Natālija Koteļņikova
Pabeigsim drāmas
Dzīves drāmas nekādi negrib atlaist mūsu
apziņu. Lasot daudzu autoru piesaukumus un lūgšanas, dramatizējošus realitāti,
mēs apzināmies, ka šie piesaukumi bija uzrakstīti nebūt ne no Augšas, tā kā jau
nākošajā apziņas režģī nav notiekošā dramatisma. Nolaižoties trešajā-ceturtajā
apziņas dimensijā, mēs nonākam dramatismā un bezizejā, bailēs nākotnes priekšā
un Pārejas katastrofā.
Visi gaišie spēki atkal un atkal palīdz
ieraudzīt mūsu pasauli bez katastrofas un kataklizmas. Pietiek iziet pat uz
savu paša Augstākās apziņas līmeni, lai ieraudzītu pasauli jaunā gaismā. Šodien
es izvadāšu jūs pa Cilvēka apziņas režģiem, lai jūs spētu saprast, kāda apziņa
atbilst kādam līmenim.
Veicot ceļojumu pa apziņas režģiem, sāksim
ar cilvēces veco apziņu, trešās dimensijas Apziņas Režģi. Ja skatās uz
viņu no augšas, tad redzam, ka tā ir vienlaidu darva. Melna bieza masa – tā
izskatās pamata cilvēces Apziņas Režģis. Ja jūs domājat, ka mēs jau esam
pagājuši garām šim slānim, izgājuši no viņa, tad no kurienes viņš ir uz
planētas?
Šeit mūsu apziņām ir ļoti grūti uzpeldēt,
jo darva ievelk, aplipina, iemidzina modrību un apzināšanos. Trešās dimensijas
cilvēki neredz sevi slīkstošus un nemēģina iziet no trešās dimensijas apziņas
purva, kur cīņa par eksistenci, par savu matērijas kumosu, par “maizes kumosu”,
par vienādību un domāšanas šabloniskumu, par taisnīgumu, par uzvedības štampiem
kļūst par karogu, kuru viņi krata, nosodot citādus uzskatus.
Nesen vilcienā bija saruna par
veģetārismu. Vīrietis nosodījuma degsmē paziņoja, ka kaut kāda vispasaules
organizācija (it kā JUNESKO) ir nolēmusi, ka veģetārisms – tas ir psihisks
traucējums cilvēkā. Un vispār, piebilda viņš, Dievam un smalkajai pasaulei,
“visam tam”, vairākums, 90% cilvēku, netic. Es piekritu, kas tas patiešām ir
tā, netic, taču tas nenozīmē, ka atlikušajiem 10% nav jāseko savai patiesībai,
ticībai, uzdevumam.
Apziņas tiražēšanas, domāšanas vienādības
agresīvā vide rada bailes tiem, kas sāk pacelt sevi no darvas. Viņi uzdod sev
jautājumus: bet vai viss ar mani ir normāli? Bet ja nu pēkšņi es jūku prātā?
Vai turp es eju? Mūs tā nemācīja. Šiem cilvēkiem mostas gaismas kodi
Mātes-Zemes, Saules, Galaktisko Skolotāju un pašu gaismas sēklu DNS iekšienē
ietekmē. Tie liek aizdomāties par noteiktiem jautājumiem, kuri satrauc no
iekšienes un neļauj atgaiņāties no tiem.
***
Ceturtās dimensijas režģis apvieno pacēlušās no darvas apziņas.
Viņas ir vispārdrošākās un nepaklausīgākās, viņām grūti vēl tikt skaidrībā ar
tālāko kursu un tikt galā ar sevi jauno, viņām ir palikušas bailes un zems
pašnovērtējums. Dažreiz, ja no dzimšanas ir sakaru kanāls ar Augstāko Es, tāds
cilvēks raksta, taču pēc apziņas viņš vēl neaizsniedzas līdz Augstākajam Es un
smeļ informāciju ne no svaiga avota. Viņa apziņa tik tikko ir atgājusi no
darvas un nav attīrījusies līdz galam. Lūk, šeit tāds cilvēks savu dzīves
drāmu, eksistējošu neatraujami no viņa apziņas (labais un ļaunais, labi un
slikti, Otello un Dezdemone utt.) pārnes uz visu Pasaules-ēku. Čenelers laiž
informāciju caur savu apziņu un būvē iekšēju drāmu, savs pretrunas absolūtā –
nosoda un kritizē. Informācija un zināšanas, kuras nāk pie viņa no augšas, lūzt
caur duālo apziņu, izplatot cilvēciskās attiecības galaktiskajās. Tieši
ceturtajā dimensijā, kā mēs zinām, Galaktikā vēl arvien norit kari. Pats
Apziņas Režģis satur tumšus un gaišus rajonus, kuri tad arī piedod dramatisku
jēgu vēstījumiem. Var teikt, ka šajā apziņā notiek pēdējā gaismas un tumsas
cīņa vai šaha spēle. Tāds autors nereti pieskaita sevi kaut kādai citplanētiešu
rasei – sīriusiešiem, plejādiešiem, orioniešiem, nefiliem utt. Viņš nosoda
vienas rases darbību un otru rasi ceļ uz pjedestāla. Vieni ir “labie”, bet otri
– “sliktie”. Pat lieliem rakstniekiem saglabājas tāda domāšana.
