trešdiena, 2017. gada 1. februāris

Recepte sāpju izdzīvošanai

http://sevisapzinasanaskola.lv/recepte-sapju-izdzivosanai/

Sāpēs vajag izdzīvot.
Cilvēki nāk pie manis parasti ar vienu mērķi – lai ātrāk apklusinātu savu sāpi. Lai ātrāk pārstātu just un varētu sākt dzīvot. Kā roboti. Lai varētu dzīvot un ne par ko neuztraukties. Lai varētu dzīvot un viņiem neuztrauktu viņu uzmācīgās domas, trauksme, bailes. Lai varētu dzīvot un nejust.


Tāpēc, ka sāpes – tas ir par sajūtām. Tas ir rādītājs tam, kur ir nojaukts veselums, kur sāp. Kur ir rēta, tur arī sāp. Kur ir rēta, tur nevar nesāpēt. Ja organisms ir dzīvs, tas reaģē uz traumu ar sāpēm, uz slimībām, ar iekšējo procesu traucējumiem.


Ir izeja: dzert antidepresantus, tad nesāpēs. Tad nejutīs. Bet tad arī saulriets nepriecēs un vīns nebūs garšīgs. Šis viss arī ir par jūtām. Tad būs dārzeņa dzīve. Dzīvot, lai nejustu. Trauma nevar ātri sadzīt.
Ja jūs tai uzklājat ziedi, uzliekat pārsēju, rēta vienalga ātrāk nepārstās sāpēt, kā arī ieslēgsies visi aizsardzības un atjaunojošie mehānismi. Nevar piespiest asinīm sarecēt ātrāk, bet šūniņām ātrāk atjaunoties. Viss notiek savā ātrumā un savā laikā.


Tas pats ir ar mūsu psihi. Ir jādod tai atstrādāt visi etapi. Neturēt speciāli (nemēģināt atvērt rētu), nesteidzināt (smērējot dažādas ziedes). Ir jādod sev iespēja IZSĀPĒT.


Zaudējums sāp. Šķiršanās sāp. Ziņojums ar sliktu saturu sāp. Neatbildēta vēstule sāp. Rupji vārdi sāp. Ignorēšana sāp. Greizisrdība sāp.  Nevajag bēgt un glābties. Vajag izdzīvot šīs sāpes. Vajad izsāpēt. Kā gripas laikā, vajag izgulēties, dzerot tēju ar citronu. Vajag pieņemt šo sāpi un šo stāvokli.


Pieņemt un nosaukt to, ko jūti. ‘’Jā, es esmu greizsirdīga’’. ‘’Jā, es baidos kaut ko pazaudēt, ļoti baidos’’. Un just. Raudāt. Dusmoties. Izlikt savu naidu. Ciest. Rakstīt muļķīgas vēstules. Var tās arī nenosūtīt, bet uzrakstīt. Veltīt savu laiku tam, lai izdzīvot šīs situācijas sāpes. Būt ar tām. Neliekot nekādas ziedes virsū. Nemēģinot mākslīgi nedomāt par kaut ko. Speciāli izdalīt laiku, lai apzinātos un izdzīvotu savas sāpes.

Psihe pati ieslēgs aizsardzības mehānismus, ja jūs netraucēsiet tai tos ieslēgt. Pārsāpes un iestāsies apātija, vienaldzība. Pēc tam atnāks mierīga sapratne, situācijas pieņemšana un vēlme virzīties uz priekšu. Tas būs tas, ko jūs vēlējāties saņemt uzreiz, nekavējoties, pašā sākumā.


Saprotu, ka šī recepte var likties savāda. Bet jūs paši zināt: jebkura pretsāpju līdzekļa iedarbība izbeidzās, bet rēta pārstāj sāpēt tikai tad, kad ir sadzijusi.