc pilnīgi neizskaidrojams ir fakts, ka apmēram 2O-3O-jos gados populārs bija viedoklis, ka mazuļus nevajag likt pie krūts pirmajās trijās dienās pēc dzimšanas, aizvietojot mazuļa ēdienkarti ar 5% glukozi, vai mākslīgo piena maisījumu, kas turpinājās vairākus desmitus gadu, izraisot nopietnu imūndeficītu vairākās paaudzēs. Dažās dzimtās tās var būt pat 3-4 paaudzes. Sekas mēs redzam šodien - alerģijas, onkoloģija, vīrusi, infekcijas, autoimūnas saslimšans. Visas šīs slimības ir sekas.
Šodien katram no mums ir ļoti svarīgi normalizēt savu imūnsistēmu, atgūstot tās kompetenci. Daudzi maldīgi uzskata, ka imunitāte ir tikai saaukstēšanās.

"Imunitāte ir organisma noturība pret jebkuriem svešas izcelsmes informācijas avotiem – svešām olbaltumvielām, svešām aminoskābēm, jaunām infekcijām, kas kā rezultāts rodas genomu apmaiņas ceļā un ir cilvēka sugai patoloģiska mikroflora."

Šodien ir pierādīts, ka imūnās informācijas nesējmolekulas ir vienādas visiem mugurkaulniekiem, kas paver iespēju pielietot jeb kura zīdītāja pirmpienā esošās informatīvās molekulas savas imūnsistēmas stiprināšanai un atjaunošanai. Šīs molekulas zinātnieki nosauca par Transfera Faktoriem.
Transfera Faktors ir imūnsistēmas normalizēšanas sistēma. Pēc savas izcelsmes Transfera Faktors ir polipeptīds, kas ir īsas olbaltumvielu ķēdītes, bet tās nav olbaltumvielas. Dažreiz speciālisti saka, ka tie ir mazi olbaltumi, bet tā nav. Tie ir peptīdi, kas parasti satur aptuveni 44 dažādu kombināciju aminoskābju fragmentus. Tas ir svarīgi, jo organisms uz olbaltumvielām var reaģēt ar alerģisku reakciju, jo organisms tās var uztvert kā svešķermeni, atšķirībā no dabīgas izcelsmes aminoskābēm, kas nekad nerada alerģiskas reakcijas ne bērniem, ne pieaugušajiem ! Transfera Faktors ir viens no tādu dabīgas izcelsmes aminoskabju avotiem.
Svarīgi ir saprast, ka daba Transfera Faktoru jau pašā sakumā ir paredzējusi dzimtas turpināšanai. Dzimšanas brīdī, gan mātei, gan mazulim nākas saskarties ar agresīvo arējo vidi - mikrobiem, patogēniem, parazītiem, infekcijām utml ... Māmiņa un bērniņš ir noguruši dzemdībās, neaizsargāti un novajināti.
Transfera Faktors ir informatīva molekula, jeb informācijas matrica imūnās pieredzes nodošanai no pieredzējušas sistēmas, kura jau ir pazīstama ar ārējās vides draudiem, sistēmai, kurai šādas informācijas vēl nav. Tādejādi, jaunās, nepieredzējušās sistēmas, vai šūnas, saņem pirmo imūnās sistēmas apmācību.
Runajot par Transfera Faktoru, ir pieņemts saukt to par bioloģiski aktīvu pārtikas piedevu, kā tas ir reģistrēts augstākajās valsts kontroles institūcijās – Pārtikas Veterināraja Dienestā (PVD).

"Tomēr, mums ir jāsaprot, ka Transfera Faktors ir vēl vārdos nenoformulēts izdzīvošanas fenomens, kurš ir dabas pilnība, augstākās kategorijas evolūcijas attīstības gala produkts, kas ir paredzēts sugas izdzīvošanai. "

Tieši tāpēc Transfera Faktoru būtu pareizi saukt par imūnmodulatoru, kas nestimulē un nepaaugstina imunitāti vai kādu tās ķēdes posmu, bet gan līdzsvaro to un paaugstina visu imūnās atbildes reakciju kopumā. Transfera Faktors paaugstina imūnās atbildes reakcijas ātrumu līdz pāris stundām kā arī aktivizē antigēnu imunitāti uz alerģiju izraisītājiem, kontrolējot to ar sastāvā esošo frakciju palīdzibu, kur viena frakcija – induktorā, paaugstina visu kopējo imūnās sistēmas atbildes reakciju, otra - antigēnspecifiskā frakcija cīnās ar dažādiem mikroorganismiem ar kuriem ir pazīstams mātes organisms un trešā - supresorā frakcija kontrolē abas iepriekšminētās frakcijas, lai tās neņem virsroku viena pār otru un neizraisa autoimunas reakcijas.
Tā kā produkts ir mūsu organisma sastāvdaļa, tas ir pilnīgi nekaitīgs pat jaundzimušajam un sirmgalvim. Transfera Faktors sava plašā darbības spektra dēļ paaugstina jebkura cilvēka dzīves kvalitāti absolūti visās sfērās . Tas paaugstina atmiņu, potenci, dod enerģiju, spēkus, novērš stresu un bezmiegu utml ... Turklāt, ir eksperimentāli pierādīts, ka Transfera Faktors ir efektīvs arī visu vīrusu, tādu kā gripa, hepatīti A, B, C, HIV, visu sešu veidu herpes vīrusa - citomegalovīruss, Epšteina-Barra, ieskaitot arī dažādu infekciju, dažādu hronisku un akūtu imūndeficīta stāvokļu un dažādu labdabīgu un ļaundabīgu onkoloģisko slimību gadījumos, un ir neaizstājams bieži slimojošiem bērniem un pieaugušajiem.
Pēc pēdejiem Transfera Faktoru klīniskajiem pētījumu datiem ir zināms, ka Transfera Faktors ir efektīvs arī pie lēni un nemanāmi ritošām galvas smadzeņu infekcijām, tādām kā parkinsona slimība, autisms, izkaisītā sklerozeun pat pie bērnu cerebrālās triekas.
Protams, nepieņemsim Transfera Faktoru kā panaceju visam vainām, jo ja esam savu organismu noveduši kritiskā stāvoklī, ne vienmēr pietiks ar pāris burciņām Transfera Faktora, bet tomēr der atcerēties, ka Transfera Faktors paaugstina organisma spēju adaptēties, paaugstināt noturību pret dažādas izcelsmes stresiem un ievērojami paaugstina jebkuras tradicionālās un netradicionālās terapijas efektivitāti, un jau šodien mēs varam teikt, ka Transfera Faktors ir mūsu bioloģiskais izdzīvošanas fenomens !!!