***
Piektās dimensijas apziņas režģis ietver maigu astrālu gaismu, izgaiņājušu
tumsu un zemu apziņu konfrontāciju. Šeit ir lēmūrieša apziņa – liega, maiga un
apmierināta ar to, kādā vidē viņš atrodas. Viņš pats rada savu vidi, tā ir viņa
paša pasaule. Mūsu saprāts, noguris no laika un telpas ierobežojumiem, pēkšņi
iegūst ilgoto brīvību un rada savienošanos un saplūšanu ar Tēva Mīlestību, kura
mīl visus un visu bez ierobežojumiem un vērtējumiem. Jūs savietojat savu redzes
viedokli uz cilvēci ar Radītāju kā uz radošu laboratoriju, kur vēl darbs nav
pabeigts, tas rit pilnā sparā. Uz visu dzīvi jūs skatāties ļoti mierīgi, bez
drāmas: jā, eksistē maigas radības – tauriņi, kuri barojas ar ziedu un zāles
putekšņiem, un eksistē govis, kuras šos ziedus un zāles ēd. Mēs taču
nenosodīsim govis? Un eksistē cilvēki, kuri ēd govis. Un tas arī ir normāli.
Nav nekā apbrīnojama, ka cilvēku enerģijas kāds izmanto barībai – augstākas pēc
vibrācijām būtības. Viss pasaulē ir sistēma, un neviena enerģija nepazūd. Katra
dzīva suga ir vienkārši Dzīvība viņas lieliskajā daudzveidībā. Šeit nav drāmas.
Viss ir neitrāls.
Taču cilvēciskajam prātam ir garlaicīgi
bez drāmām. Viņam ir vajadzīga drāma noslēpumam, ziņkārībai un zinātkārei, ja
tās nav dzīvē, mēs ejam uz teātri vai skatāmies filmu. Un, ja tāds prāts pētīs
augstāko plānu varbūtības un laukus, viņš pēc ieraduma meklē drāmu tu, kur tās
nav. Viņš nav iemācīts domāt citādi.
Piektās dimensijas apziņā jūs izejat uz
galaktiskās apziņas līmeni. Jūs apzināties, ka atnācāt uz Galaktiku caur viņas
kodolu no augstākiem apziņas stāvokļiem enerģiju sastrādei, apziņas izaugsmei,
formu evolūcijai, saprāta attīstībai, Dzīvības pavairošanai un palielināšanai,
savas Patiesības izsēšanai, pasaules izzināšanai citos esamības līmeņos. Jūs
ienācāt Galaktikas enerģijas blīvajos slāņos, izsējāt savus fragmentus pa
visiem Galaktikas atzariem, pa visiem aktīvās dzīves apgabaliem, “ielienot
visos caurumos”, kļūstot par aktīvu izzinošu un radošu visuma spēku.
Jūs iegājāt plejādiešu rasē, sīriusiešu,
saules un miriādēs citu formu un rasu, kļuvāt par planētu, zvaigzni, straumi,
miglāju, sistēmu, būdami neatkarīgi no blīvuma ar apziņu smalkajā formā. Jūs
radījāt rases kā savas daļas, katrā rasē jūs uzkrājāt pieredzi un izzināšanas.
Jūs mācījāties pie Dzīves un pilnveidojāt savu Dižās Sākotnējās Patiesības
sapratni.
Visas mūsu zināšanas ir relatīvas. Tās
atkarīgas pirmkārt no informācijas avota (tas ir, cik tīrs un augsts ir jūsu
kanāls) un no čenelera apziņas līmeņa. Paaugstinot savas vibrācijas, ejot prom
no “galvas loģikas”, kļūstot par iesūcinošu sistēmas informāciju ar organismu,
mēs cenšamies jaunā veidā apzināties tās patiesības, kuras likās neapstrīdamas.
