svētdiena, 2015. gada 17. maijs

Mūsu dzīve uz zemes ir garīgās attīstības ceļš

 
 
Mūsu dzīve uz zemes ir garīgās attīstības ceļš. Bet ja mēs nezinām ko vēlamies, mēs nevaram atrast ceļu pa kuru iet. Mūsu attīstības ceļš ir ļoti šaurs, kurš pi...epildīts ar godbijību. Ceļš, lai ietu uz priekšu nevar būt pārāk plata. Tā var būt tikai šaura godbijības pilna taciņa. Ceļš nevar būt pārāk plats, jo arī uz noteiktu rezultātu nevar nokļūt pa daudziem ceļiem, īpaši ja katrs no tiem ved uz citu debess pusi. Tikai tad, kad esam stingri izlēmuši, pa kuru ceļu iesim, tad sāksies mūsu izglītības un mainīšanās process, kurā mainīsies arī mūsu dzīve. Ja viss paliek pa vecam un mūsu dzīve nemainās un mēs tai līdzi vai otrādi, tas drīzāk norāda, ka mēs neesam nolēmuši uz kurieni iesim un ko īsti vēlamies sasniegt. Tikai tad, kad identificēsim sevi ar ceļu, mēs tapsim brīvi un varēsim mainīt sevi un savu dzīvi.

 Mums katram ir dota brīva izvēle, atvērties garīgajam attīstības ceļam vai aizvērties. Atvērties kādam cilvēkam vai noslēgties un palikt vienam. Pat vēl trakāk atvērties sev vai pat novērsties no sevis un pilnīgi aizvērties un norobežoties no sevi un savām sajūtām.
Mums ir jāmeklē veids,kas padarīs mūs stiprus, lai varētu pieņemt lēmumus mainīt sevi un savu dzīvi. 


 Ja visu laiku asociēšu sevi ar kaut ko nepatīkamu, tad būs tikai rūgtums un neapmierinātība, kas sagandēs dzīvi man un citiem. Bet ja asociēšu sevi ar kaut ko patīkamu, tad būs spēks gāzt kalnus, ne tikai pieņemt lēmumus.


Īstenais palīgs mums ir tikai domāšana, kura ir kā gaismas stars, ejot pa šauro ceļa taciņu, lai mainītu sevi un savu vidi.