Astroloģija – tā pēc jaunām debesu kartēm
un zināšanām, paņemtām no jaunās īstenības. Vārdi un hierarhijas – tā, kā jūs
ieraudzījāt viņus personīgi un kā izjutāt. Visuma uzbūve – tā, kā pasniedz
debesu Skolās.
Tagad notiek laika galvenā metamorfoze
– mainās ne tikai apziņa, bet arī jaunu jēgu iegūst visas galvenās
kosmoloģijas tēzes. Jaunie Skolotāji, pieauguši un uzkrājuši pieredzi
visuma izzināšanā, pārvada mums savas – universitātes zināšanas. Viņi saka:
“Aizmirstiet visu, ko jums mācīja skolā, sāksim no sākuma, taču no apziņas
citas puses.”
Pacentieties atmest visus štampus un
stingrās dogmas, uzstādījumus, vērtējumus un bailes un izdzirdēt maigo mīlošo
savu Augstāko Aspektu un Skolotāju balsi. Lai arī tas reizēm būtu pretrunā ar
to, par ko mēs runājām vēl pirms 5 gadiem.
Mums pagaidām vēl ir ļoti grūti atiet no
zemes pierastajiem dzīves apstākļiem. Mēs cenšamies arī jaunajos Pārejas
apstākļos paķert līdzi savas mentālās grabažas, kuras mums tiešām nenoderēs.
Mēs esam izauguši līdz piektās vai pat septītās dimensijas apziņas režģim,
taču, cik bieži mēs mēdzam būt šajā īstenībā? Vai izzinām mēs to pieredzē?
Iegūstot abonementus partera pirmajās
rindās, mēs dodam priekšroku klausīties Koncertu no galerijas, tā ir pierastāk.
Lai labāk mums izstāsta tie, kas ir uzdrošinājušies tur sēdēt, kā tur dzirdams.
Viena no jaunās apziņas pozīcijām ir
apzināšanās, ka – Tu esi visas rases, visi prāti, visas daļas Galaktikā Piena
Ceļš. Tu vadi šīs pasaules tā, kā uzskati par nepieciešamu un pietiekamu. Grūti
saprast visu daudzdimensionālā procesa sistēmu, esot ar skolnieka prātu, kurš
sliecas spriest no labā un ļaunā, gaismas un tumsas cīņas redzes viedokļa,
neaptverot pat miljardo daļu no visuma kā Sistēmas informācijas. Tāpēc atstāsim
savus neveiklos mēģinājumus padarīt par dieviem vienus un nosodīt citus.
Iespējams, jūsu daļas pat arī cīnās un spēkojas, taču tur, kur cīņa
nepieciešama kaut kāda iemesla dēļ, tik nepieciešama, ka jūs personīgi esat
iegājuši šajā procesā, lai no iekšienes saprastu un apzinātos to.
Viss kaut kādēļ notiek. Sāksim skatīties
uz to no augšas, bez drāmas, neitrāli, kā arī pienākas augstām visuma radītāju
apziņām.
Sestā dimensija, sešdimensionālais
Režģis ir tas, ko mēs saucam par Nirvānu. Pirmoreiz apziņa ir izlieta un
savienota ar to, kas cilvēcisko mentālo priekšstatu sistēmā ir Paradīze.
Augstākā gaisma, domāšanas tīrība, maigums, nepiesaiste, brīvība, attīrīšanās
no zemes dogmām. Piektā dimensija salīdzinājumā ar sesto ir darba stāvoklis,
kur mēs dzemdinām idejas, strādājam, attīrāmies, izdziedināmies, mēs “kļūstam”.
Nirvānā mēs “jau esam kļuvuši”, izjūtot maigu apmierinājumu, atvēršanos un
izlīšanu, savienošanos ar sistēmu, kurā tu esi. Tu esi vide, kurā mīti.
Dvēsele, nonākot no piektās sestajā dimensijā, izjūt dziļu apmierinājumu,
laimi, kļūst par atvērtu sistēmu. Tā ir augstākā gaisma, kur mīt dvēseles, vēl
izejošas pieredzi uz Zemes un Saules sistēmā. Tā ir augstāko ideju,
filozofijas, augstas kultūras, brīvības bez morāles un sofismiem pasaule. 6-tās
dimensijas likumi – jau vairs nav viena likumi, tie ir sabiedrības un kolektīva
likumi.
Šajā līmenī tu vari izjust sevis jaunu
formu – savas formas apvalkus. Tu kļūsti par savas būtības membrānu. Šeit tu
vari būt gan iekšienē, gan ārienē. Šeit tu esi apvienoto apziņu tīkls, taču
vieninieka apziņa vēl ir kaimiņos Būtības apziņai. Šeit divējādība saglabājas
tikai tādā veidā – kā indivīda un kā savienības. Sestā dimensija ir galaktiska
brīvība pārvietoties apziņā, sadalīt sevi daļās un iespēja “piestāt” svešā
krastā pieredzes vākšanai. Tu atej no planētas un kļūsti galaktiska būtne,
mitinoties uz zvaigznēm un telpā starp zvaigznēm. Mentālais ķermenis kļūst
galvenais. Ir kolapsējusies “apakša” – astrālais ķermenis kopā ar vēlmēm un
emocijām. Augstākā sajušana atnāk nomainīt emocionālo ķermeni. Taču šai
sajušanai ir arhīvā attīstīta emocionālā apziņa ar bagātīgu planetārās
attīstības pieredzi.
Mentālais ķermenis saplūst ar augstākajām
jūtām. Domas-jūtas nāk no šejienes. Aiziet pretrunas un drāmas paliekas. Drāma
ir no neiespējamības pārvaldīt savas dzīves notikumus sajūtas. Šeit pilnībā no
tevis ir atkarīga tā vide, kurā tu mīti. Tu tad arī esi vide. Tāpēc nomainīt
3.-4. dimensijas bezpalīdzību un 5. dimensijas godbijīgo attieksmi pret vidi
atnāk sajūta, ka tu tad arī esi tas, iekš kā tu mitinies. Vide ir tava iekšējā
daļa, bet tu esi membrāna, aptveroša visu tevis iekšienē.
Apziņas septītā dimensija ir dvēseles vieta, Mājas, Ģimene. Tas ir
Kristus-apziņas plāns, savienojuma ar Tēvu vieta. Tas ir ugunīgais plāns, šeit
tu esi dzimusi kā tās milzīgās Būtības fragments, kura esi Tu Sākotnējā. Tava
maziņā dvēsele pieder Saules sistēmas apvalkam. Šeit tiek radīti dvēseļu
fragmenti, kuri iziet pieredzes uz visām Saules sistēmas planētām, dažādās
civilizācijās un laika slāņos.
Tavs ķermenis ir ieguvis pavisam citu
izskatu. Ja tu esi planetārās sistēmas līmenī, tad tavas rokas ir izplestas un
savienotas Kristus-apziņas tīklā apkārt planētai. Tavas rokas ir piektās
dimensijas realitātes. Ir plāni un apakšplāni, ir tava Ķermeņa Ba dziļas
saknes, kuras aiziet uz Pirmsākumu, no kurienes visa tavas dvēseles enerģija
aizgāja attīstībai un kas līdz šim laikam baro tevi – dziļa tumsa. Ķermenis Ba
savieno Pirmsākuma tumsu ar Būtības gaismu. Tu reāli savieno sevī gaismu un
tumsu. Tu esi daudzdimensionāla un sistēmiska. Sarežģīti ir aprakstīt trešās
dimensijas reālijās to ugunīgo plānu, tur viss ir citāds. Un tai pat laikā
cilvēkam paredzēts apzināties sevi kā daudzdimensionālu Būtību, tieši skatoties
no planētas kosmosā.
Mēs nesteigsimies izmainīt Kosmosu.
Ieejiet tajos plānos reāli, bet pēc tam palēnām pieņemieties apziņā tajā
līmenī. Mēs pagaidām nezinām dzīvi un uzdevumus nākošo dimensiju tālāko ķermeņu
iekšienē. Tāpēc ar piesardzību izziniet dimensijas, nemēģinot tur “darīt” kaut
ko, lai pieredzes trūkuma dēļ nenodarītu kaitējumu tai sistēmai, kuru vēl
nesaprotat. Vai nekļūtu par izsmieklu, kas arī neietilpst mūsu plānos.
Mēs kļūstam apzinājušies dažādos plānos
tikai, ja esam jau iegājuši šo plānu apziņas režģos. Veltīgi ir dot pavēles un
lūgt strādāt šajos plānos savus Augstākos Es, ja jūs vēl neesat savienojuši
sevi ar viņiem un apzinājušies to kvantu vai ugunīgo realitāti.
Tāpēc mūsu Ceļš vienmēr ir no sevis, no
iekšienes, uz savu gaismu, uz savu mīlestību un prieku, uz saviem Augstākajiem
Aspektiem līdz pat Debesu Tēvam, jūsu monādes radītājam, caur mīlestību,
pašatdevi un patiesību.
Tulkots un
publicēts ar autores laipnu atļauju.
Tulkoja Jānis Oppe
